1. Jautājums: Vai pastāv tāds jēdziens kā “eksāmena noslēpums”? 2. Jautājums: Vai pastāv tāds jēdziens kā “eksāmena noslēpuma noplūde”? 3. Jautājums: Vai “eksāmena noslēpums” nenoplūda, kad pravietis Salihs izvilka kamieli no klints, kad Jēzus uzcēla mirušos, un kad pravietis Muhameds sadalīja Mēnesi uz pusēm? Kā šajos gadījumos tika saglabāts “eksāmena noslēpums”?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
1. Eksāmenam ir savi noslēpumi.
Kā teikts Svētajā Rakstā:
„Mēs nevienam cilvēkam pirms tevis nedevām nemirstības; ja tu nomirsi, vai tad viņi paliks nemirstīgi? Katra dvēsele izbaudīs nāvi. Mēs jūs pārbaudām gan ar ļaunu, gan ar labu, un pie Mums jūs atgriezīsieties.”
(Al-Anbiya, 21/34-35)
2. Ja patiesība tiks atklāta tādā veidā, kas cilvēkiem atņems gribu, tad pārbaudes noslēpums var izzust.
Tomēr šajā pasaulē nevienam cilvēkam netiek atņemta brīvā griba. Brīnumi atver durvis prātam, bet neatņem gribu. Cilvēks, kurš nevēlas ticēt, pat ja notiek brīnums, atradīs kādu attaisnojumu. Ja brīnumi varētu atņemt cilvēkam gribu, tad izzūd pārbaudījuma jēga.
3.
Cilvēki, tāpat kā citas radības, nav radīti ar noteiktu, nemainīgu spēju kopumu.
Pēc savas dabas viņš ir ārkārtīgi pakļauts gan progresam (augšupejai), gan regresam (lejupslīdei). Garīgi attīstoties, viņš var pārspēt eņģeļus, bet garīgi un morāli degradējoties, viņš var nokrist daudz zemāk par dzīvniekiem.
Visaugstākais Dievs, radījis cilvēkus šādā veidā, nav viņus atstājis bez uzraudzības. Viņš, caur praviešiem, ir mācījis, kā sasniegt augstus mērķus un kāpt augšup, kā arī parādījis šķēršļus, kas kavē progresu, un iemeslus, kas pazemina un degradē, un ir pavēlējis:
„Lūk, tev divi ceļi: viens ved uz augšup, otrs – uz leju. Neļauj savai iegribai un velnam tevi pazudināt. Pretējā gadījumā par to atbildēsi un piedzīvosi mūžīgu izgāšanos.”
Cilvēka garīgais un pat materiālais uzplaukums ir atkarīgs no tā, vai viņš ar savu brīvo gribu izvēlas šo parādīto pareizo ceļu. Dzīve ir iespēja, kas dota, lai izdarītu šādu izvēli, tas ir pārbaudījums.
Lai šis pārbaudījums patiešām būtu pārbaudījums un cilvēks varētu atbildēt par saviem darbiem, viņam nedrīkst būt nekādu šķēršļu vēlēšanu procesā. Viņam jāredz viss ar savu prātu un jāizvēlas ar savu gribu.
Katrā laikmetā pravieši ir nākuši, lai atjaunotu šo dievišķo vēsti, lai izskaidrotu un atklātu patiesības, kas ar laiku ir aizmirstas vai aizēnotas, tādā veidā, lai tās būtu saprotamas cilvēku prātam. Taču viņi nav izmantojuši piespiešanu. Neviens pravietis, sludinot savu vēsti, nav mēģinājis to uzspiest cilvēkiem ar varu. Pat brīnumi, kas reizēm šķiet prātam neaptverami, nav bijuši pilnībā piespiedēji, lai visus piespiestu pieņemt. Piemēram, kad Mozus (as) nūja aprija burvju viltīgos virves, tādējādi atceļot viņu trikus, burvji teica:
“Mēs ticam Ārona un Mozus Kungam.”
kad viņi sāka ticēt, Faraons teica:
“Šis ir jūsu vecākais, kurš jūs visus māca burvestībai.”
(Ta-Ha, 20/71) varēja teikt un turpināt savu neticību. Tāpat, kad pravietis Muhameds (s.a.v.) pēc Mekas pagānu lūguma ar pirkstu norādīja uz debesīm un “mēness” sadalījās divās daļās; viņi…
“Muhammeds ar savu maģiju sāka ietekmēt pat debesis.”
tādējādi viņi varēja turpināt pretoties.
Tātad, reliģija ir pārbaudījums. Šajā pārbaudījumā prātam tiek atvērtas durvis, bet griba netiek atņemta.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
