– Kādu dienu, kad pravietis Muhameds (s.a.v.) gāja stāstīt kādam ebrejam par islāmu, viens no ebreja trim dēliem pravietim teica:
“Ja tu esi pravietis, tad es lai būnu Kaabas zaglis.”
Otrais ebrejs – nē, nedod Dievs –
“Vai tad Dievs neatrada nevienu citu, kā vien tevi?”
tā viņi Viņu aizvainojuši. Bet ko trešais ebrejs teica mūsu Kungam, es nezinu.
– Tad pravietis Muhameds (s.a.v.)
“Šis notikums mani vairāk apbēdināja nekā Uhudas kauja.”
tā viņš teica. Es nevaru atrast šo tēmu, neskatoties uz visiem maniem pētījumiem; vai varētu man palīdzēt?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Šim jautājumam nav nekādas saistības ar ebrejiem. Patiesība ir šāda:
Pēc sava tēvoča Abu Taliba nāves, pravietis Muhameds izjuta arvien lielākas grūtības no Kureiša puses. Tāpēc viņš devās uz Taifu, pie Sakifa cilts, cerot, ka tie viņu pieņems un palīdzēs.
Trīs Sakifa vadoņi.
-jo viņi ir brāļi-
Abdi Jaleils b. Amrs satikās ar Ubeidu b. Amru un Mesudu b. Amru.
Viņiem:
“Sargājiet mani.”
viņš teica un pastāstīja par grūtībām, ko viņam sagādāja Mekas iedzīvotāji.
Viens no viņiem:
„Ja Dievs tevi ar kaut ko sūtījis, tad lai es būtu tas, kurš saplēš Kaabas pārsegu!…“
teica.Otrs ir:
„Zvērēju, ka vairs ar tevi nevienu vārdu nerunāšu. Ja tu esi pravietis, tad man nav tiesību ar tevi runāt.”
teica.Treškārt:
“Vai tad Allahs nespējis sūtīt kādu citu, ka sūtījis tevi?”
“Viņš teica.”
(sk. Ibn Hišām, es-Sīra, 1/419; īsākai versijai sk. Ibn Kesīr, es-Sīratu’n-Nabavīja, 2/152; el-Mavāhibu’l-Ladūnīja, 1/158; Ibn Hadžar, Fethu’l-Bārī, 6/315)
Vēlāk Hz. Aiša šādi apraksta šī notikuma negatīvo ietekmi uz pravieti Muhamedu (s.a.v.): Hz. Aiša vēršas pie pravieša:
–
Vai tevi ir piemeklējusi kāda diena, kas ir vēl briesmīgāka par Uhudas dienu?
viņš teica. Un viņš atbildēja:
– Zvēru pie tā, ka esmu saskāries ar daudzām grūtībām no savas cilts, Kureiša. Bet vislielākās grūtības es piedzīvoju Akabas dienā. Proti:
Kad es (pēc Kureiša man nodarītā pāridarījuma devos uz Taifu) lūdzu Abdu Kulāla dēlam Ibnu Abdu Jālīlam, lai viņš man nodrošinātu aizsardzību, viņš man neatbildēja. Tāpēc es, skumjš un izbrīnīts, pagriezos atpakaļ (uz Meku). Mans izbrīns turpinājās līdz Karnu’s-Seālib vietai. Tur es pacēlu galvu un ieraudzīju mākonis, kas mani aizēnoja.
Kad es (uzmanīgi) paskatījos uz mākoni, es ieraudzīju tajā Gabriēlu. Gabriēls man teica:
„Bez šaubām, Dievs dzirdēja, ko tava tauta par tevi runāja un kā viņi atteicās tevi aizsargāt. Un Dievs tev sūtīja šo Kalnu Eņģeli. Tu vari viņam pavēlēt, ko vien vēlies par savu tautu,” teica viņš. Tad Kalnu Eņģelis mani uzrunāja un sveicināja. Tad:
– Jā, Muhammedi, tas, ko teica Džibril, ir patiesība. Es esmu gatavs izpildīt tavu jebkuru pavēli. Ja (tiek domāts Ebū Kubejs un Kuajkān)…
Ja vēlies, lai es šos divus stāvus kalnus uzgāztu Mekas iedzīvotājiem (tad pavēli to),
teica.
Uz to pravietis atbildēja:
–
„Nē, es ceru, ka Dievs no šo daudzdievotāju pēcnācējiem radīs paaudzi, kas pielūgs tikai Dievu un nepievienos Viņam nekādas līdzīgas būtnes,” – teica viņš.
(Buhari, Bedu’l-Halk, 7; Muslim, Džihads, 111-1795)
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Kāds ir iemesls, kāpēc mūsu pravietis (s.a.v.) devās uz Taifu?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
