– Par Gogom un Magogom teikts, ka tie ir “tauta, kas nepazīst Dievu”. Kā šāda tauta, pēdējo reizi rakoties ārā no savas vietas, var teikt “inšallah”, kas nozīmē “ja Dievs gribēs/ar Dieva atļauju”, un tad izklīst pa zemi?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Attiecīgais hadīss ir šāds:
Saskaņā ar Abū Hureiras (ra) stāstījumu, Allahs sūtnis (asm) par aizsprostu, kas minēts Kehf sūras 94. pantā, teica:
“Gogs un Magogs katru dienu cenšas izlauzt caurumu tajā sienā, un kad viņi ir tuvu tam, lai to izdarītu, viņu vadītājs viņiem saka:
“Atgriezieties rīt, tad izurbt varēsiet.”
Un Allāhs nākamajā dienā atjaunoja tās sienas izdrupušo daļu vēl stiprāku, nekā tā bija iepriekš.”
“Kad beidzot pienāks viņu laiks un Allahs vēlēsies viņus sūtīt pār cilvēkiem, tad viņu vadītājs…”
“Atgriezieties, un, ja Dievs dos, jūs to izurbtēs rīt.”
sakot,
‘lai Dievs dod’
viņš izrunā vārdu. Kad viņi nākamajā dienā atnāk, viņi atrod dambi tādā pašā stāvoklī, kādā to bija atstājuši iepriekšējā dienā, un izlaužas cauri dambim, lai izietu starp cilvēkiem. Viņi izdzer visu ūdeni. Cilvēki bēg no viņiem, šauj bultas pret debesīm, un bultas atgriežas asinīm aptraipītas. Tad viņi iedomīgi saka: “Mēs iznīcinājām tos, kas ir uz zemes, un mēs uzvarējām tos, kas ir debesīs.” Tad Dievs rada tārpu viņu kakla saknēs, un tāpēc viņi visi tiek salauzti un iznīcināti.”
Allahsūtnis (s.a.v.) turpināja:
“Zvērēju pie Allāha, kurš tur Muhameda dvēseli Savā varā, ka Gogam un Magogam, kad tie būs salauzti un iznīcināti, visus viņu līķus apēdīs zemes zvēri, un tie labi paēdīsies un kļūs taukaini.”
(Ibn Madže, Fiten 27)
Vispirms jānorāda, ka hadīss ir autentisks. Šo hadīsu ir pierakstījuši arī Tirmizi, Hakims un Ibn Hibbans.
(sk. Ibn Hadžer, Fethu’l-Bârî, 13/108)
. Zinātnieki šo
ka hadīsa ir autentiska.
ir norādījuši:
(sk. Šuajbs el-Arnavūtī, el-Ihsān fī takrībi sahīhi Ibn Hibbān, 15/243).
Tiesnesis arī apstiprināja hadīsu, sakot, ka tas atbilst Buhārī un Muslima nosacījumiem, un Zehebī tam piekrita.
(sk. Hākim, 4/534)
.
Tagad kā galvenā problēma jautājumā tiek norādīta
“inshallah”
Mēģināsim izskaidrot frāzes lietojumu ar vairākiem iespējamiem skaidrojumiem:
a.
Pirmkārt, šis hadīss ir muteshabihs; tā nozīme nav skaidra.
Mēs nevaram ar pārliecību zināt, ko šie izteicieni nozīmē.
Piemēram, ko nozīmē “dambja caursišana”? Ko nozīmē tas, ka dambis, kas bija kļuvis plānāks, nākamajā dienā atkal kļūst biezāks?
Tos nav viegli saprast. Šādu līdzīgu hadīsu un ajetu nozīme jau sen ir piesaistījusi zinātnieku uzmanību un
Daži mēģina to izskaidrot, bet citi izvēlas klusēt, atstājot lietas būtību Dieva ziņā.
viņi ir devuši priekšroku.
b.
Tas, ka Gog un Magog ir ļoti nežēlīga un ļaunumu sējoša kopiena, nenozīmē, ka viņi netic Dievam.
Jo Korānā ir teikts, ka:
„Kad beidzot tiks atvērti Jādžūža un Mādžūža dambji un tie sāks plūst pār pasauli no katra kalna, kad tuvosies patiesā apsolījuma laiks, tad neticīgo acis pēkšņi sastingst.”
“Ak vai mums! Mēs bijām pilnīgā neziņā par to, vai, precīzāk sakot, mēs paši sev nodarījām pārestību!”
viņi teiks.”
(Al-Anbiya, 21/96-97)
tajās pantās ir minēti Jādžūds un Mādžūds,
Tur nav nekādas norādes, kas liecinātu par viņu ateismu.
Tas, ka viņi nav musulmaņi, nenozīmē, ka viņi ir neticīgie, un tas nenozīmē, ka viņi ir ateisti.
c.
Šeit
“lai Dievs palīdz” vai “cerams, ka tā būs”
izteiciens,
dievišķajiem likumiem, kas valda Visumā
Tas varētu būt viņu rīcības mutisks skaidrojums, kas sastāv no atbilstošām darbībām. Citiem vārdiem sakot, šī frāze varētu būt izmantota kā mēģinājums izteikt, ka kādu dienu viņi izaicinās pasauli, izmantojot tehniku un tehnoloģijas, ko izmanto civilizētā pasaule.
d.
Lūk, daži no Bedīuzzamana kunga skaidrojumiem par Jādžūžu un Mādžūžu:
“…Pat slavenākais zemes virsas valnis, Ķīnas mūris, kas stiepjas uz daudzu dienu gājiena attālumu, Korāna valodā ir Jādžūžs un Mādžūžs, bet citā izteiksmē, vēstures valodā…”
Mandžūru un mongoļu
…tā sauktās un cilvēci vairākkārt iznīcinājušās, no Himalaju kalniem nākušās un no austrumiem uz rietumiem visu izpostījušās mežonīgās un laupītāju tautas, lai apturētu to uzbrukumus apspiestajām tautām Indijā un Ķīnā, viņš uzcēla garu mūri starp diviem kalniem netālu no Himalaju grēdas, un tas ilgu laiku novērsa šo mežonīgo tautu biežos uzbrukumus…” (Lem’alar, Sešpadsmitā Lem’a)
“Par Jādžūžu un Mādžūžu un par dambi, kas ir viena no pēdējā laika zīmēm”
par to mēs sakām: Senāk
Mandžūrs, Mongols
tautas, kas ar savu varenību satricināja cilvēci un izraisīja Ķīnas mūra celtniecību,
Pirms pasaules gala atkal kāda anarhistiska ideja sagraus cilvēces civilizāciju.
par to ir stāstīts nostāstos.”
“Daži ateisti saka:
Kur ir tie ļaudis, kas ir pastrādājuši un vēl pastrādās tik daudz brīnumu?”
“Atbilde: Siseņu mēris.”
Tie ir sastopami ļoti bieži vienā sezonā. Kad mainās gadalaiki, patiesība par šīm daudzajām grupām, kas rada haosu valstī, slēpjas dažos atsevišķos indivīdos. Un kad pienāk laiks, ar Dieva pavēli, no šiem nedaudzajiem indivīdiem rodas ļoti daudz…
Tas pats ļaunums sākas no jauna.
Tiek apgalvots, ka viņu nacionālā identitāte tiek pētīta, bet tā nesadalās. Tā atkal parādās, kad pienāk tās laiks.
Tieši tā:
Tie paši ļaudis, kas kādreiz satricināja pasauli, ar Dieva atļauju, kad pienāks viņu laiks, atkal satricinās cilvēces civilizāciju. Taču viņu ierosinātāji izpaudīsies citā veidā.” (Vārdi, Divdesmit ceturtais vārds, Astotā daļa)
Bediuzzamana Hazretleri,
“It kā viņi pēta viņu nacionālo identitāti, bet tā nesabrūk…”
izteiciens, kas apzīmē mēģinājumus uzlauzt dambi
izgāšanās
tā ir sava veida skaidrojoša piezīme.
“Tas atkal parādās, kad tam pienāk laiks.”
arī izteiciens
tas ir signāls, ka viņi pēdējā mēģinājumā varētu izlauzties cauri dambim.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
