Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Visaugstākais Kungs,
cilvēku sausa
dubļi
no džiniem, dēmoniem
uguns
tāpat kā eņģeļus
nurs
ir radījis.
Radīšanas procesā pirmajā vietā bija eņģeļi, tad džinni, un tad cilvēki. Pirmais radītais cilvēks bija arī pirmais pravietis Ādams, miers viņam.
Kad Dievs radīja Ādamu, Viņš pavēlēja eņģeļiem viņam paklanīties. Visi eņģeļi paklanījās, bet Iblis atteicās. Pēc tam viņš lūdza Dievam atļauju turpināt savu ļaunumu līdz pat pasaules galam. Kad viņa lūgums tika apmierināts, viņš turpināja novirzīt cilvēkus no taisnā ceļa. Lai gan eņģeļu paklanīšanās Ādamam ir metafiziska lieta, mūsu komentāros ir daži skaidrojumi par notikuma gaitu un formu.
Pēc Ebu’s-Suuda skaidrojuma, Iblis dzīvojis kopā ar eņģeļiem un pielūdzis Dievu tāpat kā viņi. Kad tika dots pavēle par paklanīšanos, Iblis atšķīrās no eņģeļiem. Pēc cita viedokļa, pastāv eņģeļu suga, kas dzimst un aug, un tos sauc par džiniem. Iblis piederēja pie šīs sugas.
Cita viedokļa skaidrojumā, pakļaušanās pavēle attiecās uz visiem džiniem. Taču, pieminot eņģeļus, Visaugstākais Dievs ir uzrunājis arī džinus. Tādējādi pakļaušanās pavēle ir dota ne tikai eņģeļiem, bet visām garīgajām būtnēm. (1)
Par džiniem pastāv divi viedokļi:
1.
Visas garīgās būtnes sauc par džiniem. Tādējādi eņģeļi un dēmoni ietilpst džinu jēdzienā. Tātad starp eņģeļiem un džiniem pastāv gan vispārīga, gan īpaša saistība. Katrs eņģelis ir džins; bet ne katrs džins ir eņģelis.
2.
Džinn on nimetus teatud liiki vaimolentitele. Sest vaimolendid jagunevad kolme liiki:
a.
Labie: Eņģeļi.
b.
Ļaundari: Dēmoni.
c.
Gan labie, gan ļaunie: Džinni.
Saskaņā ar informāciju, kas sniegta grāmatā “Safvetü’t-Tefasir”:
1.
Velns nav no eņģeļiem.
2.
Eņģeļi ir nevainīgas būtnes, kas nekad nav sacēlušās pret Dievu. Savukārt, Iblis sacēlās pret Dievu, atsakoties paklanīties.
3.
Eņģeļi ir radīti no gaismas, bet velns – no uguns.
4. Eņģeļi nedzimst un nesavairojas, bet velns dzimst un vairojas, kā minēts Kehf sūrā.
„Velns ir no džinnu dzimtas.”
(2)
Saskaņā ar kādu Ibni Abbasam piedēvētu stāstījumu, daži komentētāji uzskata, ka:
“velns”
Viņi uzskata, ka šis termins attiecas uz ļaunprātīgo un viltīgo daļu gan no cilvēkiem, gan no džiniem. Tāpat kā pastāv dēmoni, kas ir no džiniem, pastāv arī dēmoni, kas ir no cilvēkiem.
Kas attiecas uz eņģeļu paklanīšanos Ādamam, tad…
Ir skaidrs, ka šis pavēlētais paklanīšanās akts netika vērsts uz pielūgsmi Ādamam. Jo pielūgt kādu citu, izņemot Dievu, ir širk (dažādu dievu pielūgšana). Kad Ādams kļuva par zemes vietnieku, eņģeļu paklanīšanās viņam bija šīs vietniecības pieņemšana, proti, zvērests viņam.
Šī rīcība, lai gan ir cieņas izrādīšana Ādamam, patiesībā ir pielūgsme Dievam.
Patiesībā, senajās tautās sveicināšanās izpaudās kā paklanīšanās zemei, bez jebkāda pielūgsmes nolūka. Piemēram, Jūsufa brāļu paklanīšanās viņam bija vienkārši cieņas un godbijības izpausme.
Līdz ar to, ir iespējams, ka eņģeļu paklanīšanās Ādamam ir uzskatāma par pielūgsmi. Šādā gadījumā patiesais pielūgsmes objekts ir Visaugstākais Dievs. Ādams šajā paklanīšanās aktā ir kalpojis kā kibla (virziens lūgšanā). Tātad, paklanīšanās ir bijusi vērsta tieši uz Dievu. (3)
No otras puses,
Visaugstākais Dievs, liekot eņģeļiem klanīties Ādamam, parādīja, ka visa pasaule pakļaujas cilvēkam; pieminot Iblisa pretenzijas uz pārākumu, Viņš pievērsa uzmanību tam, cik lielu šķērsli velni radīs cilvēces materiālajai un garīgajai attīstībai.
Avoti:
1. Ebu’s-Suûd’s komentārs, 1:87.
2. Safvetü’t-Tefasir, 1:52.
3. Hülasatü’l-Beyan, 1:97.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
