–
Ko nozīmē vārds “strīds” hadītā “Strīds par Korānu ir bezdievība”?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Attiecīgais hadīss ir šāds:
“Diskutēt par Korānu (balstoties uz personīgo viedokli) ir zaimošana.”
(sk. (Musned, II, 258; Ebu Davud, Sunnet, 5))
Islāma teologi ir izvirzījuši dažādus viedokļus par šī hadīsa interpretāciju.
Daži uzskata, ka tekstā minētais
“el-Mirā’u”
vārds
“…Lai tev nebūtu nekādu šaubu par šo (Korānu)…”
(Hūds, 11/17)
kā tas ir teikts svētajā pantā,
šaubas, nedrošība
tiek lietots šādā nozīmē. Ņemot vērā šo iespēju, hadīsa nozīme ir šāda:
“Šaubīties par Korānu ir kufrs (neticība).”
Šis
“el-Mirā’u”
vārds
strīds, diskusija
Tas nozīmē arī to. Ņemot vērā šo iespēju, hadīsa nozīme būtu šāda:
“Iesaistīties diskusijā par Korānu ir zaimošana.”
Ja pieņem, ka šis vārds tiek lietots strīda nozīmē, tad ir strīds arī par to, kāda veida strīds šeit ir aizliegts.
Daži uzskata, ka hadīsa svētajā tekstā aizliegtā strīda mērķis ir
Patvaļīgi un nezinoši par Korāna deklamēšanas veidiem.
Tie ir strīdi, kas noved pie tā, ka tiek noliegti no pravieša Muhameda (s.a.v.) nākušie ziņojumi. Taču, kā ziņojis pravietis Muhameds, Korāns ir atklāts septiņās lasīšanas formās. Visas tās ir patiesas, tīras un pietiekamas. Noliegt kādu no tām ir neticība.
Daži uzskata, ka ar hadīsa svētajā tekstā aizliegto strīdu ir domāts:
jautājumi, kuru būtība, piemēram, liktenis un iepriekšnoteiktība, joprojām ir noslēpums, un kuriem teologi pievērš īpašu uzmanību.
Tās ir diskusijas par pantiem, kas ietver [konkrētas tēmas]. Tās nav diskusijas par pantiem, kas attiecas uz halal, haram, pavēlēm un aizliegumiem. Jo pravieša Muhameda (miers viņam) biedri (sahabe) iedziļinājās šādos jautājumos un, veicot šos pētījumus, centās atrisināt savstarpējās viedokļu atšķirības, vadoties pēc Korāna un sunnas.
Patiesībā, Visaugstākais Dievs ir teicis:
“…Ja kādā jautājumā rodas nesaskaņas, tad griezieties pie Allāha un Viņa sūtņa…”
(Nisa, 4/59)
Viņš ir pavēlējis, lai šajā jautājumā radušās nesaskaņas tiktu atrisinātas, vadoties pēc Korāna un Sunnas.
(sk. Hattābī, Meālimü’s-Sünen, attiecīgā hadīsa skaidrojums)
Bet bez nepieciešamības pēc Korāna un Sunnas vadības.
Diskusijas par Korānu vienmēr ir bijušas aizliegtas, jo tās var novest pie islāma pamatprincipu noliegšanas.
Patiesībā, kādā citā hadīsa teikumā ir teikts:
“Kas runā par Korānu no savas personīgās perspektīvas, tas lai sagatavo sev vietu ellē.”
(Musned, 1/269)
ir pavēlēts.
Kādu dienu, kad no Abū Bakra jautāja par Abese sūras 31. panta nozīmi,
„Kāda zeme mani panestu un kādas debesis mani apēnotu, ja es izskaidrotu kaut ko no Dieva Grāmatas pēc saviem ieskatiem vai runātu par to, ko nezinu?”
teica.
(Taberi, Ibn Kesir, attiecīgā panta skaidrojums)
Šajā sakarā ir arī kāds brīdinājums no Allahs sūtņa (lai viņam miers):
„Lasiet Korānu, kamēr jūsu sirdis ir ar to vienotas. Bet ja rodas nesaskaņas, tad celieties un izklīstiet.”
(Buhari, Fedâil-ül-Kıır’an 37; Muslim, İlim 3, 4)
Savukārt citā hadīsā ir teikts:
“Neviena tauta, kas ir atradusi patiesību, nav novirzījusies no tās, iesaistoties strīdos (lai patiesību parādītu kā nepatiesu un nepatiesību kā patiesu).”
tā ir teikts, un tad (Zuhruf sūras)
“Viņi to izvirzīja tikai diskusijai. Patiesību sakot, viņi ir strīdīga sabiedrība.”
(viņš/viņa) noskaitīja (58.) pantu no (attiecīgās) sūras.
(Tirmizi, Tafsir Sura 43; Ibn Madže, Mukaddime 7)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
