Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Piektdienas lūgšana ir obligāta pilsētās, ciematos un ciematiņos, kur ir mošeja. Taču, ja kāds atrodas tālu no apdzīvotas vietas un viņam nav iespējas piedalīties piektdienas lūgšanā, viņš var to aizstāt ar pusdienas lūgšanu un tādējādi izpildīt savu reliģisko pienākumu. Viņš par to nav atbildīgs.
Par šo jautājumu ir bijuši dažādi viedokļi un interpretācijas:
Uzticamu tekstu ārējā nozīme islāma tiesībās atbalsta Abū Ali Ed-Dakkāka viedokli. (2) Patiešām, šajā jautājumā nav pat norādes uz to, ka darba devējam būtu šāda pilnvara:
Dürrü’l-Muhtar šim jautājumam pievērš maz uzmanības un saka:
(4)
Citās avotās, kas ir fikhā balstītas grāmatas, ir lietots līdzīgs formulējums. Secinājums ir šāds: Darba devējam nekad nav tiesību liegt darbiniekam piektdienas lūgšanu. Kas attiecas uz apgalvojumu, ka rūpnīcas vai jebkuras darba vietas nestrādāšana vienu stundu rada lielus zaudējumus, tad ticīgs darba devējs var savu darbu organizēt atbilstoši tam. Viņš var pielāgot maiņas. Turklāt rūpnīcas vai darba vietas viena stunda darba nav labāka par piektdienas lūgšanu. Darbiniekam ir izdevīgi reizi nedēļā doties uz mošeju, lai atjaunotu savu garīgo spēku, uzlabotu nervu sistēmu un paaugstinātu savu reliģisko kultūru. Viņš iemācās, ka katrai tiesībai ir atbilstošs pienākums, katrai dāvanai – atbilstoša atbildība. Viņš vēl nopietnāk pievēršas savam darbam un cenšas nodrošināt savu ģimeni ar halal iztiku. Mūsdienās tie, kas liedz darbiniekiem šo svētību, cieš miljoniem liru zaudējumus katru dienu streiku, iznīcināšanas un bezatbildības dēļ. Viena stunda, kas veltīta piektdienas lūgšanai, ir niecīga salīdzinājumā ar to. Turklāt nedēļas brīvdienas pārcelšana uz piektdienu ir pietiekams risinājums, lai novērstu iebildumus un nevēlēšanos šajā jautājumā. Tādā gadījumā arī ierēdņi varētu bez problēmām doties uz piektdienas lūgšanu. Protams, tas ir likumdošanas jautājums un ir atkarīgs no parlamenta pilnvarām. (5)
Dažu fukahu viedokļi un spriedumi nav balstīti uz nevienu autentisku hadīsu. Tas ir tikai salīdzinājums, ņemot vērā vergu jautājumu. Manuprāt, šis salīdzinājums ir atšķirīgs, jo salīdzināmie elementi nesakrīt savās būtiskajās iezīmēs.
Pravietis (AS) ir teicis:
1- El-Muhit / Serahsî – Fetâvâ-yi Hindiyye: 1. sēj., 144. lpp.
2- Bahrirâik / Ibn Nudžejm.
3. Kasani, Bedayiu’s-Sanayi’ā – no Hz. Džabira (RA).
4. Dürrül-Muhtar; C. 1, S. 852 (Ibn Abidīn).
5. Dažām rūpnīcām ir jāstrādā bez pārtraukuma visu diennakti. Pat viena vai divu stundu pārtraukums var radīt ievērojamas grūtības. Šādā gadījumā daži darbinieki var atstāt darbu piektdienās. Tomēr šī atstāšana jāorganizē rotācijas kārtībā katru nedēļu.
6. Abū Dāvuds – Bejhaki – Hākims no Abdullaha ibn Amra (RA).
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
