– Tie, kas šajā hadītā lietoto vārdu “mevla” tulko kā “draugs”, lai pievērš uzmanību Hz. Ali vārdiem Rahbas notikumā. Ja viņš būtu bijis draugs, vai tad nebūtu teicis: “Kas ir mans draugs, tas ir arī Ali draugs.” Vai tad šo vārdu, kas izteikts brālības zvērestā, mūsu pravietis nav atkārtojis daudzkārt?
– Kāds bija jēdziens turēt tūkstošiem cilvēku zem svilinošas saules tikai “draudzības” dēļ?
– Kaut cilvēki šai problēmai pieietu ar saprātu, nevis aizspriedumiem. Slavenais sunnītu tefsīra autors Dželaleddins es-Sujuti savā darbā “ed-Dürrü’l-mensur fi’t-tefsir bi’l-me’sur” šo jautājumu ir izskaidrojis.
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Šīs problēmas kopsavilkums ir šāds:
Pravietis Muhameds (s.a.v.) par Ali (r.a.) teica:
„Kam es esmu saimnieks, tam Ali ir saimnieks.”
tā viņš ir teicis.
(Tirmizi, Menakib, 19; Ibn Madže, Mukaddime, 11; Ibn Hanbel, 1/84, 118, 119)
Ibn Hadžer norādīja, ka šis hadīss ir ticis pārraidīts dažādos veidos, un uzsvēra tā ticamību.
(sk. Ibn Hadžer, 7/74)
Zeyleî norādīja, ka šis hadīss ir vājš, neskatoties uz to, ka pastāv dažādas tā versijas.
(Tuhfetu’l-Ahvezi, 3/137)
Šiīti, balstoties uz šādiem hadīsiem, apgalvo, ka pirmais kalifs bija Ali, un ka viņam tika atņemtas tiesības. Šis jautājums jau četrpadsmit gadsimtus ir bijis strīda objekts starp šiītu un sunnītu zinātniekiem. Par to ir uzrakstītas simtiem grāmatu.
Pēc sunnītu zinātnieku domām,
„Kam es esmu saimnieks, tam Ali ir saimnieks.”
Šāda hadīsa nozīme ir:
“Ko es mīlu, to mīl arī Ali.”
ir šāds. Savukārt, pēc dažu citu domām,
“Ko es pieņemu par draugu vai ieceļu par pilnvaroto, to pieņem par draugu un ieceļ par pilnvaroto arī Ali.”
(Tuhfetu’l-Ahvezi, mēnesis)
Ja mēs interpretējam šos divus viedokļus, varam teikt, ka šajā hadīsā ir vērsta uzmanība uz diviem svarīgiem punktiem.
a)
Šajā hadīsā ir minēts
“MEVLA”
Ja mēs vārdu “velāyet” tulkojam kā “pilnvaru piešķiršana”, kā to pieņem arī šiīti, tad hadīsa nozīme būtu šāda:
“Ko es ieceļu par savu vietnieku / ko es pilnvaroju, to par savu vietnieku ieceļ arī Ali, un viņš atzīst tā pilnvaras.”
Saskaņā ar šo interpretāciju, šis hadīss, pārmērīgi atbalstot Hz. Ali, attēlo kalifus, kas valdīja pirms viņa, kā tirānus un netaisnīgus.
Svarīga pamācība šiītiem.
Ietver. Hadītā ir norāde uz to, ka Hz. Ali neatzina pirmo trīs kalifu, kuri atzina viņa pilnvaras, kalifātu, ka viņš pret tiem izjuta naidu, ka viņš tiem izrādīja cieņu un mīlestību un ka viņš, neprotestējot pret tiem viņu valdīšanas laikā, savā ziņā ieņēma šeiha-ul-islāma amatu.
Šiīti šajā savā nostājā ir netaisni.
Šiītu nostāja ir pretrunā gan šī hadīsa norādēm, gan attieksmei un uzvedībai, ko Hz. Ali izrādīja pret pirmajiem trim kalifiem, un ir pilnīgi pretēja tai. Jo, kā izteicies arī Bediuzzaman,
„Hazret-i Ali (ra) savā atkārtotā apliecinājumā un vairāk nekā divdesmit gadus šiem trim kalifiem…“
(tiem trim kalifiem)
sekojot viņiem un ieņemot šeihulislamā amatu, šī tas atspēko šīs šīītu pretenzijas.
(atspēko).
…Tātad, Ahl-i Sunnet ve Cemaat lieta ir taisnīga.(…)”“Jo tie ir”
(Šiīti)
Lai gan viņi apgalvo, ka ārkārtīgi mīl Hazrat Ali (ra), viņi viņu kritizē un apgalvo, ka viņš ir rīkojies amorāli, jo tā prasa viņu sekta. Jo viņi saka:
„Hazreti Siddik un Hazreti Omer (ra) bija netaisni, bet Hazreti Ali (ra) viņiem piekāpās, šīītu terminoloģijā – izdarīja takiju; tas ir, viņš no viņiem baidījās un izlikās.”
”“Vai tiešām tāds islāma varonis un
‘Esedullah’
Redzēt kādu, kurš ieguvis titulu un ir taisnīgo komandieris un vadītājs, kā liekulīgu un gļēvu, kā tādu, kas izrāda izliktu mīlestību tiem, kurus viņš nemīl, un kā tādu, kas vairāk nekā divdesmit gadus ir pakļāvies netaisnībai bailēs, nav mīlestība pret viņu. No šādas mīlestības atsakās Hazrat Ali (ra).”
(Lem’alar, lpp. 22, 25)
b)
Pravietis Muhameds (s.a.v.) pievērsa savas kopienas uzmanību tam, lai nodrošinātu labvēlīgu attieksmi pret Ali, novietojot viņu tam pienākošajā vietā un norādot uz viņa garīgo stāvokli kā valsts galvai, tādējādi atspēkojot negatīvo propagandu, ko izplatīja haridžīti, kas pēc viņa nāves noliedza Ali, kā arī tie, kas viņam bija naidīgi, un daži bezdievji un tirāni.
Bediuzzaman kungs šim faktam ir pievērsis uzmanību ar šādiem izteicieniem:
“Gan nākotnē, pravietiskā vīzijā, viņš redzēja, ka Hazrat Ali (ra) saskarsies ar sāpīgiem notikumiem un iekšējiem nemieriem, un lai glābtu Hazrat Ali (ra) no izmisuma un savu tautu no nepareiza viedokļa par viņu, viņš teica: مَنْ كُنْتُ مَوْلاَهُ فَعَلِىٌّ مَوْلاَهُ”
(Kam es esmu saimnieks, tam saimnieks ir arī Ali.)
tādējādi mierinot Ali (ra) ar svarīgiem hadīsiem un vadot ummu.
(Lem’alar, lpp. 23)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
