– Mēs saucam par “sahabiem” tos, kas redzēja pravieti Muhamedu (s.a.v.) viņa dzīves laikā. Bet ja pravietis Muhameds (s.a.v.) paskatītos uz guļošu cilvēku, vai šis cilvēks kļūtu par sahabi?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Zinātnieki ir izteikuši dažādus viedokļus par definīciju. Hafizs Ibn Hadžers el-Askalānī savā darbā ir apskatījis šo jautājumu, izskaidrojis pareizos viedokļus un detalizēti izpētījis šo problēmu. Mēs šeit aprobežosimies ar viņa pētījuma kopsavilkuma atstāstīšanu.
Ibn Hadžer (rahimehullah) saka: “Visprecīzākais apraksts, ko es zinu par šo tēmu, ir šāds:”
Saskaņā ar šajā definīcijā ietverto vispārinājumu, par sahabi tiek uzskaitīts ikviens, kurš, neatkarīgi no tā, vai viņš ir bijis pie viņa (Pravieša) ilgāku vai īsāku laiku, vai ir no viņa pārraidījis hadīsus, vai ir piedalījies ar viņu karā, vai pat ja nav bijis viņa klātbūtnē, bet ir viņu kaut reizi redzējis, vai nav viņu redzējis akluma vai cita iemesla dēļ, tātad pat ja viņš ir tikai ar viņu saticies.
Saskaņā ar šajā aprakstā minēto, ja kāds, būdams neticīgais, ir saticis Pravieti (lai viņam miers un svētība), bet vēlāk, pieņēmis ticību, vairs nav saticis Pravieti (lai viņam miers un svētība), tad tas netiek skaitīts.
Saskaņā ar iepriekš minēto aprakstu, ja kāds ir ticies ar pravieti (Sallallâhu Aleyhi ve Sellem) kā ticīgais, bet vēlāk kļuvis par atkritēju un miris kā atkritējs, tad viņš netiek skaitīts. Šādu gadījumu ir bijis maz. Savukārt, ja kāds ir ticies ar pravieti (Sallallâhu Aleyhi ve Sellem) kā ticīgais, vēlāk kļuvis par atkritēju, bet pirms nāves atgriezies islāmā, tad viņš tiek skaitīts, neatkarīgi no tā, vai viņš vēlreiz ticies ar pravieti vai nē.
Tas balstās uz vispareizāko viedokli, ko atbalsta tādi hadīsu zinātāji kā Buhārī skolotājs Ahmeds ibn Hanbels un viņiem sekojošie zinātnieki. Ir arī citi, mazāk izplatīti viedokļi.
Pēc šiem paskaidrojumiem seko dažādi skaidrojumi un vērtējumi par šo tēmu:
Lai sniegtu informāciju par Sahābī aprakstu, mēs īsi uzskaitīsim veiktos aprakstus un visbeidzot sniegsim izplatītāko un uzticamāko viedokli.
Tas ir cilvēks, kurš ilgstoši uzturējās kopā ar pravieti Muhamedu (lai viņam miers un svētība), no viņa pārņēma hadīsus un pētīja viņa rīcību un īpašības. (1) Šādu viedokli pauž usulisti un daļa no zinātniekiem. (2)
Tas ir tas, kurš pavadījis kopā ar pravieti Muhamedu (lai viņam miers un svētība) vienu vai divus gadus un piedalījies vienā vai divās kaujās kopā ar viņu. Šis apraksts galvenokārt ir atstāstīts no Saida ibn el-Musejjeba. (3) Tomēr šādā gadījumā būtu nepieciešams izslēgt daudzus cilvēkus, kas ir pazīstami kā pravieša biedri. Turklāt tiek ziņots, ka šis stāstījums ir vājš. (4)
Viņš ir tas, kurš ir bijis kopā ar viņu ilgu laiku un ir no viņa saņēmis un tālāk nodevis hadīsus. (5)
Tas ir ikviens, kurš uzskata pravieti Muhamedu (lai viņam miers un svētība) par musulmani, pilngadīgu un saprātīgu personu.(6)
Tas, kurš dzīvojis pravieša (s.a.v.) laikā, ir viņa pavadonis (sahābs), pat ja viņš viņu nav redzējis, ja vien ir musulmanis. (7)
Tas ir tas, ar kuru pravietis Muhameds (lai viņam miers un svētība) ir izveidojis īpašu saikni, un kurš ir izveidojis īpašu saikni ar viņu. Šo nosacījumu ir izvirzījis Maverdi.(8)
Tāds ir apraksts, kādu sniedz Ibn Hadžer.(9)
Imams Buhārī savā Sahīhā nav izvirzījis nosacījumu par nāvi kā musulmanim, bet gan aprakstījis to kā (10). Aynī, pievienojot šim aprakstam savu izskaidrojumu, norāda, ka tas kliedē jebkādas šaubas (11).
Šajā Ibn Hadžera definīcijā, izmantojot šo formulējumu, ietilpst gan tie, kas ilgstoši bija kopā ar pravieti Muhamedu (s.a.v.), gan tie, kas nebija. Ietilpst gan tie, kas no viņa kaut ko pārstāstīja, gan tie, kas nē. Ietilpst gan tie, kas piedalījās kaujās kopā ar viņu, gan tie, kas nē. Ietilpst gan tie, kas viņu redzēja savām acīm, gan tie, kas kāda iemesla dēļ (piemēram, akluma) viņu neredzēja. Visi tie ir sahabi (12).
No apraksta izriet, ka, ja kāds, kas pravieša Muhammada (lai viņš ir svētīts un mierīgs) laikā bija neticīgais un vēlāk pieņēma islāmu, bet vairs nekad neredzēja pravieti Muhammada (lai viņš ir svētīts un mierīgs), tad šis cilvēks nevar tikt uzskatīts par pravieša Muhammada (lai viņš ir svētīts un mierīgs) biedru (13). Piemēram, kā Ķeizara sūtnis (14).
Tas, kurš redzēja pravieša Muhammada (s.a.v.) ķermeni pēc viņa nāves, bet vēl pirms apbedīšanas, netiek uzskatīts par viņa pavadoni (sahābi). Piemēram, tāds bija Ebu Zueibs Huvejlids b. Halids el-Huzeli (15).
Tā kā Ibn Hadžera aprakstā ir šāds nosacījums, tad tie Ehl-i Kitab, kas ticējuši citiem praviešiem un redzējuši pravieti Muhamedu (Sallallâhu Aleyhi ve Sellem), netiek uzskatīti par sahabi. Tāds ir stāvoklis ar tiem, kas sastapušies ar pravieti Muhamedu pirms viņa pravietiskās misijas. Ibn Hadžers, minot šo kā iespējamu situāciju, kā piemēru min Rahibu Bahiru un līdzīgus.(16)
Ir zinātnieki, kas apgalvo, ka tie, kas ir atbildīgi par saviem darbiem, gan džinni, gan eņģeļi, ja ir ticējuši pravietim Muhamedam (lai viņam miers un svētība), tad, ja viņu ir redzējuši, viņi arī ir uzskatāmi par viņa biedriem (sahābiem).(17)
Ja kāds, būdams musulmanis, ir saticis pravieti Muhamedu (lai viņam ir Dieva miers un svētība), bet tad – Dievs pasargi – atgriezies no islāma, tad, ja viņš nomirst, neatgriežoties pie islāma, viņš zaudē savu statusu kā pravieša Muhameda (lai viņam ir Dieva miers un svētība) pavadītājs. Taču, ja viņš atgriežas pie islāma, tad, pat ja viņš nomirst, neredzot pravieti Muhamedu (lai viņam ir Dieva miers un svētība), viņš saglabā savu statusu kā pravieša Muhameda (lai viņam ir Dieva miers un svētība) pavadītājs, ja vien nomirst kā musulmanis. Kurra b. Meysere un Esas b. Kays ir šāda veida piemēri.(18)
Ir tādi, kas uzskata, ka, lai kāds būtu sahaba (Pravieša ﷺ biedrs), viņam jābūt satikušam Pravieti ﷺ jau bērnībā, sasniedzot saprātīgu vecumu, taču nav nepieciešams, lai viņš būtu sasniedzis pilngadību. Šajā jautājumā pastāv zināmas nesaskaņas. Tomēr daudzu sahaba, piemēram, Pravieša ﷺ mazbērnu Hasana un Huseina, esamība liecina, ka pietiek ar saprātīgu vecumu. Ir nesaskaņas par to, vai bērni, par kuriem Pravietis ﷺ lūdzis, vai kuriem viņš iedevis mutē dateles vai ko citu, un kuriem viņš devis vārdus, ir uzskatāmi par sahaba. (19)
Tas, ka kāds no svētajiem (ehl-i velayet) redzējis pravieti Muhamedu (Sallallâhu Aleyhi ve Sellem) caur atklāsmi vai kāds viņu redzējis sapnī, nenozīmē, ka šis cilvēks ir kļuvis par viņa pavadoni (sahabi). Ir nepieciešams viņu redzēt šajā pasaulē (ālem-i şehadet). (20)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
