– Vai varētu paskaidrot, ko nozīmē frāze “Padariet savas mājas par lūgšanas vietām”, kas minēta 87. pantā Jūnusa sūras?
– Vai senajām tautām bija lūgšanas un kibla (lūgšanas virziens)?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Atsauce uz to, ka no Mozusa (as) un viņa brāļa tika prasīts, lai viņi sagatavotu mājas savām tautām Ēģiptē, ir interpretēta dažādos veidos.
Daži komentētāji to saista arī ar vēlāk atnākušo rīkojumu par lūgšanu.
Ibn Ašūr norāda, ka šie skaidrojumi neatbilst vēsturiskajiem faktiem, un savu viedokli izskaidro šādi: Šeit dotais rīkojums sagatavot mājas nozīmē, ka abiem minētajiem praviešiem tika dots norādījums dot šādu instrukciju savām tautām.
Ņemot vērā, ka izraēlieši iepriekš dzīvoja Ēģiptes dienvidu daļā, netālu no Memfisas pilsētas, šajā pantā, visticamāk, ir domāts, ka viņi iegūs citus mājokļus Ēģiptē. Dievs, zinot, ka izraēlieši drīz atstās Ēģipti ar Viņa atļauju un palīdzību, nevarētu prasīt no viņiem tempļu celtniecību; šis rīkojums, visticamāk, nozīmēja, ka viņiem bija jāiegūst mājokļi ārpus savām pašreizējām dzīvesvietām, iespējams, teltis vai būdas, lai sagatavotos izceļošanai. Šo interpretāciju apstiprina arī informācija Torā.
Kā norāda Ibn Ašūr, pirms Mozum (as) tika dots rīkojums lūgties, pagriežoties pret Jeruzalemi, viņš lūdzās, pagriežoties pret Kaabu, kas bija Ābrahāma (as) lūgšanas virziens, un kā minēts pantā:
Paskaidrojums, kāpēc pantā dotie norādījumi vispirms ir divskaitlī, tad daudzskaitlī un visbeidzot vienskaitlī, ir šāds: Vispirms praviešiem Mozum (as) un Āronam (as) tika dots norādījums sagatavot mājokļus savai kopienai, jo vieta izvēle un kopienu vadīšana ir praviešu uzdevums. Tad, izmantojot daudzskaitli, tika prasīts gan no viņiem, gan no visiem viņu kopienas locekļiem, lai tie piedalītos savu māju un lūgšanu vietu sagatavošanā, vai lai tie vērstos pretī kiblai un nepārlaistu savu pienākumu kalpot Dievam. Visbeidzot, Mozum (as) tika dots norādījums iepriecināt ticīgos, kuri iepriekšējā pantā izteica savas bažas, un paziņot viņiem, ka viņi galu galā sasniegs glābšanu. Tā kā Ārons (as) bija pakļauts Mozum (as) pravieša pienākumā, uzruna tika vērsta uz Mozu (as). Lai gan ir bijuši tādi, kas interpretē šo uzrunu kā vērstu uz Muhamedu (asv), šis viedoklis parasti tiek uzskatīts par vāju. Lai gan avotos nav precīzas informācijas par lūgšanas norādījuma būtību pantā, ir ļoti iespējams, ka ir domāta lūgšana, ko Izraēla bērni jau pirms Moza (as) ierašanās praktizēja, sekojot Ābrahāmam (as) un viņa sekotājiem.
Tas, ka tūlīt pēc dievišķā rīkojuma, kas nesa sevī migrācijai gatavošanās pazīmes, viņiem tika pavēlēts lūgties, atgādina par īpašu brīdinājumu, lai viņi neaizmirstu savu pielūgsmes pienākumu šajā laikā pieaugošās noslodzes dēļ.
Mēs sacījām Mozum un viņa brālim Āronam:
Šajā svētajā pantā minētais un
Viņš teica, ka pirmais viedoklis ir vērts priekšroku, jo tā ir pirmā nozīme, kas saprotama no panta teksta, un ir pareizi izskaidrot Visaugstākā Dieva vārdus saskaņā ar visbiežāk lietotajiem izteicieniem. (sk. Taberi un Diyanet tulkojumi)
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
–
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
