– Man ir grūtības saprast dažas frāzes no 46. panta Sūras al-Ankabūt.
Es nesaprotu izteicienus: “Ne apstipriniet un ne noliedziet Rakstu ļaudis” un “Mūsu Dievs un jūsu Dievs ir viens un tas pats Dievs”.
– Vai mums ir aizliegts noliegt to, kas ir nepareizs Svētajās Grāmatās? Kāpēc?
– Kā var būt vienādi Allāhs (cc), kurš pavēl cilvēkiem ievērot islāmu, un Jehova (kurš to nedara), kurš pavēl cilvēkiem ievērot jūdaismu?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Atbilde 1:
Ebreji un kristieši, kuru uzskati un rīcība atbilst islāma ticībai un principiem, tiek atzīti, bet tie, kuru uzskati un rīcība ir pretrunā ar islāma ticību un principiem, tiek noraidīti; tomēr
Par to, kas ir piemērots un kas nav, ja tas nav zināms, labāk paklusēt.
Tātad,
“
Mūsu Dievs un jūsu Dievs ir viens un tas pats Dievs.”
Šis pants aicina uz monoteismu, jo gan viņu dievs, gan mūsu dievs ir viens un tas pats.
„Ne apstipriniet un ne noliedziet to, ko saka tie, kas ir saņēmuši Svētos Rakstus.”
savukārt hadīss ar šādu nozīmi ir:
Jautājumi, par kuriem nav zināms, vai tie atbilst islāma ticībai un noteikumiem.
ir paredzēts.
Pēc šī īsā paskaidrojuma, pievērsīsimies detaļām:
Attiecīgie panti un hadīsi skaidri parāda, kāda bija Allāha sūtņa vispārējā attieksme pret iepriekšējo un viņa paša laikmeta kultūrām:
Ankebūt 46. panta tulkojums ir šāds:
„Cīnieties ar grāmatas ļaudīm tikai ar vislabākajiem paņēmieniem, izņemot tos, kas rīkojas netaisnīgi. Un sakiet: „Mēs ticam tam, kas mums ir atklāts, un tam, kas jums ir atklāts. Mūsu Dievs un jūsu Dievs ir viens. Mēs esam Viņam pakļauti.”
(Al-Ankabūt, 29/46)
Šajā pantā musulmaņi ir aicināti vērsties pie tiem, kas pieder pie “Ehl-i Kitap”,
“Mēs ticam tam, kas mums ir atklāts, un tam, kas jums ir atklāts. Mūsu Dievs un jūsu Dievs ir viens. Mēs esam Viņam pakļāvīgi.”
viņiem tika lūgts tā teikt.
Šis apgalvojums atklāj principiālo pamatojumu, kāpēc musulmaņiem ir jāizturas labi pret viņiem. Jo…
-atšķirībā no pagānu arābiem
– Musulmaņiem un “Grāmatas ļaudīm” ir ticības tuvība, proti, musulmaņi atzīst viņu grāmatas par patiesām grāmatām un pamatā dalās ar viņiem vienādos uzskatos par dievišķību.
Ticības, kas ir pretrunā ar monoteisma principu, kāds pastāv “Ehl-i Kitap” (grāmatu tautās), ir novirze, kas vēlāk parādījusies viņu reliģijās un sākotnēji tur nav bijusi.
Šeit ir vēl viena šī panta interpretācija:
“Un vēl: ”
“Esiet vai nu jūdi, vai kristieši, lai jūs atrastu pareizo ceļu.”
viņi teica. Saki:
„Mēs atsakāmies no visām viltus reliģijām un sekojam Ābrahāma reliģijai. Viņš nekad nav bijis no daudzdieviem.”
Sakiet:
„Mēs ticam Allāham, tam, kas mums ir atklāts Korānā, kā arī tam, kas tika atklāts Ābrahāmam, Ismaēlam, Īzākam, Jākobam un viņa pēcnācējiem, un tam, kas tika dots Mozum, Jēzum un visiem praviešiem, kas saņēmuši grāmatas no sava Kunga. Mēs starp viņiem nekādu atšķirību neizdarām. Mēs esam vienīgi Viņam pakļāvīgie musulmaņi.”
”
(Al-Baqarah, 2:135-136)
Šajā pantā skaidri redzama tendence apvienoties augstākā identitātē, balstoties uz vienotības principu, kā arī nepieciešamība ticēt visiem Dieva sūtītajiem praviešiem un tam, kas viņiem tika zjavenots.
Abu Hureira reiz teicis: „Grāmatas ļaudis lasīja Toru ivritā un skaidroja to musulmaņiem arābu valodā. Tad Allāha sūtnis teica:”
„Ne apstipriniet un ne noliedziet Raksta ļaudis.”
“Mēs ticam Allāham un tam, kas mums ir atklāts.”
sakiet.”
(Abdurrezzāks, Musannef, 6/111; Buhārī, Itisām 25, Tevhid 51)
Šajā hadīse aprakstītais aspekts ir izšķirošs, jo tas atspoguļo attieksmi, ko Allāha sūtnis ieņēma pret ebrejiem un kristiešiem, kā arī pret citām kultūrām, balstoties uz viņu svētajām grāmatām.
Pirmkārt, jānorāda, ka visi pravieši ir monoteisma reliģijas sludinātāji. Korānā ir skaidri norādīts, ka viņu svētie raksti ir tikuši izkropļoti.
(sk. Bakara, 2/79; Al-i Imrān, 3/78; Maide, 5/15)
Tā kā nav zināms, kuras no Ehl-i Kitap (grāmatu ļaudis) sniegtajām ziņām ir izkropļotas, Allah Resūlu šajos hadīsos iesaka savai ummai (kopienai) būt piesardzīgai.
Tā kā šodien nav iespējams vispārīgi noteikt, kuras vietas Torā un Bībelē ir izkropļotas, tad musulmaņa pienākums ir:
-neatkarīgi no tēmas-
pārbaudīt to, salīdzinot ar datiem no Korāna un Sunnas, ja nav informācijas par šo tēmu.
“Mēs ticam Dievam un tam, kas mums ir atklāts.”
tāpēc viņam vajadzētu rīkoties piesardzīgi.
Šī informācija no cita šī hadīsa varianta palīdzēs mums labāk izprast šo stāstījumu:
„Ne apstipriniet un neapgalvojiet, ko jums stāsta tie, kuriem ir Svētie Raksti.“
“Mēs ticam Dievam un Viņa sūtnim.”
saki. Tādējādi, ja ziņa ir nepatiesa, tu to nebūsi apstiprinājis, bet, ja tā ir patiesa, tu to nebūsi nolicis.”
(Abdurrezzak, Musannef, 6/111; Ahmed b. Hanbel, 4/136; Ebû Dâvud, İlim 2)
Šis hadīss skaidri parāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo versiju, ziņojumos par iepriekšējām tautām var būt gan patiesība, gan nepatiesība.
Šis hadīss stāsta par nepieciešamību atturēties no rīcības, ja reliģijā nav skaidri noteikts, vai kāda lieta ir atļauta, aizliegta vai pareiza.
Attiecīgais hadīss mūs brīdina no jebkāda apstiprinājuma vai nolieguma attiecībā uz jautājumiem, par kuriem mēs nevaram noteikt, vai tie ir pareizi saskaņā ar Korāna un Sunnas datiem, jo mēs nezinām, kur ir notikušas izmaiņas ebreju un kristiešu tekstos.
Jo šis Allāha sūtņa izteiciens pauž piesardzību, kas nepieciešama, lai neizteiktu noliegumu vai apstiprinājumu kādai lietai, kas ir paziņota dievišķajās grāmatās, kuras tika atklātas pirms Korāna un kurām ticīgais ir pienākums ticēt, klusējot vietās, kur tas ir nepieciešams.
[skat. Ali Budak, Attēls par attiecībām ar apkārtējām kultūrām stāstījumos, Čukurovas Universitātes Teoloģijas fakultātes žurnāls 11 (1), 55-88]
Atbilde 2:
No Korāna mēs zinām, ka visi pravieši savām tautām…
“Dievs”
viņi ieteica verdzību. Tā kā tās grāmatas nav arābu valodā, un
-Kā teikts Korānā-
“Dievs-Kungs”
Tā kā šie vārdi tiek lietoti arī viņu valodās, tad šajās reliģijās pastāv Dieva vārdi, kas ir sinonīmi un izsaka tās pašas nozīmes.
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Kāpēc ebreji Dievu sauc par “Jehovu”, bet kristieši par “Dievu”…
– Vai jūs atbildētu uz apgalvojumiem par pretrunām starp Korānu, Bībeli un islāmu…?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
