– Es izlasīju divus hadīsus par upurēšanu Režepa mēnesī.
– Vienā gadījumā ir ieteicams veikt upurēšanu, bet otrā – nē.
– Kurš spriedums ir spēkā?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Daži no attiecīgajiem hadīsiem ir šādi:
Kāds vīrs uzrunāja Allāha sūtni (lai viņš ir svētīts un mierā): „Ak, Allāha sūtnis, mēs pagāniskajā laikmetā upurējam dzīvniekus Radžaba mēnesī, ko jūs par to sakāt šodien?” Allāha sūtnis (lai viņš ir svētīts un mierā) atbildēja:
“Lai kādā mēnesī tas būtu, nokaujiet to Allāha labā un dodiet to arī citiem.”
Vīrs jautāja: „Vai jūs piekrītat tam, ka Džāhilijas laikā mēs upurējām arī pirmo dzimušo kamieļa mazuli?” Allahs sūtnis (miers viņam) atbildēja:
„No katra ganāmpulka viens dzīvnieks tiek atdalīts upurēšanai, un kad tas ir gatavs upurēšanai, tas tiek upurēts un tā gaļa tiek izdalīta kā ziedojums, tas ir labāk.”
(Abū Dāvuds, Dahaja 20; Ibn Madže, Zebaih 2)
Kāds vīrs jautāja: „Ak, Allāha sūtnis! Mēs pagānu laikā upurējām dzīvniekus Radžaba mēnesī. Ko tu mums tagad pavēli šajā sakarā?” Allāha sūtnis (lai viņam miers un svētība) atbildēja:
“Lai kurā mēnesī jūs to darītu, lūdziet Allāha labvēlību un pabarojiet trūcīgos.”
(Abū Dāvuds, Dahaja 20; Ibn Madže, Zebaih 2)
Lakīt b. Amir el Ukaylī teica: „Ak, Allāha sūtnis! Mēs, pagānu laikā, Režeba mēnesī upurējām dzīvniekus, ēdām paši un cienājām ar tiem savus viesus.” Allāha sūtnis (s.a.v.) atbildēja:
“Nekas ļauns nenotiks, var nogriezt.”
(Dārimī, Adhije 9)
Džāhilijas laikmeta arābi, lai pietuvinātos dieviem, kā ierasts, pirmajās desmit Režeba mēneša dienās upurēja saviem elkiem aitu un tās asinis smērēja uz elka galvas.
Atīre
vai
itr
šī upurdzīvnieka nosaukums ir saistīts ar to, ka to kauj mēnesī, ko sauc par Radžabu.
Redžebija
tā to sauca. Patiesībā, tā sauca arī elku, kuram tika upurēti dzīvnieki.
itr
to sauc par to. Līdzās šai ierastajai praksei, upurdzīvniekus kā ziedojumu mēdza nokaut arī pie svētnīcas.
Arābi, īpaši tad, kad viņu lūgšanas par ganāmpulka pieaugumu tika uzklausītas, deva solījumu upurēt kādu dzīvnieku Radžaba mēnesī. Taču, kad viņu lūgšanas tika uzklausītas, reizēm viņus pārņēma skopums, un tā vietā, lai upurētu aitu, viņi medīja un upurēja gazeli. Tas pat kļuva par sakāmvārdu arābu vidū, lai apzīmētu kādu, kas tiek sodīts par cita noziegumu:
“Jūs mūs saucāt pie atbildības par citu grēkiem, tāpat kā tad, ja kāds būtu notverts gazeli, bet ne aitu.”
Pēc dažu zinātnieku un Hanafī un Mālikī skolu zinātnieku domām,
atire
ar upuri, kā tas bija pieņemts Džāhilijas laikmetā, kad to mēdza nokaut.
fera’
(vai feraa) upuris bija likumīgs islāma pirmsākumos, bet vēlāk tika atcelts,
„Islāmā nav ne ferā’, ne atīre.”
(Buhārī, Akīka, 3, 4; Muslim, Edāhī, 38)
ir aizliegts saskaņā ar hadīsu.
Fera’,
Tas bija pirmais jērs, ko dzemdēja kamielis vai aita, un to upurēja elkiem, lai māte būtu auglīga un tās pēcnācēji vairotos. Kad kāda cilvēka kamieļu skaits sasniedza vēlamo skaitu vai simtu, viņš upurēja elkiem pirmo dzimušo jēru vai jaunāko un resnāko kamieli, un to sauca par…
fera’
tā teica.
Sākumā
Imam Šāfi’ī un Hanbelī juristi
daži zinātnieki, tostarp, uzskata šos upurus par
Hadīsi, kas pamato upurēšanas likumību Allāha labā.
ņemot to vērā,
„Islāmā nav ne ferā’, ne atīre.”
nozīmējošais hadīss ir saistīts nevis ar to, ka šīs lietas ir harām vai mekruh, bet gan ar to,
nav obligāti un nav sunna (ieteicamie darbi)
tāpēc viņi to interpretēja kā šo upuru
Ir atļauts to nokaut Allāha labā.
ir pieņēmuši.
Saskaņā ar šiem datiem, hadītā minētais
patiesais iemesls aizliegumam
Fera’ ir upurēšana elkiem, kā tas bija Džāhilijas laikmetā.
Nav nekādas problēmas, ja musulmanis, lai iegūtu Allāha labvēlību, upurē dzīvnieku Radžaba mēnesī vai nokauj savu pirmo dzimušo jēru, ja tas ir nepieciešams vai ja tas ir domāts kā ziedojums. Tomēr pravietis Muhameds (s.a.v.) ieteica nokaut jēru, kad tas ir nedaudz paaudzies, nevis kad tas ir mazs un vājš.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
