– Imams Ali (ra) savā kalifāta laikā centās atgriezt cilvēkus pie Korāna un pravieša (asm) sunnas, taču tas nedeva rezultātu. Jo viņi sekoja Omara ibn al-Hatāba ijtihādiem. No visām šīm patiesībām mēs izdarām šādu secinājumu:
– Ali (ra) un viņa šīīti bija uzticīgi pravieša sunnai. Viņi centās saglabāt sunnu un nekad to neatstāja. Savukārt citi ummas locekļi sekoja Abu Bakra, Omara, Osmana un Aišas novatoriskajām idejām. Pēc tam šīs novatoriskās idejas…
“skaistas novitātes”
(sunnet-i hasene)
viņi to nosauca par.
(Sahih al-Buhari, 2. sējums, 252. lpp.; 7. sējums, 98. lpp.)
– Imams Ali (ra) zināja Korānu un visus tā noteikumus. Viņš bija tas, kurš pirmais savāca Korānu. To apstiprina arī Buhārī. Savukārt Abu Bekrs, Omars un Osmans, nemaz nerunājot par Korāna iegaumēšanu, pat nezināja tā noteikumus. (Ir zināms gadījums, kad Omars nezināja tejemmuma noteikumus.)
(Par šo jautājumu skat. Sahih-i Buharī, 1. sēj., 90. lpp.) (Muhammed Ticani, Patiesā Ahl-i sunna ir Šiīti. Neva izdevniecība, Stambula, 2006)
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Mēs zinām no tādiem avotiem kā Buhari, Muslim, kā arī no autentiskiem biogrāfiskajiem un vēsturiskajiem avotiem, ka Abu Bakrs (ra) un Omars (ra) bija starp labākajiem zināšanās, dievbijībā un gudrībā starp pravieša (savs) pavadoņiem. Tas, ka Omars vai kāds cits nezina vienu vai divas lietas, īpaši jaunu likumu, ir pilnīgi normāli. Tas nenozīmē, ka viņi nezina citas lietas.
Pravietis Muhameds (s.a.v.) teica:
„Iepriekšējās tautās bija iedvesmas saņēmēji. Ja manā tautā tādi ir, tad Omars ir viens no tiem.”
(Muslims, Fedailu’s-Sahabe, 23-2398)
Abdullah ibn Abbas stāsta:
“Omars ibn al-Hatābs tika nolikts uz nestuvēm. Un pirms viņu pacēla, ļaudis viņu apņēma, lūdzoties par viņu un slavējot viņu, un lūdzot Allāham žēlastību. Es biju starp viņiem. Tad kāds man no aizmugures pieskārās pie pleca, un es izbijos, un paskatījos, un tas bija Ali. Viņš lūdza Allāham žēlastību Omaram un teica:
„Zvērēju pie Dieva, ka starp tiem, ko es atstāju aiz sevis, nav neviena, kurš vairāk nekā tu vēlētos satikt Dievu ar tādu pašu darbu, kādu tu esi paveicis. Es zināju, ka Dievs tevi savienos ar taviem diviem draugiem. Jo es daudzkārt dzirdēju Dieva sūtni sakām:
„Es atnācu kopā ar Abū Bekru un Omaru; es iegāju kopā ar Abū Bekru un Omaru; es izgāju kopā ar Abū Bekru un Omaru.”
es dzirdēju, kad viņš teica: “Un es cerēju (vai zināju), ka Allahs būs ar viņiem kopā.” (Muslims, Fedail 14 -2389)
Saskaņā ar Hz. Ömer (ra) vēlmi.
“Ir trīs panti, kas tika atklāti par trim tēmām: Ibrahima vietas kā lūgšanu vietas statuss, sieviešu ģērbšanās un tas, ka, ja pravietis Muhameds atlaistu savas sievas, Dievs viņam dotu labākas par tām.”
Šo faktu mēs atkal redzam visuzticamākajos hadīsu avotos.
(sk. Buhari, Talak, 32; Tefsir/Bakara 9, Ahzab 8, Tahrim 1; Muslim, Fedailu’s-Sahabe, 24-2399).
Kādā hadīsā mūsu Kungs (lai viņš ir svētīts) ir teicis:
“Pēc manis kalifāts pastāvēs trīsdesmit gadus.”
Un šis hadīss, kas runā par trīsdesmit gadu periodu, ir interpretēts kā četru taisnīgo kalifu divdesmit deviņu gadu un sešu mēnešu valdīšanas laiks, kā arī sešu mēnešu ilgais Hasana (ra) kalifāts.
(sk. Nevevī, Šerhu Müslim, 12/201).
Skaistās novitātes (vai: Skaistās inovācijas)
“Tās ir labas lietas, kas neeksistēja pravieša Muhameda laikā, bet parādījās vēlāk.”
Tās patiesībā nav novirzes no ticības. Jo novirzes no ticības ir ļaunas lietas, kas skar ticības pamatus un iznīcina pravieša Muhameda (s.a.v.) sunnu.
Piemēram, Hz. Ömer’in
“Teravih lūgšana, kas tiek skaitīta kopā ar draudzi”
priekš šī
“skaista novitāte”
Tas, ka viņš to teica, ir rādītājs tam, cik viņš bija uzticīgs islāmam. Jo patiesībā tas nav nekāds jauninājums. Ir zināms, ka pravietis Muhameds (s.a.v.) teravih lūgšanu, kaut arī nedaudz, bet tomēr, dažas dienas lūdza kopā ar draudzi mošejā. Tomēr, baidoties, ka tas varētu kļūt par obligātu, pravietis Omars, no savas mīlestības pret savu tautu, nepārvērta teravih lūgšanu par regulāru kopīgu lūgšanu. Lūk, tāpēc, ņemot vērā šo smalkumu, pravietis Omars to teica ar tik lielu sirsnību.
“skaista novitāte”
teica.
Ir zināms, ka pastāv arī slavinājumi, kas veltīti Abu Bakram un Umar ibn al-Khattabam.
Visu savu dzīvi ienīstīt mūsu mīļoto pravieša (s.a.v.) sievu, Aišu (r.a.), kuras šķīstība un tīrība ir apstiprināta Korāna skaidrajos pantos, ir patiešām reliģiska ārprāts. Kā tie, kas šo noziegumu izdarījuši, rīt cerēs uz pravieša (s.a.v.) aizbildniecību?
Dievs vēlējās, lai visi četri kalifi, kurus mēs pazīstam, kļūtu par kalifiem.
Un, ieceļot viņus par kalifiem, Viņš ņēma vērā arī viņu dzīves ilgumu un atbilstoši tam tos iecēla. Ja Ali būtu kļuvis par kalifu pašā sākumā, neviens no pārējiem kalifiem nebūtu varējis kļūt par kalifu. Jo Ali (ra) tika nogalināts pēc pārējiem trim kalifiem.
Mūsuprāt, ja Ali būtu uzskatījis, ka kalifāts ir viņa likumīgā tiesība, kas viņam ar varu atņemta, viņš to nepieļautu pat uz stundu un nekavējoties to atklātu.
Šiītiem
“takije”
Viņu apgalvojums ir vislielākā netaisnība, kas var tikt nodarīta tādam drosmes simbolam un islāma varonim kā Hazrat Ali (ra). Tas ir viņu apsūdzēt gļēvulībā.
Mūsu uzskatā, Hz. Ali ir izcilākā personība starp pravieša Muhameda sekotājiem zināšanu, dievbijības un drosmes ziņā.
Tā laika notikumi izcēlās nevis viņa dēļ, bet gan pretējās puses dēļ, īpaši haridžītu izraisītā terora dēļ. Hz. Ali bija pilnīgi taisnība gan Džemelas, gan Siffīnas kaujās.
Bet viņam pretī, īpaši Džamalas kauzā, stājās pretējā puse.
Tāpat kā Ali, arī Zubeirs un Talha ir cilvēki, kuriem tika pasludināta paradīze.
Tāpēc šai jautājumam jāpievērš lielāka uzmanība.
Mūsuprāt, šīs tēmas uzkurināšana un šīītu un sunnītu šķelšanās veicināšana ir lielākais ļaunums, kas var tikt nodarīts islāmam un musulmaņiem. Mūsu vārdos ietvertā piesardzība ir šīs atbildības atspoguļojums.
Visbeidzot, ieklausīsimies Bediuzzamana kunga vārdos, kas mums visiem ir nopietla un svētīga mācība:
„Ak, taisnības ceļa gājēji, sunnīti un džamā’ati! Un ak, tie, kas pieņēmuši par savu ceļu mīlestību pret Āl-i Beitu, alevīti! Steidzieties un izbeidziet šo bezjēdzīgo, nepatieso, netaisnīgo un kaitīgo strīdu starp sevi. Pretējā gadījumā pašreizējā spēcīgā zindikātu straume izmantos vienu no jums pret otru, lai jūs sagrautu. Pēc tam, kad būsiet uzvarēti, tā salauzīs arī šo instrumentu. Tā kā jūs esat vienotības ļaudis, un starp jums pastāv simtiem svētu saišu, kas pavēl brālību un vienotību, ir nepieciešams atmest tos sīkos jautājumus, kas rada šķelšanos.”
(Lem’alar, lpp. 26)
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Apstākļi, kas norāda uz četru kalifu secīgu nākšanu pie varas…
– Detalizēts apraksts par četru kalifu ievēlēšanu un Hz. Ali viedoklis par kalifa ievēlēšanu…
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
