– Būtu jauki, ja sniegtu detalizētu informāciju par kontingenciju un atbildētu, saistot to ar Visuma eksistenci.
– Un kāds ir mūsu reliģijas viedoklis par šo jautājumu?
– Būtu priecīgs, ja sniegtu īsu informāciju arī par determinisma viedokli…
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
To ir pierādījums, kas pazīstams kā islāma filozofija un teoloģija (Kelam).
Tātad, radītās lietas šādā stāvoklī nav ne eksistējošas, ne neeksistējošas. Tās ir tikai savā aktuālajā stāvoklī.
Visums šajā ziņā ir balstīts uz nejaušību.
Ja būtu otrādi, viņi jau būtu iesaistījušies, kas nozīmē, ka viņi nekad nevarētu eksistēt.
Viss, ko mēs redzam, ir sācies kādā laika posmā. Tātad, par to, kas bija pirms tam, mēs nevaram teikt, ka tas eksistēja. Bet mēs nevaram teikt, ka tas pilnībā neeksistēja. Ja pastāvētu absolūta neesamība, tad mēs nevarētu runāt par kādu citu eksistenci vai eksistences jēdzienu.
Tātad viss, ko mēs redzam, atrodas starp neesamību un esamību pirms sākuma, bet ir vairāk nosliecies uz esamību nekā uz neesamību. Jo tas eksistē. Tātad esamības iespējamība ir pozitīva attiecībā uz lietām.
Šī sistēma darbojas gan Visuma radīšanā, gan katras lietas, gan tās daļu radīšanā. Tas parāda, cik viegli radītājam ir radīt. Jo lietu potenciāls balstās uz iespējamību. Tāpēc, kad šajā iespējamībā izpaužas radītāja griba, process sākas.
Kvantumsistēma mums to arī ilustrē.
Subatomāras daļiņas vienlaikus izrāda gan daļiņu, gan lauka kustību. Tas nozīmē, ka tām vienlaikus piemīt gan masīva, gan viļņveida kustība. Šajā 0-1 struktūrā daļiņa vienlaikus ir enerģija, kas pāriet citā dimensijā, un vienlaikus iegūst masu un atrodas mūsu dimensijā.
Tas ir tāpēc, ka mūsu eksistence turpinās, jo pastāvīgā esamības un neesamības līdzsvara skala nav izjaukta attiecībā pret mūsu dimensiju. Šai sistēmai ir nepieciešama apakšsistēma, kas to uzturēs pastāvīgā cirkulācijā.
Taču ir skaidrs, ka šīs arvien smalkākās apakšsistēmas vai sistēmas nav saistītas ar mums zināmajiem esamības un neesamības jēdzieniem. Šīs sistēmas pastāvīgi prasa esamības stāvokli attiecībā pret mūsu dimensiju. Tas ir sistēma.
Šīs sistēmas organiskā struktūra, kas ir saglabājusies visuma 15 miljardu gaismas gadu ilgajā vēsturē, un brīvās gribas atkārtota izpausme visumā caur cilvēku, kā arī tās spēja izvēlēties dažādus variantus, saskaroties ar notikumiem, kas ir pakļauti tai pašai nejaušības dabai, liecina par radīšanas līniju, kas sniedzas līdz pat cilvēka darbībām.
Jāpāriet pāri domāšanai par Visumu kā par mašīnu. Jo kvantu sistēma ir, tā teikt, ārpus mūsu izpratnes. Tāpēc, ka mūsu prāts šajā sistēmā ir neaktīvs, mēs to saucam par nenoteiktību.
Savukārt makrosistēmā mēs varam izvirzīt determinisma apgalvojumu, jo mēs varam izveidot savu cēloņsakarību shēmu.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
