Kādā televīzijas raidījumā kāds apgalvoja, ka atbildēt uz sveicienu ir obligāti (farz), bet sveicināt pašam ir ieteicams (sunnet), taču šajā gadījumā sveicināt pašam ir vēl labāk. – Vai tas ir pareizi? – Vai ir iespējams, ka ieteicamais ir labāks par obligāto? – Vai ir vēl kādi līdzīgi gadījumi?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Musulmaņu vidū ir pieņemts sveicināties ar “salamu” kā draudzības un labas gribas zīmi.
apgraizīšana;
savukārt iegūt
tas ir obligāti.
Nav atļauts neatbildēt uz sveicienu.
“Kas izraisa, tas ir kā tas, kas dara.”
Saskaņā ar noteikumiem, tas, kurš sveicina, piedalās arī tajā labajā darbā, ko saņem tas, kurš atbild uz sveicienu. Jo tas, kurš dod sveicienu, ir tas, kurš izraisa atbildi un tādējādi ļauj otram gūt labumu. Šajā ziņā sveicināšana var būt vēl vērtīgāka nekā atbilde uz sveicienu.
Tāpat kā Korāna lasīšana ir sunna, klausīties sunnu ir fardz.
Tomēr klausītājam iemeslu sniedz lasītājs. No šī viedokļa lasītāja nopelns var būt lielāks.
Taču, tāpat kā jebkurā darbā, patiesais atalgojuma un cildinājuma mērs ir sirsnīgais darbs. Sirsnīgi veikts darbs ir pārāks par tūkstošiem darbu, kas veikti bez sirsnības.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
