Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Nav svarīgi, uz kura vārda ir reģistrēts īpašumtiesību dokuments. Īpašnieks var reģistrēt īpašumu uz cita vārda dažādu iemeslu dēļ.
Ja jūsu tēvs bija zemes gabala un/vai ēkas īpašnieks, tad pēc viņa nāves jums ir tiesības un daļa no īpašuma. Ja jūsu tēvs to nodeva ar nosacījumu, ka viņš varēs to izmantot (piemēram, ja viņš to pārdos, tad viņam jāsaņem daļa no ienākumiem), tad šie nosacījumi ir jāievēro.
Pēc šīs īsās informācijas, pievērsīsimies jautājuma detaļām:
Ja nav oficiāla dokumenta, vienkārši apgalvojums, ka tēvs savas dzīves laikā kādam no bērniem dāvinājis īpašumu, nav pietiekams. Tam ir jābūt vai nu pierādītam ar lieciniekiem, vai mantiniekiem jāpiekrīt šim apgalvojumam brīvprātīgi. Ja nav liecinieku vai mantinieki nepiekrīt šim apgalvojumam, jo nav liecinieku, tad mantinieki zvēr, ka viņi nav informēti par šo dāvinājumu. Pēc zvēresta, saskaņā ar mantojuma tiesībām, visi mantinieki saņem savas daļas atbilstoši savām tiesībām.
Daži piemēri fatvām par šo tēmu ir šādi:
Jā, mirušās mātes viss mantojums tiek sadalīts starp mantiniekiem saskaņā ar šariata normām. Atbilde bija tāda, ka, ja persona, kas apgalvo, ka ir saņēmusi dāvinājumu, nepierāda savu apgalvojumu saskaņā ar šariata procedūru, tad spriedums netiek pieņemts viņas labā. (el-Fetava’l-Mehdiyye, 5/96)
Pretējā gadījumā viņiem jāzvēr, ka viņi par to nezina. (Buğyetu’l-Musterşidin, lpp. 367)
Dāvinājums nav spēkā tikai ar īpašumtiesību reģistrāciju, ja vien nav pierādījumu, ko apliecina liecinieki, ka tēvs ir dāvinājis attiecīgo īpašumu dēlam, vai ja to neatzīst citi mantinieki. Ir jāpierāda, ka tēvs ir nodevis īpašumu dēlam kā dāvinājumu.
Piemēram, saskaņā ar Hanafi skolu, ja kāds iestāda vīna dārzu savam dēlam un saka: “Es to iestādīju savam dēlam,” tad tas ir dāvinājums. Ja viņš saka: “Es to iestādīju sava dēla vārdā,” tad tas nav dāvinājums. (Reddu’l-Muhtar, 5/689)
Pēc šafītu mazhaba, rakstiskais dokuments pats par sevi nav reliģisks pierādījums visos līgumos, ziņojumos un paziņojumos. Ir nepieciešams skaidri norādīt, ka īpašums ir nodots kā dāvinājums. Ja nav skaidri zināms, ka īpašums ir nodots kā dāvinājums, mantiniekiem nav jāievēro šis dokuments. Jo tas ir spēkā neesošs un nav reliģisks pierādījums. (Buğyetu’l-Musterşidin, lpp. 385)
No otras puses, no tā, ka dēls veicis uzlabojumus šajā mājā, un no tā, ka viņš tur dzīvojis gan tēva dzīves laikā, gan pēc viņa nāves, nevar secināt, ka māja viņam ir dāvināta. Ja kāds otram teiktu: “Veic uzlabojumus šajā zemes gabalā,” un otrs to darītu, tas nenozīmētu, ka zemes gabals viņam ir dāvināts. Tāpat, ja kāds dēlam iedotu kādu naudas summu, un dēls ar to tirgotos un gūtu peļņu, tad pēc tēva nāves, ja izrādītos, ka nauda dota kā dāvana, tad viss būtu dāvana, bet ja tā dota tirdzniecībai, tad viss būtu mantojums. (Düreru’l-Hukkam, 2/403)
Visbeidzot: Ja persona, kas apgalvo, ka ir saņēmusi dāvinājumu, nevar pierādīt savu apgalvojumu ar liecinieku palīdzību, tad mantinieki zvēr, ka viņiem nav informācijas par to, ka minētā māja ir tikusi dāvināta. (Buğyetu’l-Musterşidin, lpp. 122)
– Ja tēvs ir dāvinājis savu īpašumu dēlam, lai dāvinājums stātos spēkā, ir nepieciešami godīgi liecinieki vai arī pārējiem mantiniekiem ir jāatzīst šis apgalvojums par pietiekamu. Pretējā gadījumā apgalvojums par dāvinājumu netiek pieņemts, un visa manta tiek sadalīta starp mantiniekiem saskaņā ar islāma tiesībām.
– Dāvinājums netiek realizēts tikai ar īpašumtiesību reģistrāciju uz dēla vārda, ja vien dāvinātājs nav skaidri norādījis, ka nodod īpašumu kā dāvinājumu.
– Tas, ka dēls ir veicis uzlabojumus šajā mājā, un tas, ka viņš turpināja dzīvot šajā mājā gan tēva dzīves laikā, gan pēc viņa nāves, nenozīmē, ka māja viņam tika dāvināta.
– Ja persona, kurai piešķirts dāvinājums, pierāda, ka tēvs viņai māju dāvinājis vēl savas dzīves laikā un viņa to saņēmusi saskaņā ar reliģiskajiem noteikumiem, tad dāvinājums ir spēkā. Tādā gadījumā citiem mantiniekiem nav tiesību uz daļu no šīs mantas.
– Ja persona, kas apgalvo, ka īpašums ir dāvināts, nevar pierādīt savu apgalvojumu ar liecinieku palīdzību, tad mantinieki zvēr, ka viņiem nav informācijas par to, ka minētais nams būtu dāvināts. Tādā gadījumā minētais nams pieder mantojumam un tiek sadalīts starp mantiniekiem saskaņā ar reliģiskajām normām.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
