Ko nozīmē Vildan? Kā mums jāsaprot, ka mirušo pagānu bērni paradīzē kalpos kā kalpi?

Jautājuma detaļas

– Vai bērni, kas nomirst pirms pubertātes, nav nevainīgi? Kāpēc viņi kļūst par kalpiem?

“Viņu apkārtnē staigā un kalpo mūžīgi jaunie bērni ar krūzēm, kannām un kausiem, kas piepildīti ar paradīzes vīnu.” (Al-Waqi’a, 56/17-18)

– Dažos tulkojumos vārds “Vildan”, kas minēts šajā pantā, tiek skaidrots šādi: “Tie ir bērni, kuriem šajā pasaulē nav ne grēku, ne labo darbu. Pirms pilngadības mirušie pagānu bērni kalpos tiem, kas nokļuvuši paradīzē. Tādējādi viņi paši saņems lielu žēlastību, jo viņi būs iemesls, lai citi nokļūtu paradīzē, un paši nokļūs paradīzē, lai gan nav izpildījuši savus pienākumus.”

– Kā tas var būt?

– Vai viņi nav nevainīgi, pirms sasniedz briedumu? Kāpēc viņi kļūst par kalpotājiem?

Atbilde

Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,


1. Kāda ir vārda VILDAN nozīme Korānā? Kāda ir tā atšķirība no vārda ĞILMAN?


“Ap paradīzes iemītniekiem, mūžīgi jaunie puiši”

(bērni)

tie klīst apkārt un kalpo.”


(Al-Vāqi’a, 56/17)


“Viņu apkārtnē, mūžīgi jaunie pusaudži”

(bērni)

viņi klīst apkārt, lai kalpotu. Kad tu viņus redzi, tu domā, ka tās ir pērles, kas izkaisītas visur.”


(Al-Insān, 76/19)

kas minēts pantos

vildân

Vārds ir atvasināts no saknes vld, kas norāda uz dzemdēšanu un bērna piedzimšanu. Korānā ir lietoti daudzi šīs saknes darbības vārdi un lietvārdi. Viens no tiem, vildān, ir vārda velīd daudzskaitlis un nozīmē mevlud (dzimis). Tomēr, neatkarīgi no tā, ka tie ir mevlud…

(neatkarīgi no viņu attiecībām ar vecākiem)

ir ticis izmantots maziem bērniem.3

Velids

Lai gan tiek apgalvots, ka vārds “velid” tiek lietots attiecībā uz bērnu, kurš drīz piedzims,4 ir skaidrāks, ka tas nozīmē “mazulis”. Jo šis vārds ir lietots attiecībā uz Mozus (as) bērnību.5 Šis vārds tiek lietots gan meitenēm, gan zēniem. Vārdnīcās vārdam “velid” vēlāk ir pievienotas otrā un trešā nozīme – vergs un jauns kalps.6 Vārds “vildān” ir minēts vēl četrās citās Korāna vietās, trīs no tām ir Nisa (75, 98, 127. panti) un viena – Muzemmil (17. pants). Vienskaitļa forma “velid” ir minēta vienā pantā (Šu’arā, 18).

Nisa suras pirmajos divos no trim pantiem vārds “vildān” ir lietots kā “mustaz’af” (vājie, bezpalīdzīgie).

(Mekā grūtā situācijā esošie musulmaņi, kuri nespēja emigrēt / vīrieši, sievietes un bērni, kas ir bezpalīdzīgā stāvoklī)

tajā ir minēti kā trešā grupa (el-mustaz’afine mine’l-vildân), kas nozīmē bezpalīdzīgi bērni kopā ar bārenēm, arī trešajā pantā.7

Savukārt, Muzzemmilas sūrā, aprakstot pastardienas šausmas, tas ir minēts šādi:


“Ja jūs to noliegsiet, bērni…”

(vildân)

Kā pasargāt sevi no dienas, kas tevi priekšlaicīgi novecošina?!”




(Muzzammil, 73/17).

Fakts ir tāds, ka 17. un 19. pantā (no Sūras al-Vāqi’a un Sūras al-Insān) ir teikts:


vildân


Aplūkojot vārda nozīmes, mēs redzam sekojošo:

Bērni, paradīzes bērni, atvases, jauni kalpotāji, jaunieši, jaunekļi, jaunie vīrieši, kalpones, jaunas kalpones, jaunas istabenes, jaunatne.

Kā redzams, arī šim pantam ir līdzīgi tulkojumi. Mūsuprāt, visprecīzākie no tiem ir…


“bērni”


vai


“Debesu bērni”


Tā ir viņu nostāja. Jo vārda “vildân” nozīme kā “bērni” ir skaidra. Īsāk sakot, nav strīda par to, ka “vildân” nozīmē “bērni”.

Ğılmân

Tā kā vārds “ğılmân” tiek lietots attiecībā uz zēniem, un frāze “ğılmânun lehum” tiek uztverta kā īpašumtiesības, kas nozīmē “viņiem piederošie zēni”, un tā kā hadītos ir norādīts, ka paradīzes iemītniekiem būs daudz kalpu, var pieņemt, ka šie zēni ir radīti, lai kalpotu paradīzē.

Savukārt Vildân,

Tā kā tas attiecas gan uz zēniem, gan uz meitenēm, un vārda sakne norāda uz dzimšanu, šie bērni var būt tie, kas miruši pirms pubertātes sasniegšanas un kuriem, kā minēts dažos hadīsos, ja viņi to vēlas, paradīzē tiek radīti paši savi bērni bez grūtniecības grūtībām…8

Šajā gadījumā, pat ja kādam nav bērnu šajā pasaulē, visiem, kas nokļūst paradīzē, ir iespēja iegūt tik daudz bērnu, cik viņi vēlas.

Tāpat kā paradīzes iemītnieki tiks radīti jaunā izskatā, neatkarīgi no viņu vecuma pasaulē, tāpat arī paradīzes bērni, neatkarīgi no viņu nāves vecuma, tiks radīti no jauna bērnības skaistākajā vecumā, lai būtu mūžīgs prieks, laime un acs prieks saviem vecākiem.9 Viens no lielākajiem garīgajiem priekiem pasaules dzīvē, bez šaubām, ir mīļi, priecīgi mazi bērni. Tas norāda, ka viena no skaistākajām paradīzes dzīves iezīmēm būs šie bērni.


2. Kāda ir gudrība tajā, ka paradīzes kalpotāji tiek apzīmēti ar vārdu ğilmân, kas nozīmē “bērni”?

Tā kā paradīzē cilvēki būs kopā ar saviem laulātajiem, tad bērnu izskata kalpotāji būtu piemērotāki par jauniešiem. Bērnu kalpošana ir relaksējošāka. Ir arī fakts, ka bērni ir aktīvāki un enerģiskāki kalpošanai. Turklāt, tā kā paradīzē nebūs noguruma un visi darbi tiks darīti ar prieku, šis darbs viņiem nekad nebūs apgrūtinošs, gluži pretēji, viņi no tā gūs lielu baudu.

Ğılmân

var pieņemt, ka šis izteiciens ir uzrunas forma, kas pielāgota mūsu izpratnes līmenim, attiecībā uz šiem kalpotājiem, kuru būtība mums nav zināma… Tātad, šie kalpotāji…

ğılmân (bērni)

To, ka tie tiek saukti par “ghilmān”, var uzskatīt par norādi uz to, ka tie ir radīti ar pilnīgi citādu būtību un kvalitāti, pilnīgi atšķirīgu izskatu un dabu, tēlu un raksturu, kas ir pilnīgi attālināts no vīrišķā vai sievišķā, no dzimuma un seksualitāti atgādinošām lietām. Mūsuprāt, tas, ka paradīzes iemītnieku dzērienu trauki tiek aprakstīti kā kristāla-sudraba (kavarira min fıdda), norāda uz to, ka šiem traukiem ir pilnīgi citāda kvalitāte, un šis vārds (ghilmān) drīzāk izsaka kalpu nevainību, bērnišķīgo izskatu, bet vienlaikus arī to, ka tie ir ārkārtīgi piemēroti kalpošanai, ņemot vērā to spēku un izturību, nekā to vecumu un dzimumu. Ibn Abbāss ir teicis:

„Paradīzē ir tikai šo pasaules lietu nosaukumi.” (t.i., to būtība ir daudz atšķirīgāka un augstākas kvalitātes)

Šis izteikums arī apstiprina mūsu viedokli.


3. Vildan, ja paradīzē ir bērni, kas miruši pirms pubertātes, kā var izskaidrot to, ka viņi tiek padarīti par kalpiem saviem vecākiem?

Ņemot vērā to, ka pantos ir minēts, ka vildāni kalpo arī tiem, kas ir iekļuvuši paradīzē,

-ja vildāni tiktu uzskatīti par paradīzes bērniem-

Varētu teikt, ka šāda situācija nav savienojama ar kalpošanu. Mūsuprāt, šo bērnu kalpošana saviem vecākiem nav nepieciešamības diktēta situācija, bet gan tāpēc, ka ir īpaša garša un skaistums tajā, ka svētības tiek sniegtas caur viņu rokām.

Kalpone

Mēs uzskatām, ka pastāv būtiskas atšķirības starp to, ko šis vārds (kalpošana) izraisa prātos, un šo bērnu kalpošanu. Šo bērnu kalpošana nav vienkārša kalpošana, bet gan kalpošana, kas vērsta uz mīlestības un pieķeršanās izrādīšanu saviem vecākiem.

Šī situācija ir vairāk kā bauda, nevis pakalpojums. Gan pašiem bērniem, gan viņu vecākiem tas sagādā lielu prieku. Kustīgs, enerģisks bērns ir daudz pievilcīgāks nekā neaktīvs. Bērnu kustīgums, viņu skraidīšana apkārt vecākiem, skriešana šurpu turpu piešķir viņiem papildu skaistumu un pievilcību. Patiešām, 19. pantā ir minēti šie kalpojošie bērni…

“tiek salīdzināts ar izkaisītām pērlēm”

Tas izsaka to daudzumu, to pastāvīgo aktivitāti, kustību un dažādos pakalpojumus, ko tie sniedz sapulcēs un mājās, kā arī to krāsu tīrību un skaistumu. Pērļu izkaisīšanās no tās virves, uz kuras tās ir savērtas, rada īpašu skaistumu, jo to spīdums atstarojas viens no otra. Īpaši skaisti tās izskatās, ja tās ir izkaisītas uz zelta vai zīda auduma. Tikko no gliemežvāka izņemtas, vēl neapstrādātas, nepiesārņotas, svaigas pērles izstaro īpašu, prieku dodošu skaistumu.10


Saskaņā ar šiem paskaidrojumiem, bērni, kas ir kā no paradīzes, ir kalpotāji.

Tās nevajadzētu vērtēt kā pasaulīgus pakalpojumus, bet gan kā paradīzes skaistumus. Tas nav kāds sods paradīzes bērniem, bet gan liela bauda un dāvana. Varētu teikt, ka šie paši skaistumi attiecas arī uz tiem neticīgo bērniem, kas nomirst pirms pubertātes.



Zemsvītras piezīmes:

1. bērns, bērniņš, mazulis, zīdainis; bērns, bērni, vecāks, vecāki, vecāki, dzimtais, jaundzimušais, pēcnācējs.

2. Maverdī, V, 450; Rāzī, XXIX, 131

3. Râzî, XXIX, 131

4. Bursevī, X, 273

5. Šu’arā, 18

6. sk. Kurašī, Kamus-i Kur’ân (raksts par vārdu “veled”), el-Mu’cemu’l-Vasit (raksts par vārdu “veled”)

7. Mehmeds Čakirs savā tulkojumā “Korāns un tā tulkojums turku valodā” 4:127. pantam piešķīris nozīmi “Korānā ir arī fatvas par bezpalīdzīgiem zēniem…”, tulkojot vārdu “vildan” kā “zēni”. Kā norāda Akdemirs, kurš kritizējis šo darbu (sk. Hikmet Akdemir, “Daži vērtējumi par tulkojumu “Korāns un tā tulkojums turku valodā””, Marife, gads: 5, numurs: 2, lpp. 91), vārds “vildan” šajā pantā ietver arī meitenes. Tāpēc vārdu “vildan” ir pareizāk tulkot kā “bērni” vispārīgā nozīmē.

8. Pēc lielākās daļas komentētāju un islāma zinātnieku domām, paradīzē nav reprodukcijas (vairošanās).

Taču, saskaņā ar dažiem nostāstiem, ir iespējams iegūt bērnus citādā veidā, nekā tas notiek šajā pasaulē.

Saskaņā ar kādu Abū Sa’īd al-Hudrī no teiktajiem vārdiem, mūsu pravietis ir teicis:

„Paradīzē, kad ticīgais vēlēsies bērnu, grūtniecība, dzemdības un bērna pieaugšana notiks vienā mirklī.”

(Tirmizī, Džennet, 23; Ibn Madže, Zuhd, 39; Dārimī, Rikak, 11; Ibn Hanbel, III, 9). Daži uzskata, ka paradīzē ir seksuālā dzīve, taču no tās nerodas bērni. Šādu viedokli pauž Mudžāhid, Tavus un Ibrāhīm en-Nehāī. Patiešām, Abū Rezīn el-Ukaylī no pravieša ir atstāstījis šādu stāstījumu:

“Paradīzē paradīzes iedzīvotājiem bērnu nav.”

Išaks ibn Ibrāhīms un citi, kā minēts iepriekšējā hadītā, ir teikuši, ka paradīzē ticīgais, ja vēlas bērnu, tas viņam uzreiz parādās, bet ja nevēlas, tad ne (Ša’ranī, Muhtasaru Tezkireti’l-Kurtubī, lpp. 104). Šeit,

“bet viņi to nevēlas”

Šķiet, ka šis ieraksts nav turpinājums hadīsam, bet gan Isaka ibn Ibrahīma un citu, kas citē pravieša teikto, izteikums. Pretējā gadījumā šādam izteikumam (hadīsam) nebūtu nekādas jēgas. Ir skaidrs, ka būtu absurdi detalizēti aprakstīt kaut ko, kas nav iespējams, un tad paziņot, ka tas nav iespējams. Jo, ja jēga būtu tāda, tad netiktu iekļauti ieraksti par grūtniecību, dzimšanu un vecumu, bet tiktu izmantots izteikums, piemēram, “ja vēlētos, tad būtu”. Turklāt, ja vietā, kur ir vārds “in” (ja), tiktu izmantots vārds “iza” (kad), kas izsaka noteiktību, tas norādītu uz to, ka vēlamais notiks. Tāpēc, mūsuprāt, šāds vērtējums ir mākslīgs skaidrojums, kas balstīts uz ziņojumu, ka paradīzes iedzīvotājiem nebūs bērnu. Šajā sakarā ziņojumus var apkopot šādi: Paradīze nav vieta, kur notiek vairošanās tādā nozīmē, kā mēs to saprotam. Tur nav bērnu dzimšanas kā pasaulē. Tomēr, ja to vēlas, bērns var parādīties vienā mirklī…

9. Iespējams, ka paradīzes bērni ir veidoti dažādos vecumos. Jo katram bērnības posmam piemīt sava īpaša skaistuma un pievilcības. Var pieņemt, ka vārdu “vildan” un “ğılman” lietošana attiecībā uz paradīzes bērniem norāda uz šo faktu. Tādējādi, visticamāk, “vildan” ir lietots mazākiem, bet “ğılman” – jaunākiem bērniem.

10. Taberī, XII, 370; Maverdi, VI, 171; Zemahšerī, IV, 119; Ibnul-Dževzī, VII, 219; VIII, 149; Kurtubī, XIX, 93; Ibn Kesir, IV, 487; Ibn Kajim, Hadi’l-Ervah, lpp. 309; Bursevī, IX, 196; X, 273; Alūsī, XXVII, 34; XXIX, 161. Maverdi norāda, ka viedoklis, ka šis salīdzinājums attēlo bērnu daudzumu, pieder Katadei, bet viedoklis, ka tas attēlo viņu krāsu tīrību un izskata skaistumu, pieder Sufjānam Sevri (turpat).


Ar sveicieniem un lūgšanām…

Islāms jautājumos un atbildēs

Jaunākie Jautājumi

Dienas Jautājums