Vai savas mantas, dzīvības un goda aizsardzība ietilpst likumīgas pašaizsardzības ietvaros?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Viņš nevar atņemt kādam dzīvību, apgalvojot, ka tas ir pelnījis nāvi. Ja viņš to izdarīs, viņš kļūs par slepkavu un pelnīs nāvessodu. Gan šajā, gan nākamajā pasaulē viņš tiks uzskatīts par slepkavu. Viņš uzņemsies nogalinātā cilvēka tiesības un grēkus, kā arī izcietīs sodu par to.
Tomēr pastāv noteiktas ārkārtējas situācijas, kurās radusies nepieciešamība attaisno un legalizē izrādīto pretestību. Tā var pat atbrīvot slepkavu no atbildības par slepkavību.
Ja kāds uzbrūk kādam ar nolūku viņu nogalināt, un upuris, lai glābtu savu dzīvību, izmanto visus iespējamos līdzekļus, bet tomēr nespēj izglābties un ir spiests nogalināt uzbrucēju, tad nav jāpiemēro ne atriebes princips (nāves sods par slepkavību), ne arī jāizmaksā kompensācija (asins nauda).
Jo cietušais bija sācis rīkoties, lai viņu nogalinātu, un nebija citas iespējas, kā viņu no tā atturēt, tādēļ radās nepieciešamība. Tomēr, ja bija iespējams pieaicināt apkārtējos cilvēkus, piemēram, kliedzot, lai aizbiedētu uzbrucēju, bet tā vietā tika izmantota nogalināšanas darbība, tad šis gadījums vairs neietilpst pašaizsardzības kategorijā un kvalificējas kā slepkavība.
Ja kāds vīrietis, aizstāvot savu veikalu, māju vai jebkuru citu īpašumu, kur viņš glabā savas mantas, iesaistās bruņotā konfliktā ar kādu, kas mēģina viņam atņemt īpašumu ar varu, un īpašnieks nogalina uzbrucēju, kas mēģina viņam atņemt mantu, tad tas ir pieļaujams. Īpašnieks, kas nogalina uzbrucēju, netiek uzskatīts par slepkavu, bet gan par to, kas aizstāv savu īpašumu. Nav nepieciešama ne atriebība, ne kompensācija. Nogalinātā uzbrucēja asinis ir izlietas veltīgi.
Ja kāds, aizstāvot savu godu, kas tiek apdraudēts viņa mājās vai jebkurā citā vietā, nogalina uzbrucēju, cenšoties atbrīvot savu godu no uzbrucēja rokām, tad tas ir uzskatāms par likumīgu pašaizsardzību, un slepkavam nav jāatbild ar atriebi vai kompensāciju. Jo viņam nav bijis cita veida, kā aizstāvēt savu godu, kā vien nogalinot uzbrucēju.
Ja viņš, aizstāvoties, būtu spiests nogalināt uzbrucēju, viņš nebūtu slepkava, bet ja viņš tiktu nogalināts, viņš būtu moceklis. Šī principa mēraukla ir norādīta Korānā šādi:
.
Tāpat arī pravietis Muhameds:
tādējādi visprecīzāk un visaptverošāk veicinot likumīgu pašaizsardzību.
Pašaizsardzība, kas noved pie nāves, islāma tiesībās ir pieļaujama tikai tad, ja cilvēks patiesi uzskata, ka nav cita risinājuma kā nogalināt. Pretējā gadījumā viņš neizbēgs atbildības šajā pasaulē un tiks sodīts ar smagu sodu arī pēcnāves dzīvē.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
