Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Apgraizīšana
in vārda vārdnīcas nozīme,
“ceļš, gaita, daba, princips, likums”
tas nozīmē. Termina nozīme ir,
Visi pravieša Muhameda (s.a.v.) vārdi, darbi un apstiprinājumi.
nozīmē.
Ziņojums
,
klusējot par kādu jautājumu, nenozīmē to noraidīt.
tas nozīmē.
Svētie Hadīsi,
Viņi skaidro Korāna pantus. Viņi izskaidro dievišķos mērķus, kas pantos ir īsi un kodolīgi izklāstīti. Viņi arī nosaka spriedumu par jautājumu, kas Korānā nav minēts.
“Lūdzieties!..”
Pavēle ir vispārīga; detaļas ir atstātas notikumiem. Lūgšanu rekatų skaits un to izpildīšanas veidi nav detalizēti aprakstīti pantā. Tātad, ja tas nebūtu sunna,
“Lūdzieties.”
Kā tiks izpildīts rīkojums?
„Lūdzieties tā, kā es lūdzos.”
(Buhārī, Ezān, 18, Edeb, 27, Ahâd, 1)
Tāpat kā,
“Dodiet zekatu”
Arī viņa pavēles detaļas un sīkumi ir apstiprināti ar svētajiem hadīsiem.
Nursi, hadīthiem (proroka Muhameda teiktajiem vārdiem) veltīja
“Pirmais Korāna skaidrojums”
Viņš lieto izteicienu. Tāpat kā Allāha sūtņa (s.a.v.) skaidrojumi par Korāna pantiem ir “pirmais tafsīrs”, tāpat arī viņa atbildes uz uzdotajiem fikhiskajiem jautājumiem ir pirmās fatvas. Tāpat arī viņa veiktie ijtihādi ir pirmie ijtihādi. Allāha sūtnis (s.a.v.) ir bijis ceļvedis savai ummai visos jautājumos, un šajā ziņā viņš ir bijis priekšgājējs.
„Ja viņi būtu šo ziņu nodevuši pravietim vai tiem, kam ir vara, tad tie, kas spēj izlemt lietas, būtu zinājuši, kas tas ir.”
(Nisa, 4/83)
Katram mērķim ir savs ceļš. Ceļš uz bagātību un ceļš uz zināšanām ir atšķirīgi. Pirmajā gadījumā ir jāievēro ekonomikas likumi un jāseko tiem, kas šajā jomā ir guvuši panākumus. Otrajā gadījumā ir jākļūst par skolnieku tiem, kas ir autoritātes zinātnes jomā. Arī dievišķās patiesības var sasniegt tikai sekojot tiem, kas ir šīs jomas pilnvarotie un atbildīgie.
„Tiesība un patiesība ir pravietojumā un praviešu rokās. Maldi, ļaunums un nelaime ir pretēji tam.”
Kāds Korāna pants, kas paklausību Sunnai pasniedz kā nosacījumu mīlestībai pret Dievu:
„Saki: Ja jūs mīlat Allāhu, tad sekojiet man, lai Allāhs jūs mīlētu un piedotu jūsu grēkus. Allāhs ir piedodošs un žēlsirdīgs.”
(Āl-i Imrān, 3:31)
Pravietis Muhameds (s.a.v.) ir piemērs, kāds cilvēks patīk un ir pieņemams Dievam. Kas viņam neseko, tam Dieva mīlestība paliek tikai vārdos. Tā ir patiesība, bet iedomāties, ka pietiek tikai ar Korāna pantiem un atstāt novārtā Sunnu, nozīmē atteikties no līdzības ar to, kurš Dievam patīk.
Ja kāds mēģina interpretēt Korānu nevis ņemot vērā hadīsus, bet balstoties uz savu personīgo viedokli, tad rezultātā iegūtais ceļš būs nevis Allāha sūtņa (s.a.v.) ceļš, bet gan šī cilvēka personīgais ceļš. Un kur šis ceļš vedīs, ir skaidrs. Korāna izpratnes mērķis ir to dzīvot un iedzīvināt. Šajā ziņā vislielākais ceļvedis ir Allāha sūtnis (s.a.v.). Šo patiesību lasīsim paši no Korāna pantiem:
„Ņemiet to, ko jums devis pravietis, un atturieties no tā, ko viņš jums aizliedzis. Bīstieties no Allāha, jo Allāha sods ir bargs.”
(Al-Hašr, 59/7)
„Viņš nerunā pats no sevis. Viņa runāšana ir tikai caur atklāsmi, kas viņam ir dota.”
(Nedžm, 53/3-4)
„Kas paklausa pravietim, tas paklausa Dievam.”
(Nisa, 4/80)
Sunnas ievērošana
Kad tiek pieminēts “Allah Resulü (asm)”, mēs saprotam, ka tas nozīmē sekot Allah Resulü (asm) pēdās un tādējādi būt taisnīgam visās lietās.
Tagad uzdodam sev jautājumu: ko darītu ticīgais, ja viņš būtu dzīvojis pravieša Muhameda (s.a.v.) laikā? Protams, viņš sekotu Allaham un Viņa sūtnim (s.a.v.) visos jautājumos, vai ne?
Lūk, šodien burtiski sekot Viņa (s.a.v.) sunnetiem nozīmē to pašu.
Nur Külliyatı’nda sünnetler ir sadalītas trīs galvenajās grupās:
„Svētā Pravieša (lai viņam miers un svētība) Sunnas avoti ir trīs:
Vārdi, darbi, stāvoklis.
ir.”
(Lem’alar, Vienpadsmitais Lem’a)
Tātad, tas nozīmē, ka mūsu Cienījamā Pravieša (sav) svētās sunnas,
“svētās lūpas izteiktie gaismas pilnie vārdi” “viņa paveiktie darbi”
un
“tādējādi rādot priekšzīmīgu morāli visai cilvēcei”
sastāv no tan.
Musulmonis, lai atdarinātu pravieti (s.a.v.), sāk ar obligātajiem rituāliem (farz). Lai gan Dieva pavēles ir obligātas, tās vienlaikus ir arī sunna, jo tās pildīja pats Dieva sūtnis (s.a.v.). Tātad, ticīgais, kurš precīzi ievēro Dieva pavēles un rūpīgi izvairās no aizliegumiem, ir izpildījis sunnas obligāto daļu.
Obligātie pienākumi
Ticīgais, kurš izpilda savus obligātos pienākumus, turpina savu garīgo izaugsmi ar papildu lūgšanām un labiem darbiem.
Veltas
Kad tiek pieminēts “nafil”, tiek saprasts, ka tas attiecas uz tām pielūgsmes formām, kas nav obligātas vai ieteicamas.
Tāpat kā lūgšanu sunneti ietilpst nafila lūgšanu grupā, tāpat ir daudzas citas nafila lūgšanas, piemēram, rīta lūgšana, tahijje-i mescit lūgšana, nakts lūgšana.
“Labie ieradumi”
savukārt, Allāha sūtņa (lai viņš ir svētīts)
tie ir cilvēciskie darbībai, piemēram, ēšana, dzeršana, sēdēšana.
Katrs no tiem ir skaists piemērs cilvēkiem. Ja ticīgais cenšas šos ikdienas darbus veikt tā, kā to darīja Dieva sūtnis (s.a.v.), tad viņš atrod vēl vienu svētības avotu un iegūst iespēju rast mieru pat pasaulīgajos darbos.
„Tas, kurš pieņem Sunnetu par savu ieradumu, pārvērš savus ieradumus par pielūgsmi un var padarīt visu savu dzīvi auglīgu un svētīgu.”
(Lem’alar, Vienpadsmitais Lem’a)
Situācija / Stāvoklis / Apstākļi
Kas attiecas uz apgraizīšanām, kas ietilpst šajā grupā, tad tās ir
“no dievbijības, mīlestības, visām labās morāles jomām, no visaugstākajām cilvēciskajām īpašībām un no visstiprākajiem cilvēciskajiem raksturiem”
tie veido brīnišķīgu, savītu un austu gobelēnu.
Arī sirds, kas ir pilna ar mīlestību pret Dievu un bijību pret Dievu,
stāvoklis
ir viens no tiem apgraizīšanas veidiem, kas ietilpst šajā grupā.
“…Es esmu tas, kurš visvairāk mīl Dievu jūsu vidū. Un es esmu tas, kurš visvairāk no Viņa baidās…”
(Buhārī, Nikah 1; Muslim, Nikah 5)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
