– Kāds ir šī notikuma dievišķais pamatojums?
– Daži cilvēki dzimst musulmaņu, citi kristiešu, budistu vai zoroastriešu ģimenēs. Tātad mēs sākam dzīvi ar priekšrocībām. Kāda ir šī dievišķā taisnīguma jēga?
– Patiesībā, iemesls, kāpēc uzdodu šo jautājumu, ir tas, ka esmu bijis situācijā, kurā neviens nav spējis sniegt man apmierinošu atbildi. Cilvēks, ja tā var teikt, jautāja: ja pastāv dievišķā taisnība un mēs, dvēseles, pirms šajā pasaulē sākam savu uzdevumu, neesam izdarījuši neko, kas mums dotu kādu priekšrocību, tad kāpēc daži cilvēki dzimst musulmaņu valstī, musulmaņu ģimenē, tādējādi sākot spēli ar vienu punktu priekšā?
– Tātad, vai tas nav netaisnīgi pret tiem, kas dzimuši ģimenēs, valstīs utt., kurās nav musulmaņu? Vai mēs neesam priekšrocību stāvoklī? Dievišķā taisnībā tāda situācija nevar būt, bet, tā kā mums trūkst pietiekamu zināšanu, lai šo jautājumu izprastu, lūdzu jūsu palīdzību…
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
– Tie, kas nekad nav dzirdējuši par islāmu vai ir dzirdējuši par to nepareizi, nav atbildīgi, tie ietilpst fetret kategorijā un ir pelnījuši paradīzi.
– Islāmā
-saskaņā ar informāciju, kas sniegta pantos un hadīthos-
Ir trīs galvenie aspekti, lai būtu atbildīgs Dieva priekšā: Tie ir
būt pie pilnas saprāta, pilngadīgam/ai un spējīgam/ai uztvert paziņojumu.
Saskaņā ar to;
– Tie, kas nav gudri,
Nav svarīgi, vai viņš dzīvo ticīgo ģimenē vai neticīgo vidē, viņš nekad nav atbildīgs.
– Atkal,
nav sasniedzis pubertātes/pilngadības vecumu
Bērns nav atbildīgs par savām darbībām neatkarīgi no tā, vai viņš ir dzimis musulmaņu ģimenē vai ģimenē, kas nav pie musulmaņu ticības.
– Tāpat,
Viņi nav dzirdējuši Dieva sūtīto atklāsmi un pravieša sludinājumu.
Neviens nav atbildīgs par saviem darbiem.
“Mēs nevienu nesodīsim, kamēr nebūsim nosūtījuši vēstnesi/pravieti.”
(Isra, 17/15)
Šis jautājums ir skaidri uzsvērts attiecīgajā pantā.
Slavenais zinātnieks Katade, komentējot šo pantu, teica: Dievs iepriekš…
-caur vēstniekiem-
Bez ziņas no Dieva, no Viņa.
-brīdinājuma vai iepriecinājuma rakstura-
Viņš nevienu nesoda, kamēr nav saņemts paziņojums. Jo Viņš soda cilvēkus tikai par viņu noziegumiem. Pirms pravieša atnākšanas nav nekādu pavēļu un aizliegumu, lai kāds varētu tikt apsūdzēts par to pārkāpšanu.
(sk. Taberī, 17/15. panta skaidrojums)
– Kā vienīgais īpašnieks, Dievam nav jāatskaitās nevienam. Jo īpašniekam ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu, kā viņš vēlas. Tomēr,
„Kas izvēlas taisno ceļu, tas izvēlas to sev par labu; kas novirzās no taisnā ceļa, tas novirzās sev par ļaunu. Neviens nenēsīs cita grēku nastu. Mēs nesodīsim nevienu tautu, kurai neesam sūtījuši pravieti.”
(Isra, 17/15)
Kā teikts attiecīgajā pantā, Dievs ar savu bezgalīgo žēlastību un labvēlību, kā to prasa Viņa vārds “Hak” (Patiesība), ir īpaši uzsvēris un skaidri norādījis uz tiesībām un likumiem, ko Viņš ir piešķīris cilvēkiem ar mūžīgo likumu.
„Šī ir jūsu pašu roku darīto grēku sekas. Jo Dievs nav netaisns pret Saviem kalpiem.”
(Āl-i Imrān, 3/182)
tādos kā šis un tamlīdzīgos pantos, kas ir iekļauti tekstā
“Dievs nevar izdarīt netaisnību un vardarbību pret saviem kalpiem.”
Šajos izteikumos ir norādīts uz to, ka pastāv tiesības un likumi, ko Allāhs pēc savas gribas piešķir saviem kalpiem, un ka Viņš pats šīs tiesības un likumus ievēro.
Bediuzzamana Hazretleri
-kā tas ir daudzviet viņa darbos-
Šajos izteikumos ir norādīts, ka viņš uzskata par savu pienākumu ievērot tiesības un likumus kā savas bezgalīgās taisnības un žēlsirdības izpausmi, un ja viņš to nedarīs, tad to uzskatīs par netaisnību un tirāniju:
“…(jābūt jaunai dzīvei pēc nāves), lai tie, kas ir patiesie un uzticīgie šī Mūžīgā Kunga draugi, tiktu izglābti no mūžīgās nāves, un lai pats lielākais un cienījamākais no šiem draugiem saņemtu atalgojumu par saviem svētajiem darbiem, kas iepriecinājuši un apmierinājuši visu Visumu, un…”
Lai mūžīgā Sultāna pilnība būtu brīva no trūkumiem un nepilnībām, Viņa spēks – no nespēka, Viņa gudrība – no muļķības, un Viņa taisnīgums – no netaisnības, lai Viņš būtu attīrīts, svēts un nevainojams.”
“Īsāk sakot: Ja Dievs pastāv, tad noteikti pastāv arī pēcnāves dzīve…”
(Vārdi, Desmitais vārds, Pirmā daļa no Zeyl)
– Īsumā:
Ja kāds cilvēks nav saņēmis Dieva sūtīto vēsti pamatota iemesla dēļ, tad šī persona nav atbildīga.
– Bet tomēr, vai kāds ir saņēmis islāma vēstījumu ar pamatotu iemeslu, piemēram, to noskaidrot ir ārpus mūsu spēju un zināšanu loka.
„Katrs piedzimstošais bērns ir spējīgs pieņemt islāmu, kas ir viņa iedzimtā reliģija. Pēc tam viņa māte, tēvs un apkārtējā vide viņu padara par jūdu, kristieti vai zoroastrieti.”
(Buhārī, Dženāiz 92; Ebū Dāvud, Sunne 17; Tirmizī, Kader 5)
Saskaņā ar hadīsa izteikumu, kas nozīmē “prāts var tikt maldināts un var kļūdīties”, tas parāda, ka prāts var tikt maldināts un var kļūdīties.
Nevar pieņemt, ka kāds nav atbildīgs par to, ka kādu ievilinājis tādā atmosfērā, kas var viņam aptumšot prātu. Tāpēc mums nav iespējams noteikt, kam patiešām ir pamatots attaisnojums, ja mēs nezinām, vai viņš ir uztvēris islāma vēsti kopumā – pat ja mēs zinām kādu tās daļu.
Tāpēc mums jāpaļaujas uz un jāievēro šis Dieva princips: Dievs ir taisnīgs, Viņš nevienam nenodara netaisnību. Tātad, ja Dievs kādu ieliek ellē, tas ir pilnīgi taisnīgs spriedums. Līdz ar to, šādam cilvēkam nav nekāda attaisnojuma, lai nepieņemtu islāmu.
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Jūs esat musulmanis, jo esat dzimis musulmaņu valstī, vai mēs varam izpētīt reliģijas un… ?
– Vai ir atbildība tiem, kas pieder pie “fetret” tautas, proti, tiem, kas nezina par islāmu?
– Kā var būt vienlīdzīgs bērns, kas dzimis Mekā, ar kādu, kas dzimis jebkur citur pasaulē?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
