Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Talim-i Esma
Un (Dievs) iemācīja Ādamam visus vārdus.
(Al-Baqarah, 2:31)
Ādamam vārdu mācīšana.
“
“vārdu mācīšana”
tā tiek teikts. Saskaņā ar komentētāju apgalvojumiem, tie ir:
cilvēks, dzīvnieks, debesis, zeme, jūra…
piemēram, šādu priekšmetu nosaukumi.
(Piemēram, sk. Ibn Kesir, I, 104; Kurtubî, I, 194)
Kā norādījis arī Sejjid Kutub, vārdi ir simboli, kas apzīmē lietas un personas. Ja cilvēkam nebūtu šādas spējas, mēs saskartos ar daudzām grūtībām. Piemēram,
“dateles”
lai paskaidrotu jēdzienu, parādīt dateli,
“kalns”
Lai izskaidrotu šo jēdzienu, vajadzētu iet līdz pat kalnam.
(Kutub, fī Zilālil-Kur’ān, I, 57)
Ar šo informācijas apstrādes spēju cilvēks iepazīst lietu būtību un īpašības. Viņš tām piešķir nosaukumus. Viņš tās izsaka ar runātajiem vārdiem.
(Bejdāvi, I, 66)
Cilvēks jūt ar savām maņām, vērtē ar savu prātu, iztēlojas scenārijus, mēra un veido. Iepazīstot lietas, viņš sasniedz zināšanas. Viņš rada daudzas zinātnes un mākslas.
(Bejdāvi, I, 66)
Ādams, kurš tika apveltīts ar spēju dot vārdus lietām, vienlaikus ir arī cilvēces pārstāvis. Katrs cilvēks ir spējīgs un var apgūt jaunas zināšanas, atpazīt lietas. Ja mūsu mūžs būtu nevis 60-70 gadi, bet 60 000-70 000 gadi, katrs no mums zinātu tūkstošiem reižu vairāk nekā tagad. Daži no mums pat varētu kļūt par profesoriem simtiem dažādu zinātņu jomās.
Augšējā panta viena nozīme ir tāda, ka tas attēlo cilvēkam piešķirto spēju iegūt zināšanas.
(Ahmeds Mustafā Merāgī, Tefsīru’l-Merāgī, Širketu Mektebe, Ēģipte, 1953. I, 82)
Ar šo informācijas apstrādes spēju cilvēks iepazīst lietu būtību un īpašības. Viņš tām piešķir nosaukumus. Viņš tās izsaka ar runātajiem vārdiem.
(Kutub, I, 5)
Ādamam veltīts
“Vārdu mācīšana”
To var saprast kā to, ka kodols sevī ietver visa lielā koka kopsavilkumu. Vārdi, kas Ādamam, cilvēces tēvam, tika iemācīti vispārīgā veidā, Ādama pēcnācējos ar laiku kļuva detalizētāki…
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
