Viņi sacīja: “Kāpēc šis Korāns netika atklāts kādam varenam vīram no kādas no šīm divām pilsētām?”
– Kas ir tie divi vīri, kas minēti šajā pantā?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Šeit runa nav par diviem vīriem, bet gan par to, ko daudzdievi uzskata par dievu.
Meka
un
Taifa
tiek pieminēti apgalvojumi, ka kādam vīram no kādas no viņu pilsētām vajadzētu saņemt pravietojumu.
Tomēr, komentētāji uzskata, ka ar to, kas ir Mekā, ir domāts
Velids ibn Mugire;
Bet tas, kas ir domāts ar Taifas (nosaukumu), ir…
Urva ibn Mas’ūd as-Sakafī
tā viņi teica.
(Razi, Mefatih, Zuhruf 31. panta interpretācija)
Attiecīgo pantu tulkojumi ir šādi:
“Viņus un viņu senčus – patiesības atziņa”
(Korāns) un līdz ar to atnāca apgaismojošs vēstnesis, un Es viņus apgādāju ar pasaulīgām labklājībām un ļāvu viņiem dzīvot. Kad atnāca patiesības zināšana, viņi teica: “Tas ir burvestība, mēs to nepieņemam.” Viņi piebilda: “Kāpēc šis Korāns netika atklāts kādam no šīm divām pilsētām, kādam varenam vīram?” Vai viņiem ir jādalās ar Tava Kunga žēlastību? Mēs esam tie, kas sadalīja viņu iztiku šajā pasaulē. Mēs esam tie, kas vienus no viņiem paaugstināja pār citiem, lai daži no viņiem varētu izmantot citus. Tava Kunga žēlastība ir labāka par to, ko viņi uzkrāj.”
(Zuhruf, 43/29-32)
Iepriekšējos pantos kā piemērs tika minēti pravietis Ibrāhīms un viņa tauta.
praviešu cīņa par monoteismu
tika atgādināts.
Visā vēstures gaitā šajā cīņā ir izveidojušās divas nostājas:
Ticība un neticība.
Dievs dāvāja pasaulīgus labumus un deva dzīves iespēju abām šīm grupām, lai tās izturētu Viņa paredzētos pārbaudījumus šajā pasaulē, paaudzes sekoja viena otrai, un beidzot pienāca kārta pravietim Muhamedam (s.a.v.) un viņa sekotājiem.
Kad pravietis Muhameds (s.a.v.) savai tautai pasludināja dievišķo vēsti, neticīgie reaģēja atbilstoši savai vērtību sistēmai un kultūrai. Viņuprāt, vērtīgas bija materiālas, ar šo pasauli saistītas un, protams, pārejošas lietas, piemēram, izcelsme, bagātība, vara un sociālais prestižs; tikai šīs vērtības varēja padarīt cilvēku diženu.
Ja pravietojums būtu kas vērtīgs, tad tas būtu viņiem, nevis Muhamedam (s.a.v.).
Viņam vajadzēja vērsties pie kāda no Mekas un Taifas vadoņiem.
Šim kļūdainajam viedoklim Korāna sniegtā atbilde vienlaikus izgaismo tos galvenos punktus, uz kuriem balstās islāma mērķis panākt sociālas un morālas pārmaiņas:
Dievs dod materiālās, pasaulē esošās un tur paliekošās dāvanas visiem kā pārbaudījumu; bet garīgās dāvanas, kas ir vērtīgas Dieva priekšā un tādēļ ir žēlastība, piemēram, pravietojumu, Viņš dod ne visiem, bet tiem, kurus Viņš izvēlas to izcilāko īpašību dēļ, un šī žēlastība (dāvana) ir daudz labāka un svētīgāka par viņu vērtēto izcelsmi, bagātību, varu, tā ir glābšanas un laimes avots cilvēkiem.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
