Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Karas prasa atitinkamus pripremējumus un pasākumus.
“Esiet piesardzīgi!..”
(Nisa, 4/71)
Šajā brīdī mums ceļu rāda šis pants. Hamdi Yazır, skaidrojot šo pantu, saka: Esiet modri un piesardzīgi.
Izmantojiet visus materiālos un garīgos līdzekļus, lai pasargātu sevi no ienaidnieka. Paņemiet savu ieroci.(1)
Šis pants aicina musulmaņus būt stipriem:
“Sagatavojiet tiem (ienaidniekiem) tik daudz spēka un kaujas zirgu, cik vien spējat. Ar to jūs iebiedēsiet Allāha ienaidniekus, savus ienaidniekus un tos ienaidniekus, kurus Allāhs pazīst, bet jūs nepazīstat. Viss, ko jūs iztērēsiet Allāha ceļā, tiks jums pilnībā atmaksāts, un jūs nekad netiksiet apkrāpti.”
(Enfal, 8/60)
Pravietis Muhameds (s.a.v.), kā minēts pantā,
“spēks”
viņa/viņas izteikumu,
“Spēks ir mest.”
tādā veidā to paskaidro. (2) Bez šaubām, šis skaidrojums balstās uz to, ka spēks lielā mērā ir atkarīgs no mešanas (3). Loka un šķēpa mešana, katapultu izmantošana, kas bija raksturīga pravieša Muhameda laikam, šodien ir aizstāta ar bumbām un raķetēm. Arī mūsdienu karos uzvar tas, kurš labāk met.
Dieva sūtnis,
“mest”
viņš ir mudinājis savu ummu šajā jautājumā. Piemēram, viņš saka:
“Nekādu šaubu nav, ka Dievs ar vienu vienīgu bultu var ievest trīs cilvēkus paradīzē:
1. Tas, kurš lasa,
2. Tas, kurš viņu iecēla,
3. Tas, kurš to iemet, padod to tālāk.
(4)
Pravietis Muhameds savā laikā veicināja loka un šķēpa mešanu atbilstoši tā laika apstākļiem. Fatihs Sultāns Mehmeds, kurš izpelnījās Pravieša Muhameda slavu, Viņa…
“Spēks ir mest!”
iedvesmojoties no viņa vārdiem, tika izveidots tā laika modernākais ierocis
“Šāhi lielgabali”
izgudrojis un ar tiem pārvarējis neieņemamām uzskatītās Stambulas sienas. Mūsdienās Rietumi, kas izgatavo un izmanto mērķtiecīgas raķetes un bumbas, kas vienā mirklī var iznīcināt pilsētu, ir pārkāpuši pravieša Muhameda hadīsu un Korānā doto pavēli.
“spēku sagatavošana”
Šķiet, ka viņi saprot musulmaņus labāk nekā mēs!?
Augšējā panta daļa mums arī pavēl sagatavot kaujas zirgus. Sūras Ādijāt sākumā ir zvērests pie kaujas zirgiem.
Allahsūtnis savu zirgu slavēja šādi:
“Līdz pat pasaules galam zirga pierē ir ieausts labums.”
(5) (Tātad, zirgam vienmēr ir kāda nelaime).
Pieminētie kaujas zirgi šajā pantā ietver sevī arī mūsdienu mehāniskos kaujas zirgus. Visi transportlīdzekļi, piemēram, tanki un lidmašīnas, ir iekļauti šī panta nozīmē.
Panta tekstā
“Sagatavojiet loku un šķēpu.”
netiek teikts,
“Sagatavojiet spēkus”
Šis termins apzīmē visu veidu spēku – intelektuālo, fizisko, zinātnisko, materiālo un garīgo – un ietver visu veidu ieročus (6). Šāds spēks spēlēs atturošu lomu. Pantā ir teikts:
“Ar šo spēku jūs viņus iznīcināsiet.”
netiek teikts,
“Ar šo jūs iebiedēsit savus ienaidniekus”
Tas, ka tā ir teikts, norāda uz šo punktu. (7)
Šāds spēks iebiedēs mūsu ienaidniekus, atturēs tirānus no viņu tirānijas un spēlēs svarīgu lomu, lai mēs varētu izplatīt Dieva reliģiju visur un izskaust jebkādu nesaskaņu no zemes (8).
Korānā ir stāstīts par to, kā Dievs mīkstināja dzelzi Dāvidam.
(Seba, 34/10)
Pravietis Dāvids, kā brīnumdarītājs, spēja piešķirt dzelzij jebkuru vēlamo formu, izgatavojot no tās ieročus un bruņas. Tas ir minēts vienā no 114 Korāna sūrām.
“dzelzs”
kas nozīmē
“Hadid”
Tas ir arī vērts pārdomāt. Šajā sūrā ir šāds pants par dzelzi:
“Mēs nolaidām dzelzi. Tajā ir liels spēks un tā sniedz cilvēkiem daudz labumu.”
(Hadid, 57/25)
Ja pievēršam uzmanību, mūsdienu kara rūpniecība balstās uz dzelzi. Ir vērts padomāt par to, ka, ņemot vērā šādus norādījumus un zīmes Korānā, musulmaņi ir palikuši neziņā par šīm patiesībām, kamēr nemusulmaņi tās ir pieņēmuši.
“Es esmu musulmanis.”
Tie, kas tā saka, ir spiesti labi pazīt un ievērot Korānā ietvertos norādījumus. Pretējā gadījumā, pat būdami taisnības pusē, viņi šajā pasaulē neizbēgami tiks sakauti no netaisnības puses. Pēdējie divi simti gadu ir pierādījums tam, ko mēs sakām.
Avoti:
1. Yazır, II, 1391.
2. Abū Dāwūd, Džihād, 23; Ibn Mājah, Džihād, 19.
3. Ebu Bekir Cessas, Ahkamu’l-Kur’an, Daru’l-Fikr, Bejruta, 1993, III, 102; Alusi, X, 25.
4. Ebu Davud, Džihads, 23; Tirmizi, Fedailu’-Džihads, 11.
5. Buhari, Džihads, 43; Tirmizi, Džihads, 19; Ibn Madže, Džihads, 14.
6. Razi, XV, 185; Cessas, III, 102; Rıza, X, 69; Tabbera, 386. lpp.; Abdülhalim Mahmud, El-Cihadu fi’l-İslam, Daru’l-Mearif, Kaira, 17. lpp.; Kadiri, I, 516; Sabuni, Kabes, III, 161.
7. Bilmen, III, 357; Tabbera, lpp. 386.
8. Muhameds Šedids, El-Džihādu fi’l-Islām, Mūessesetu Risāle, Bejrūta, 1985, 119. lpp.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
