Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Mēs plānojam šo tēmu izskaidrot vairākos punktos.
No šī izteikuma nevajadzētu saprast, ka sūlūks sākas ar kādu konkrētu rituālu. Jo, tā kā pielūgsmes, kas tiek veiktas, lai kļūtu par vēlī, ir pretrunā ar sirsnību, šāds nodoms nevar iejaukties.
Tas nozīmē sekot kalpošanas ceļam noteiktās disciplīnās. Jo visu patieso ceļu galvenais mērķis un galapunkts ir ticības patiesību atklāšana un izpausme.
Starp tiem, kas gāja šo ceļu, daži izcili indivīdi, kuru pakļaušanās Korānam un Sunnai izpaudās kā īpaša iezīme, tika dēvēti par vālijiem.
Islāma literatūrā ir plaši zināms, ka, ja cilvēks patiesi ir uzsācis ceļu un vēlas tuvoties Dievam, kalpojot Viņam, tad Dievs var novērst daudzus šķēršļus viņa ceļā, var sniegt viņam labvēlību, lai viņu pievilinātu pie Sevis un atvieglotu viņa grūtības. Šos punktus var minēt kā piemērus.
Šajos svētajos hadīsos mēs varam saskatīt gan iegūtos, gan dotos aspektus, kas saistīti ar velājetu (garīgo autoritāti):
Viens no tiem ir labi zināmais aizbildnības ceļš. Tas ir normālais ceļš, ko mēs pazīstam.
Viens no tiem ir lielo garīgo vadītāju, atjaunotāju un zinātnieku ceļš.
Viens no tiem ir atvērt ceļu, neieejot sufisma starppasaulei.”
Protams, tas ir ceļš, ko iet tie, kuriem pieder visaugstākā vara, proti, Sahabe, Asfija, Tabiīni, Ehl-i Bejt imāmi un mudžtehīdu imāmi,
To sauc arī par Lielo Valdniecību. Tas ir ceļojums dievišķo vārdu, īpašību un būtības sfērā.
Tie, kuri sasnieguši pakāpi, kurā ir apmierināti ar Dieva gribu, ir tie, kuriem ir visaugstākā autoritāte.
No tā izriet, ka viens no svarīgākajiem kritērijiem augstākās varas ir absolūta padevība un piekrišana visos jautājumos.
Svēto aizgādības beigas ir praviešu aizgādības sākums. Imams Rabbani par šo tēmu saka sekojošo:
„Dievs šim nabagam ir devis pilnībā saprast, ka svētuma pilnība nav nekā vērta pretī pravietojuma pilnībai. Starp tām nav nekādas proporcijas vai mēra, pat ne tik mazas, kā starp pilienu un jūru. Tāpēc…”
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
