Vai ir atļauts no zekata atskaitīt ikdienā sniegto materiālo palīdzību vai dāvanas, ko mēs dāvinām saviem brāļiem un māsām kāzās? Kāda ir atšķirība starp dāvanu un zekatu šajā ziņā?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Dāvana
to var dot ikvienam, neatkarīgi no tā, vai viņš ir bagāts vai nabadzīgs; bet
zekats
Tā ir nabadzīgo cilvēku tiesība.
Šajā ziņā dāvanas, kas tiek pasniegtas bagātajiem, nevar aizstāt zakaatu (obligāto labdarību islāmā).
Personas, kurām jādod zekats, ir skaidri noteiktas. Jūs varat savus dāvinājumus un palīdzību šīm personām uzskatīt par zekatu.
At-Tawbah sūras 60. pantā ir norādīts, kam ir jāizmaksā zakāts (obligātais labdarības maksājums):
„Zakat ir obligāts pienākums no Allāha, kas jādod nabadzīgajiem, trūcīgajiem, tiem, kas strādā ar zakatu, tiem, kuru sirdis jāpievilina islāmam. Tas tiek tērēts vergu, parādnieku, Allāha ceļā esošo un ceļā apmaldījušos labā…”
Svētajā pantā
Astoņas kategorijas, kam pienākas zekats.
tiek minēts, ka tie ir šādi:
1. un 2. Nabadzīgie un trūcīgie:
Nabags,
Tas ir cilvēks, kuram nepieder tik daudz īpašuma, lai varētu maksāt zakātu, kura ienākumi nepokrāj viņa vajadzības un nav pietiekami viņa iztikai.
Savukārt Miskin,
viņš ir nabadzigs, bez īpašuma un ienākumiem.
Zakat (obligātā labdarība) nabadzīgajam vai trūcīgajam tiek dots tādā apmērā, lai tas apmierinātu viņa vajadzības, samaksātu parādus un izkļūtu no trūcīgā stāvokļa. Dot nabadzīgajam zakat naudu tādā apmērā, lai viņš kļūtu bagāts, pārsniedzot viņa parādus un vajadzības, ir nepieņemami (makruh).
3. Tie, kas strādā pie zekata (obligātā labdarības maksājuma):
Islāma valstī zekāts tiek iekasēts valsts iestāžu starpniecību. Zekātam pakļauto īpašumu uzskaite, tā apmēra noteikšana, iekasēšana, uzglabāšana un aizsardzība tiek uzticēta valsts pilnvarotām personām. Šajā darbā iesaistītajām personām tiek piešķirta daļa no zekāta. Šī daļa, kas tiek piešķirta par viņu darbu, ir viņu tiesība, pat ja viņi nav nabadzīgi.
4. Tiem, kuru sirdis tiks pievērstas islāmam:
“Tiem, kuru sirdis ir jāpievilina”
Šie cilvēki, kas pazīstami kā tādi, ir tie, kuru sirdis vēlas pievērst islāmam, par kuru ļaunajiem nodomiem vēlas pārliecināties vai no kuriem jebkādā veidā cer gūt labumu musulmaņi.
Hanafi mazhabının fıkıh alimleri,
Viņi apgalvo, ka šis pants, pamatojoties uz viena no Hz. Ömer’a (ra) ijtihad’iem, ir zaudējis savu spēku pēc mūsu pravieša (asm) nāves.
Savukārt hanbelītu skolas zinātnieki
Viņi norāda, ka “müellefe-i kulûb” (t.i., tie, kuru sirdis jāpievilina) statuss joprojām pastāv, un tādēļ šādiem cilvēkiem var tikt piešķirta daļa no zekāta. Daži mūsdienu islāma zinātnieki arī norāda, ka mūsdienās ir cilvēki, kas varētu ietilpt šajā kategorijā, un tādēļ uzsver nepieciešamību piešķirt noteiktu daļu no zekāta “müellefe-i kulûb”.
5. Vergi:
Tie ir vergi un verdzenes, kas noslēguši vienošanos ar savu saimnieku par atbrīvošanu par samaksu. Mūsdienās individuālā verdzība ir pilnībā izskausta no pasaules. No tā var redzēt, cik ļoti islāms vērtē cilvēka cieņu un godu, viņa brīvību un tiesības. Islāms ir atbalstījis zekāta institūciju, kas ir viena no lielākajām pielūgsmes un savstarpējas palīdzības formām, lai izskaustu verdzību, kas ir pretrunā ar cilvēka dabu.
6. Parādnieki:
Parādnieks,
Tas ir cilvēks, kuram nav cita īpašuma, kas sasniegtu nisab apmēru, izņemot viņa parādu.
Ja kāds ir parādā, lai apmierinātu savas pamatvajadzības, piemēram, pārtiku, dzērienus un apģērbu, ja viņš ir cietis no kādas katastrofas, piemēram, ugunsgrēka, plūdu vai zemestrīces, ja viņš ir saslimis vai parādā šī iemesla dēļ, un ja viņš ir trūcīgs, tad viņam jādod zekāts tādā apmērā, lai apmierinātu viņa vajadzības. Tie, kas ir parādā likumīga iemesla un vajadzības dēļ, piemēram, lai apprecētos, izprecinātu savu bērnu, iegādātos māju vai mājsaimniecības preces, arī ietilpst to parādnieku kategorijā, kuriem jādod zekāts. Dodot zekātu, parādnieki ir jāapsver pirms citiem trūcīgajiem.
7. Mudžāhidi (tie, kas cīnās Allāha ceļā):
Tas attiecas uz personu, kura vēlas brīvprātīgi piedalīties cīņā Dieva labā, bet kurai trūkst pārtikas, ieroču un citu nepieciešamo lietu. Šādai personai var tikt piešķirta zekata, lai apmierinātu tās vajadzības. Tas ir:
“Fi sebilillah infak = ziedošana Allāha labā”
tiek saukts.
8. Tiem, kas ir apmaldījušies:
Šai grupai pieder tie, kas pametuši savu dzimteni tādu iemeslu dēļ kā džihāds, hadžs, iztikas meklēšana un zināšanu apgūšana, un kas svešumā nonākuši trūkumā. Ja tie ir bagāti, bet šobrīd vienkārši nonākuši grūtībās, tiem var dot zekātu tādā apmērā, lai apmierinātu viņu vajadzības; ja tie ir nabadzīgi, tad var dot lielāku zekāta summu.
(skat. Mehmeds Paksu, Mūsu lūgšanu dzīve-I)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
