– Es lūgšu jūs nedaudz sīkāk paskaidrot šo teikumu.
– Vienā pantā es redzēju rakstītu: “Kad esi nāves gūstā, tad grēku nožēla netiek pieņemta.” Ko tas nozīmē “nāves gūstā”? Piemēram, ja kāds nožēlo grēkus tieši pirms nāves, pēdējā elpas brīdī vai varbūt dažas sekundes pirms tam, vai viņa nožēla netiek pieņemta? Es to sapratu šādi.
– Vai šī cilvēka atgriešanās atbilst šim pantam? Piemēram, kāds uzzina, ka ir saslimis ar neārstējamu slimību un ārsts viņam paziņo, ka viņš nomirs pēc 5, vai, labākajā gadījumā, 10 gadiem, un šis cilvēks tagad atgriežas pie Dieva, nožēlojot savus grēkus. Vai šī cilvēka atgriešanās tiks pieņemta?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Viens no pantiem, kas attiecas uz šo tēmu, ir tulkots šādi:
„Bet tiem, kas dara ļaunumu, un kad kādam no viņiem nāk nāve, tad viņš saka: „Es tagad atgriežos pie Dieva”, – tiem nav atgriešanās, un tiem, kas mirst kā neticīgie, – tiem ir sagatavotas sāpīgas mokas.”
(Nisa, 4/18)
Atgriešanās pie Dieva durys ir atvērtas, kamēr cilvēks ir dzīvs.
Kad viņi atjēgsies un nožēlos grēkus, tad ir cerība un gaidāms no Dieva žēlastības, ka Viņš, kā Savu solījumu piepildot, pieņems šo nožēlu un piedos Saviem grēciniekiem.
Ja grēcinieks neatgriežas no grēkiem līdz pat savas dzīves pēdējām sekundēm, bet atgriežas, pirms vēl ir miris, kad ir zaudējis cerību uz šo pasauli un ir redzējis un sajutis dažas patiesības par starpposmu un pēcnāves dzīvi, kas pieder pie neredzamās pasaules, tad šīs atgriešanās iemesls ir…
tā nav patiesa nožēla, kas balstīta uz ticību neredzamajam, bet gan vēlme izvairīties no soda, ar kuru jāsaskaras aci pret aci,
tā kā vairs nav iespējas pārbaudīt viņu paklausību un padevību, viņš netiks pieņemts.
Vēl viena nepieņemama atgriešanās ir to cilvēku atgriešanās, kuri savu dzīvi pavadījuši, noliedzot patieso reliģiju, un nožēlojuši grēkus tikai pēc tam, kad ieraudzījuši pēcnāves pasauli.
Tā kā tas nav balstīts uz ticību neredzamajam un patiesu nožēlu, Dievs to nepieņems. Ir arī citi panti, kas apstiprina šo spriedumu.
(sk. Bakara, 2/162; Āl-i Imrān, 3/91)
Tāpat arī no pravieša Muhameda (s.a.v.),
nozīmē, ka grēku nožēla, kas izteikta tikai tad, kad sākušās nāves sāpes, netiks pieņemta.
par to ir stāstītas hadīsas.
(Musned, II, 132, 153; Ibn Madže, Zuhd, 30; Tirmizī, Daavāt, 98)
Gan ticība, gan atgriešanās var notikt ar prāta un sirds, tātad arī gribas, piedalīšanos. Ja tuvojas nāve vai pasaules gals, tad ticība neredzamajam vairs nav nepieciešama, un griba izzūd, tādēļ grēka turpināšana kļūst neiespējama.
Šādā stāvoklī esoša persona nespēj izrādīt nekādu uzvedību, kas būtu saistīta ar reliģiskām vērtībām.
(Māturīdī, Tevilātü’l-Kurān, IV, 93-98)
Tātad, neatkarīgi no tā, cik smags ir cilvēka stāvoklis, pat ja ārsti ir noteikuši nāves datumu vai cik tuvu viņš ir nāvei, pat ja viņš nomirs pēc dažām sekundēm, jebkura viņa nožēla ir derīga, ja vien viņš nav redzējis kādu no ticības patiesībām, kas attiecas uz pēcnāves pasauli.
Tā kā mēs nevaram pilnībā zināt, kāds ir cilvēka stāvoklis nāves brīdī, mums jābūt labvēlīgi noskaņotiem pret jebkuru atgriešanos pie ticības un jādomā, ka tā ir pieņemta un derīga.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
