– Grāmatas “Mecmaul adap” 59. nodaļa, kas veltīta bērna zīdīšanas etiķetei. Minēta 242. lappusē.
“Kamēr neticīgā māte zīda savu bērnu, bērns nolād māti.”
– Vai tas ir taisnība, vai tas ir balstīts uz kādu notikumu?
– Tā ir rakstīts nostāstos.
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Šajā nozīmē mēs nevarējām atrast nevienu hadīsu.
Islāmā pastāv šāds noteikums:
Vispārīgi ņemot, var lādēt neticīgos, bet nav atļauts lādēt konkrētu neticīgo personu. Jo ir iespējams, ka šis cilvēks vēlāk pieņems ticību un mirs ticībā.
– Ņemot vērā šo principu, nav pieņemami islāma garam, ka māte, kurai nākotnē ir iespēja kļūt par ticīgo, nolād savu bērnu.
“Ja tavi vecāki tevi piespiež man pievienot kaut ko tādu, ko tu nezini, tad neklausi viņiem.”
(Bet tomēr)
Dzīvojiet ar viņiem pasaulē labi. Ejiet pa to ceļu, kas ved pie Manis. Jūsu atgriešanās galu galā ir tikai pie Manis. Tad Es jums paziņošu, ko esat darījuši.”
(Lokmans, 31/15)
Šajā pantā pat neticīgie bērni tiek aicināti izrādīt cieņu saviem vecākiem. Jautājumā minētie izteikumi ir pretrunā ar šī panta noteikumiem.
– Abu Bekira meita Asma atnāca pie mūsu pravieša (s.a.v.) un teica:
„Ak, Dieva sūtnis, pie manis atnāca mana māte, kura ir neticīgā un joprojām ir pret islāmu. Vai es tomēr varu viņai darīt labu, palīdzēt un izturēties pret viņu labi?”
tā viņš jautāja,
Mūsu pravietis,
(tajā brīdī pagāns un islāma ienaidnieks)
Viņš ieteica viņai izturēties pret māti laipni.
(Buhari, Edeb, 7, 8; Ebu Davud, Zekāt, 34)
Šī hadīsa versija pieder Abū Dāwūdam. Buhārī versija ir īsāka.
Jautājumā sniegtā informācija ir pretrunā arī šiem autentiskajiem hadīsiem.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
