Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Pravietis Muhameds (s.a.v.) aizliedzis apbedīt mirušos saullēktā, pusdienlaikā (zenītā) un saulrietā. (Tahavi, Hašiye Ala Merakil Felah Şerhu Nuri’l İzah, Ēģipte, lpp. 501) Tomēr šis aizliegums hadīsos attiecas uz bēru lūgšanu. Ja lūgšana ir noturēta pirms šiem trim nepiemērotajiem laikiem, tad apbedīšana šajos laikos ir atļauta.
Ir ziņas par to, ka pravietis (s.a.v.) apbedījis mirušos naktī. (sk. Ibn Madže, Ahmeds b. Hanbels) Pat pats pravietis (s.a.v.), Fatima, Aiša un Osmans (r.a.) tika apbedīti naktī. Ir daudz hadīšu, kas apstiprina, ka apbedīšana naktī ir atļauta.
Taču kādu dienu, atceroties, ka kāds vīrs naktī ticis apglabāts, ietīts tādā audeklā, kas viņu pilnībā nenosedza, pravietis (s.a.v.) izteica savu neapmierinātību ar šo nakts apglabāšanu un teica: Pamatojoties uz šādiem un līdzīgiem stāstījumiem, daži juristi ir teikuši, ka bez attaisnojuma apglabāt mirušo naktī ir nepieņemami.
(Prof. Dr. Süleyman Toprak, Dzīve pēc nāves, 186. lpp.)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
