Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Es zvēru pie Dieva.
, vai
“zvēru pie Dieva”
tādējādi atsaucoties uz Visaugstākā Dieva personvārdu, jeb
Rahmāns, Rahīms
kādam no svētajiem vārdiem, vai arī
Dievišķā godība, Dievišķā varenība
tas tiek darīts, zvērot pie kādas no Viņa personīgajām īpašībām.
Nedrīkst zvērēt pie praviešiem, pie Kaabas, pie Korāna vai pie jebkuras citas radītas būtnes vai tās dzīvības. Tikai saskaņā ar vienu viedokli, zvērests pie Korāna ir derīgs, jo tas ir Dieva vārds.
“Es zvēru”, “es piekrītu”, “lai ir slava Dievam”, “lai man ir derība ar Visaugsto Dievu”
Tādas frāzes kā šīs arī tiek uzskatītas par zvērestu.
Par zvērestu uzskatāma arī tāda rīcība, kad kāds sev aizliedz to, kas ir atļauts (halal).
“Ja es izdarīšu šo lietu, tad šī lieta lai man būs aizliegta.”
tā kā…
“Ja es vēl kādreiz smēķēšu, lai Dievs nepieņem manas lūgšanas un lūgšanas, ko esmu skaitījis.”
Nav pareizi zvērēt šādā veidā.
Ja kāds pārkāpj savu zvērestu, viņam ir jāizpilda zvēresta izpirkšanas rituāls. Zvēresta izpirkšanai ir jāpabarina vai jāapģērb desmit (10) nabadzīgie divas reizes dienā – rītā un vakarā. Ja tas nav iespējams, tad jāievēro trīs dienu gavēnis pēc kārtas. Šim gavēnim nedrīkst būt nekādu pārtraukumu. Ja tāds ir, izpirkšana ir anulēta un jāsāk no jauna. Pēc Šafiītu viedokļa, zvēresta izpirkšanas gavēnis nav jāievēro pēc kārtas.
Gan zvēresta, gan gavēņa izpirkšanā pirmais solis ir verga atbrīvošana. Taču mūsdienās, kad verdzība ir atcelta, šī punkta piemērošana nav iespējama, tāpēc mēs to neuzskatījām par nepieciešamu pieminēt.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
