Tiek apgalvots, ka šajos pantos ir pretruna:
1) Fussilet 12/Mülk 5/Saffat 6,7,8,9 Korān ir sūtīts cilvēkiem un tādēļ ir jābūt uzrakstītam tādā veidā, lai cilvēki to varētu saprast. Taču ir pārsteidzoši, ka tajā teikts, ka tuvākajās debesīs atrodas zvaigznes. Un šķiet, ka zvaigznes ir kā mazas akmeņu gabaliņi, kas atrodas tuvu viens otram, un ar tām tiek akmeņoti dēmoni, tādējādi tiem neļaujot sasniegt augstāko varu. Turklāt zvaigznes ir sava veida milzīgas uguns bumbas. Bet no Zemes tās izskatās kā mazi, spīdīgi akmeņi un rotājumi. Bet mēs zinām, ka zvaigznes ir līdzīgas Saulei.
2) Rad 13 Šeit it kā aprakstīts, ka fizisks fenomens (zibens) rodas nevis elektriski lādētu mākoņu dēļ, bet pēkšņi, pats no sevis. Turklāt uzsvērts, ka tas notiek bez iemesla, pēc Dieva pavēles, un kalpo tikai sodīšanai vai iebiedēšanai. Un, ja apkārt ir augstas ēkas, zibens vienmēr trāpa ēkām, nevis cilvēkiem uz zemes – tas atbilst zinātnei, bet ir pretrunā ar šo aprakstu. Starp citu, ja nav neviena, ko iebiedēt, zibens uz Jupitera ir 10 reizes spēcīgāks nekā uz Zemes.
3) Marija (19)/27,28,29,30 Šeit, šķiet, ir sajaukta Marija, Ārona un Mozus māsa, ar Jēzus māti. Jo Marijai nav brāļa vārdā Ārons.
4) Naziat 27,28,29,30,31/Bakara 29/Furkan 59. Šeit šķiet, ka pirmās divas suras ir pretrunā. Vai vispirms tika radītas debesis, vai zeme? Vienā pantā teikts, ka vispirms tika radītas debesis, bet otrā – ka vispirms tika radīta (sakārtota) zeme. Turklāt, zinātniski šie panti neatspoguļo pareizi Zemes un debesu veidošanos. Veidošanās procesā nav nekādu 6 posmu (daļu) vai 6 dienu; runa ir par miljoniem sīku izmaiņu un miljoniem gadu.
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Mēs centīsimies atbildēt uz jūsu jautājumiem pa vienam:
Jautājums 1:
Koranā (Fussilet 12/Mülk 5/Saffat 6,7,8,9) teikts, ka tas ir sūtīts cilvēkiem un tādēļ ir jābūt rakstītam tādā veidā, lai cilvēki to varētu saprast. Taču ir pārsteidzoši, ka tur ir minēts, ka tuvākajās debesīs atrodas zvaigznes. Un šķiet, ka zvaigznes ir kā mazi akmeņi, kas atrodas tuvu viens otram, un ar tiem tiek akmeņoti dēmoni, lai tie nevarētu uzkāpt augstāk. Turklāt zvaigznes ir kā milzīgas uguns bumbas. Bet no Zemes tās izskatās kā mazi, spīdīgi akmeņi un rotājumi. Bet mēs zinām, ka zvaigznes ir līdzīgas Saulei.
Atbilde:
Šie ir attiecīgo pantu tulkojumi:
„Tā Viņš radīja tos septiņus debesu slāņus divos posmos un katram slānim piešķīra tā uzdevumu. Mēs izrotājām tuvāko debesu slāni ar gaismas ķermeņiem un pasargājām to no bojāšanās. Tas ir Visvarenā un Viszinošā Dieva lēmums.”
(Fussilet, 41/12)
„Mēs izrotājām pasaules debesis ar mirdzošām zvaigznēm. Mēs tās padarījām par akmeņiem, ar kuriem var apmētāt dēmonus, un mēs tiem sagatavojām liesmojošu uguns sodu.”
(Īpašums, 67/5)
„Mēs izrotājām zemākās debesis ar zvaigžņu skaistumu un pasargājām tās no katra ietiepīga velna. Tie nekad nevarēs noklausīties augstākās sfēras. Tie tiks padzīti no visām pusēm. Viņiem ir paredzētas mūžīgas mokas. Bet ja kāds paklausīs un pievērsīsies, tad viņam sekos spoža liesma.”
(Saffat, 37/6-10)
Šajos pantos cilvēki tiek informēti par kādiem notikumiem, kas norisinās debesīs. Nav nepieciešams, lai cilvēki par to zinātu iepriekš.
Dievs cilvēkiem atklāj to, ko tie nezina, vai labo to, ko tie zina nepareizi.
Meteoriem un zvaigznēm var būt daudz funkciju. Papildus tam, ka tās ir kā gaismas, kas rotā mūsu pasauli (tās ir redzamas),
Ar viņiem (ar viņu dzirkstelēm un meteoriem) ir iespējams atvairīt dēmonus.
Lai iegūtu plašāku informāciju par šo tēmu, var izlasīt Bediuzzamana Piecpadsmito Vārdu, kas ir šī panta interpretācija. Šī “Vārda” 7. punktā, kurā tēma ir izskaidrota septiņos punktos, ir teikts:
“Eņģeļi un debesis”
Tāpat kā zivīm, arī zvaigznēm ir daudz dažādu veidu. Dažas ir ļoti mazas, citas – ļoti lielas. Patiesībā, par zvaigzni sauc jebkuru spīdošu objektu debesīs. Un šāda veida zvaigznes, kā smalkas rotas debesu sejā, kā spīdoši augļi kokā un kā slavējošas zivis jūrā, ir radījis Visaugstākais Radītājs, Visvarenais un Visgudrais Dievs, un tās ir kā atpūtas vietas, transportlīdzekļi un mājvietas Viņa eņģeļiem. Un kādu mazu zvaigžņu veidu Viņš ir izmantojis kā instrumentu, lai apmētātu ar akmeņiem šaitānus (velnus).
“Šiem akmeņiem, kas tiek mesti, lai padzītu ļaunos garus, var būt trīs nozīmes.”
“Pirmkārt:
Tas ir zīme un pierādījums tam, ka cīņas likums darbojas pat visplašākajā mērogā.”
“Otrkārt:
“Debesīs ir modri sargi, paklausīgi iedzīvotāji. Tas ir paziņojums un norāde, ka pastāv Dieva karaspēks, kas nepieļauj zemes ļaunprātīgo (ļauno) iejaukšanos un noklausīšanos (slepenu noklausīšanos).”
“Treškārt:
Lai nepieļautu, ka zemes niecīgo un netīro būtņu (ļauno iemiesojumu) pārstāvji – spiegu dēmoni – apgāna debesis, kas ir tīrības un svētuma mājvieta, un lai nepieļautu, ka tie izspiego netīrās dvēseles, šie dēmoni tiek atvairīti un padzīti no debesu vārtiem ar zibens spērieniem un signālraķetēm, kas ir kā katapultas un signālraķetes, lai iebiedētu šos nekaunīgos spiegu dēmonus.“Lūk, kosmogrāfs kungs, kas paļaujas uz savu galvas lukturi, kas ir kā ugunsjānis, un aizver acis pret Korāna sauli! Paskaties uz tām patiesībām, kas norādītas Septiņās Pakāpēs. Atver acis, atstāj savu galvas lukturi, un redzi šī panta nozīmi dienasgaismas spožumā. Paņem patiesības zvaigzni no šī panta debesīm, met to savam galvā esošajam velnam, izdzēn savu paša velnu. Arī mums tas jādara, un…”
Kungs, es pie Tevis meklēju patvērumu no šaitānu kārdinājumiem.
mums jābūt kopā.”
(sk. Vārdi, Piecpadsmitais Vārds)
Jautājums 2:
13. pants Šeit it kā aprakstīts, ka fizisks fenomens (zibens) rodas nevis elektriski lādētu mākoņu dēļ, bet spontāni, pēkšņi. Turklāt uzsvērts, ka tas notiek bez iemesla, tikai pēc Dieva pavēles, ar mērķi sodīt vai iebiedēt. Un, ja apkārt ir augstas ēkas, zibens vienmēr trāpa ēkām, nevis cilvēkiem uz zemes – tas atbilst zinātnei, bet ir pretrunā ar šo aprakstu. Starp citu, uz Jupitera zibens ir 10 reizes spēcīgāks nekā uz Zemes, lai gan tur nav neviena, ko iebiedēt.
Atbilde:
Šī panta tulkojums ir šāds:
„Pērkons slavē Viņu ar pateicību, un eņģeļi slavē Viņu no Viņa bailēm. Viņš sūta zibens un ar to sit, ko grib. Bet viņi strīdas par Allāhu. Bet Viņš ir tas, kura sods ir ļoti bargs.”
(Ar-Ra’d, 13/13)
Šajā pantā nav aprakstīts zibens rašanās veids. Tiek uzsvērts, ka tas nav nejaušs notikums, bet gan pilda dažādas funkcijas.
“Viņš sūta zibeņus”
No šī apgalvojuma neizriet, ka tie tika radīti pēkšņi. Katrai būtnei var būt vairāki iemesli tās izveidošanā un rašanās procesā. Bet aiz visa tā stāv Dievs, kurš ir galvenais darītājs.
Tāpat kā bērna radīšana nozīmē, ka viņa vecāki ir viņu radījuši, bet ne tādā nozīmē, ka viņi ir viņa vienīgie radītāji, tāpat arī katras būtnes rašanās ir Dieva zināšanu un gribas rezultāts. Nav nekā tāda, par ko Viņš nezinātu. Ja tā nebūtu, Visums ātri vien pārvērstos par haosu un tā kārtība tiktu izjaukta.
Visumā miljardiem gadu pastāvošā neomylná kārtība.
Tas ir skaidrs pierādījums viņa visavangardiskajai dabai, viņa informētībai par visu.
Turklāt, tas, ka pantā ir teikts, ka zibens var trāpīt dažiem cilvēkiem pēc Dieva gribas, nenozīmē, ka zibens ir kā bultas, kas tiek mestas tikai, lai trāpītu cilvēkiem. Tas vienkārši nozīmē, ka…
ka Dievs ir informēts par šiem notikumiem un ka viss notiek saskaņā ar Viņa gribu.
ir tāds izteiciens.
Vai arī, tāpat kā visām lietām, zibens spērieniem ir daudz funkciju. Šīs funkcijas var atšķirties atkarībā no planētas.
Jautājums 3:
Meryem (19)/27,28,29,30 Šeit, šķiet, ir sajaukta Marija, Ārona un Mozus māsa, ar Jēzus māti. Jo Marijai nav brāļa vārdā Ārons.
Atbilde:
Šajos pantos par Jaunavu Mariju
“Ārona brālis”
Par to, kā interpretēt frāzi “viņam tika teikts”, ir sniegti šādi skaidrojumi:
1.
Šeit minētais Haruns ir Dievmātes Marijas brālis, kurš bija pazīstams ar savu autoritāti starp Izraēļa bērniem, un pēc viena uzskata viņš bija viņas brālis gan no mātes, gan no tēva puses.
2.
Šeit minētais Haruns bija kāds no Izraēla dēliem, kurš bija pazīstams ar savu autoritāti, un taisnīgie cilvēki tika saistīti ar viņu vai salīdzināti ar viņu. Par šo tēmu ir šāds stāstījums:
Mugīra ibn Šūba teica: „Allāha sūtnis (lai viņam miers un svētība) mani nosūtīja pie Nadžrānas kristiešiem. Viņi man teica: „
Jūs Korānā lasāt: “Ak, Ārona brāli!” Bet vai jūs zināt, cik daudz laika pagājis starp Mozu un Jēzu?!”
Tad es nezināju, ko atbildēt. Aizgāju pie pravieša Muhameda (s.a.v.) un pastāstīju viņam par situāciju. Viņš teica:
“Kāpēc tu viņiem nepateici, ka viņi (tie, kas dzīvoja Marijas laikā) tika pieminēti ar to praviešu un taisnīgo cilvēku vārdiem, kas dzīvoja pirms viņiem?”
3.
Šeit domāts Mozus brālis Ārons. Savukārt, Marijas attiecināšana uz viņu kā uz brāli ir…
Tāpēc, ka viņš cēlies no viņu dzimtas, no Harunoğullaru dzimtas.
4.
Haruna (as) tautā bija ļaunprātīgie un laulības pārkāpēji. Tāpēc viņi (Haruna tauta) pieskaitīja Mariju viņam (Harunam). Tā viņi gribēja pazemot Mariju.
5.
Šis Haruns bija kāds izvirtulis no Izraēla bērniem, un viņi (lai apkaunotu) pielīdzināja viņu Jaunavai Marijai.
Saskaņā ar šiem paskaidrojumiem
“Ak, Ārona māsa!”
Izteicienā “māsa (uht)” ir domāts vai nu īstā nozīmē, vai pārnestā nozīmē, proti, kā salīdzinājums (līdzība).
Patiesībā
uht (brālis/māsa)
Šis vārds ar līdzīgu nozīmi tiek lietots arī arābu valodā. Piemēram, kā tas ir teikts 48. pantā Suras Zuhruf…
Jautājums 4:
Naziat 27, 28, 29, 30, 31/Bakara 29/Furkan 59. Šeit šķiet, ka pirmās divas suras ir pretrunā. Vai vispirms tika radītas debesis, vai zeme? Vienā tekstā teikts, ka vispirms tika radītas debesis, bet otrā – ka vispirms tika radīta (sakārtota) zeme. Turklāt, zinātniski šie panti neatspoguļo pareizi Zemes un debesu veidošanos. Veidošanās procesā nav nekādu 6 posmu (daļu) vai 6 dienu; runa ir par miljoniem sīku izmaiņu un miljoniem gadu.
Atbilde:
“Pēc tam Viņš izklāja Zemi.”
(An-Naziat, 79/30)
pantunā ir teikts, ka vispirms ir debesis, tad zeme;
„Viņš radīja visu, kas ir uz zemes, jūsu labā. Tad…“
(savdabīgā veidā)
Viņš pievērsa uzmanību debesīm, radīja un sakārtoja tās kā septiņas debesis.
(sastādīja)
Viņš ir tas, kurš visu zina vislabāk.”
(Al-Baqarah, 2:29)
pantā, kurā minēts, ka zeme ir pirms debesīm;
“…Kad debesis un zeme bija vienotas, Viņš tās atdalīja…”
(Al-Anbiya, 21/30)
Savukārt šajā pantā ir tā, it kā viņi būtu radīti kopā.
Aplūkojot šos trīs pantus kopā, var redzēt, ka, kā minēts Lielā sprādziena teorijā,
Debesis un zeme, visu lietu elementi, sākumā bija kopā kā viena masa.
Šīs atdalīšanās laikā zeme ieguva citu kvalitāti, tika apgādāta ar vielām, kas bija piemērotas vēlāk radītajiem cilvēkiem, un tajā pašā laikā debesis tika sakārtotas septiņās sfērās.
Vēlāk.
Pēc tam, kad debesis tika sakārtotas septiņos slāņos, sākās Zemes padarīšanas par dzīvei piemērotu vietu posmi, tika radīti augi, dzīvnieki un visbeidzot cilvēks.
„Tas, kurš radīja debesis, zemi un visu, kas ir starp tām, sešās dienās, un tad uzkāpa uz troņa…”
(kas viņu kontrolē/pārvalda)
Viņš ir Rahmāns. Jautājiet par to kādam, kas to zina.”
(Furkan, 25/59)
Jāpiebilst, ka Visuma radīšanas noslēpumi nav pilnībā atklāti. Daudzi jautājumi ir teorētiskā stadijā. Līdzās zināmajam ir daudz nezināmā.
Ir taisnība, ka Visums pakāpeniski izplešas. Šis process turpinās jau miljardiem gadu. Taču tas nenoliedz dažu svarīgu posmu esamību.
Tas pats attiecas arī uz Zemi. Arī tās vēsturē ir bijuši periodi ar nozīmīgām pārmaiņām.
Lūk, panti:
Šie lielie apvērsumi tiek izcelti ar tādām frāzēm kā “divas dienas”, “četras dienas” un “sešas dienas”, kas norāda uz to savstarpējo atšķirību.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
