Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Nav konkrētas dienas, kad jāapmeklē kaps; to var darīt jebkurā laikā.
Kopumā kapu apmeklēšana ir ieteicama vīriešiem un atļauta sievietēm. Tiek uzskatīts par ieteicamu apmeklēt taisnīgo cilvēku, vecāku un tuvu radinieku kapus. Sievietēm ir atļauts apmeklēt kapus, ja nav bažu par kādu ļaunumu, piemēram, kliegšanu, matu plēšanu vai pārmērīgu cieņu pret kapiem. Jo pravietis Muhameds (s.a.v.) mierināja sievieti, kura raudāja pie sava bērna kapa, un neaizliedza viņai to apmeklēt.
(Buhārī, Dženāiz, 7, Ahkām, ll; Muslim, Dženāiz, 15).
No otras puses, tiek stāstīts, ka arī Aišas māsa, Abdurrahman ibn Ebi Bekr, apmeklējusi viņa kapu.
(Tirmizi, Dženāiz, 61).
Pravietis Muhameds (s.a.v.) kādu laiku aizliedza apmeklēt kapus, kad vēl nebija nostiprinājusies ticība liktenim un turpinājās pagānisma ieradumi, bet vēlāk šo aizliegumu atcēla. Hadītā ir teikts:
“Es jums biju aizliedzis apmeklēt kapus. Tagad jūs varat apmeklēt kapus.”
(1).
Hadīsi, kas vēsta par to, ka pravietis Muhameds (s.a.v.) nolādējis sievietes, kas bieži apmeklē kapus (2), attiecas uz periodu, kad apmeklējums bija aizliegts. Tirmizi to ir skaidri norādījis.
(Tirmizi, Dženāiz, 60).
Šādu viedokli pauž arī A’iša (lai Dievs būtu apmierināts ar viņu) un Ibn Abdilberrs.
Pēc Hanafītu skaidrā viedokļa, sievietei ir atļauts apmeklēt kapus, ja vien tas nav saistīts ar pārmērībām, piemēram, matu plēšanu vai pārmērīgu raudāšanu. Jo hadīsos minētā atļauja attiecas arī uz sievietēm.(3)
Ir novērots, ka kapu apmeklējumi vēsturiski ir tikuši praktizēti, lai lūgtu palīdzību no mirušajiem vai pat lai tos pielūgtu.
Tas bija iemesls, kāpēc islāma sākumā pravietis Muhameds (s.a.v.) aizliedza apmeklēt kapus. Jūdi un kristieši bija padarījuši savu svēto cilvēku kapus par pielūgsmes vietām. Džahiliijas laikā pie kapiem klanījās un pielūdza elkus. Elkupielūgsme sākās ar cieņu un godināšanu pret ievērojamu personu statujām, un galu galā šī cieņa pārvērtās par elkupielūgsmi.
Islāma reliģijas mērķis bija ieaudzināt sirdīs vienotības doktrīnu (ticību vienīgajam Dievam kā radītājam un ietekmētājam, un pielūgsmi vienīgi Viņam). Sākumā pravietis Muhameds (s.a.v.) šī iemesla dēļ aizliedza kapu apmeklēšanu, jo to uzskatīja par bīstamu. Taču, kad vienotības ticība bija pilnībā iesakņojusies sirdīs un musulmaņi to labi saprata, kapu apmeklēšana tika atļauta.
Jo kapu apmeklēšanai ir labums gan dzīvajiem, gan mirušajiem. Pravietis Muhameds (s.a.v.) Mekas ceļojuma laikā apmeklēja savas mātes Aminas kapu, raudāja un lika raudāt arī apkārtējiem, un musulmaņiem tika atļauts apmeklēt kapus. (4) Šī atļauja, pat ieteikums apmeklēt kapus, ir apstiprināta ar slaveniem stāstījumiem. (5)
Zemsvītras piezīmes:
1) sk. Musulmaņu, Dženāiz, – 106, Edāhi, 37; Abū Dāvud, Dženāiz 77, Ešribe, 7; Tirmizi, Dženāiz, 7; Nesāī, Dženāiz, 100; Ibn Madže, Dženāiz, 47; Ahmed b. Hanbel, I, 147, 452, III, 38, 63, 237, 250, V, 35, 355, 357.
2) sk. Tirmizi, Salāt, 21; Cenāiz, 61; Nesāī, Cenāiz, 104; Ibn Māğe, Cenāiz, 49.
3) skat. Tirmizi, Cenâiz 60, 61; Ibn Abidin, Reddü’l-Muhtâr, Stambula 1984, II, 242.
4) skat. Ibn Māğa, Dženāiz 48; Nesāf, Dženāiz; 101; Muslim, Dženāiz, 36; Abū Dāvud, Dženāiz, 77.
5) skat. Ibn Māğa, Dženāiz, 47; Tirmizī, Dženāiz, 60.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
