–
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Var teikt, ka ar modernās medicīnas attīstību paralēli attīstījušies arī priekšstati par garīgām slimībām un to ārstēšanas metodes, kas mums ir atceļojušas no Rietumiem. Taču pirms renesanses, kas iestājās modernajā laikmetā, Eiropā valdīja dziļa neziņa. Islāma pasaule, tāpat kā visās sociālās dzīves jomās, to izmantoja.
Patiesībā, 1488. gadā celtajā Edirnes Sultāna Bājezida slimnīcā ārstēja garīgi slimos. Mūsdienās slimnīca kalpo kā muzejs.
Savukārt Eiropā līdz 19. gadsimtam garīgi slimais tika uzskatīts par būtni, kuras dvēsele ir apsēsta ar dēmonu, bet ķermenis ir cilvēcisks. Osmaņu impērijā viņu sauca vienkārši par “meczûb” – slimu, kurš ir “pievilkts” pie Dieva. Līdzās “meczûb” varēja lietot vārdus “mecnûn”, “şeydâ”, “dîvâne”, bet no vārda “deli” (trakais) izvairījās. Tika ievērota piesardzība, lai neapvainotu cilvēku, kurš šīs slimības dēļ bija nonācis tādā stāvoklī, kura iemesls nav apšaubāms.
Viens no modernās psihiatrijas pamatlicējiem, psihiatrs Dr. Kraft-Ebing, raksta:
Islāma reliģijā jēdziens “mecnunluk” (ārprāts) ir minēts gan Korānā, gan sunnā. Lai cilvēks būtu atbildīgs par savu rīcību reliģiskā ziņā, viņam ir jābūt pie pilnas saprāta. Šis viedoklis ir dominējis islāma pasaulē cauri vēsturei, un ir pieņemts, ka pastāv slimība, kas traucē cilvēka prāta darbību.
Kā ziņo Evlija Čelebi, viņš personīgi apmeklēja Edirnes Sultāna Bajazida slimnīcu un sarunājās ar ārstiem un pacientiem. Tur viņš bija dažādu garīgo slimību liecinieks.
Amerikā mūzikas terapija garīgi slimiem cilvēkiem sākās tikai 1956. gadā.
Islāma civilizācijā, līdztekus zinātnei kopumā, liela nozīme tika piešķirta arī medicīnai. Pravietis Muhameds (s.a.v.)
Ar pamudinājumu no hadīsiem un līdzīgiem tekstiem, kas aicina meklēt izārstēšanu visām esošajām slimībām, jau no 1. un 2. gadsimta tika veikti pētījumi par slimībām, kas minētas Sunnā, un to ārstēšanas metodēm.
Lai gan interese par medicīnu islāma vēsturē var tikt izsekota līdz pat pravieša Muhameda (s.a.v.) laikam, ir zināms, ka pirmā pilnībā organizētā slimnīca tika dibināta 88. hidžras gadā (707. g. p.m.ē.) Damaskā, kuru izveidoja Umajādu kalifs Valids ibn Abd al-Maliks.
Tomēr islāma slimnīcu zelta laikmets iestājās vēlāk, Abasīdu dinastijas laikā. Ir ziņas, ka Haruns ar-Rašīds pat izdevis rīkojumus to celtniecībai.
Islāma vēsturē var redzēt, ka jau no pašiem pirmsākumiem ir pievērsta liela uzmanība arī garīgo slimību ārstēšanai.
Šaubu nav, ka šo slimnīcu esamība, kas islāma pasaulē izveidotas garīgo un psihisko slimību ārstēšanai, ir zinātnisku pētījumu rezultāts.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
