– Īsāk sakot, kāpēc nevar būt vairāki dievi?
– Šis jautājums ir garš, bet ja jūs uz to atbildēsiet, viņiem nepaliks nekādu pierādījumu.
– Daži filozofi apgalvo, ka loģikas likumus radījis Dievs. Piemēram, uz jautājumu, vai Dievs var radīt akmeni, kas ir lielāks par Viņu pašu, šie filozofi atbild, ka gan var radīt, gan var pacelt, jo tas neietilpst loģikas likumos.
– Daži apgalvo, ka tas ir loģisks kļūdas piemērs. Viņi saka, ka tas ir pretrunā ar Dieva īpašībām, piemēram, kā var būt trīsstūrains taisnstūris.
– Kristiešiem mēs sakām, ka ja ir vairāki dievi, tad citi dievi ir vai nu atkarīgi, vai neizmantojami. Viņi mums atbild, ka ir trīs dievi – nedod Dievs – un tie nav ne atkarīgi, ne neizmantojami. Jo mūsu dievi – nedod Dievs – ir virs loģikas likumiem, vai arī mūsu dievu definīcija jau pati par sevi ir trīs dievi.
1) Kā var uz šiem jautājumiem atbildēt?
2) Es to redzēju video, bet joprojām nesaprotu to, ko teicu sākumā – ka tas gan atceļ, gan rada, tātad ir ārpus loģikas likumiem. Vai varētu to paskaidrot?
3) Vai varētu būt, ka pastāv dievi, kas sadala darbus – nedod, Dievs, lai tā būtu? Un ja viņi būtu visvareni, vai viņi varētu sadalīt darbus bezgalīgi, bez jebkādiem konfliktiem?
4) Vai kaut vienai daļiņai var piederēt cits dievs – nedod Dievs –?
5) Ja būtu vairāki dievi, tie būtu vai nu trūcīgi, vai neizmantojami, bet kāpēc dievs nevar būt trūcīgs vai neizmantojams?
6) Ja mūsu Kungs nebūtu radījis šo pasauli, vai tad Viņš būtu bezdarbībā? Vai, pieņemsim, ka būtu divi dievi, un viens darītu, ko grib, bet otrs, tā kā viņam nepatīk, neiejauktos nekādā lietā, vai tad arī otrs būtu bezdarbībā?
– Viņi saka, ka ja mūsu Kungs nebūtu radījis, tad tas nebūtu nekas, un varētu būt divi dievi, un ka mēs nevaram zināt, vai tas būtu nekas, jo Viņš tajā neiejaucas? Kāda ir jūsu atbilde?
7) Kā jūs atbildētu uz apgalvojumiem, ka šiem kristiešiem ir pierādījumi par daudzdieviību – ja tādi ir?
– Jautājums sanāca garš, bet es jums to uzdevu, jo mani par šo tēmu mācīja šaubas.
– Lūdzu, apspriediet katru punktu plaši un detalizēti.
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Mēs centīsimies atbildēt uz visiem jūsu jautājumiem, ņemot tos vērā:
1.
„Daži filozofi apgalvo, ka loģikas likumus radījis mūsu Kungs. Piemēram, uz jautājumu, vai mūsu Kungs var radīt akmeni, kas ir lielāks par Viņu pašu, šie filozofi atbild, ka Viņš var gan radīt, gan pacelt tādu akmeni, jo tas neietilpst loģikas likumos.” „Pacelt vai radīt akmeni, kas ir lielāks par Viņu pašu” – frāze „lielāks par Viņu pašu” neiziet ārpus loģikas robežām.
Tādas universālas koncepcijas kā pašība, diženums, kas norāda uz esību un kvalitāti, ir loģikas elementi.
Tātad, apgalvojums “viņš var pacelt akmeni, kas ir lielāks par viņu pašu” vai “viņš var pacelt akmeni, kas ir mazāks par viņu pašu” arī ir…
Tas ir loģiski.
Tas ir
Tā ir tukša iedoma, jo tas nozīmē domāt par Visaugstāko Dievu kā par radītu būtni.
tas ir viss.
Tas, ka pastāv trīsstūra veida taisnstūris, vai tas, ka tāda nav, ir radīta situācija.
Dievs nav cilvēka prāta un pasaules objekts un tēma.
Mēs viņam ticam tikai tādā mērā, kā viņš to ir paziņojis.
Viņam nav līdzīga ne būtībā, ne īpašībās, ne darbos, un nevar būt Viņam līdzīga!
(sk. Aš-Šūrā, 42/11)
2. Ne vienība, ne daudzums nav Dievam piemēroti apzīmējumi.
Dievs nav viens skaitliskā ziņā, tāpat kā Viņš nav trīs vai vairāk. Viņu nevar izprast ar cilvēka intelekta pamatkodiem, piemēram, kvantitatīvo un kvalitatīvo vienību, vienību daudzskaitlī, daudzskaitli vienībā. Šie kodi ir doti tikai, lai netieši iepazītu šo pasauli Viņa vārdā.
Tikai ar spriešanu var izveidot filozofisku Dieva koncepciju.
Lā ilāhe illallāh.
jebkurā gadījumā šīs iedomas tiks sagrautas.
„Neviens cilvēciskais viedoklis un priekšstats Viņu nevar aptvert, bet Viņš aptver un ietver jebkuru cilvēcisku viedokli un priekšstatu: jo Viņš ir vienīgais.”
(tās gudrībai/jēgai)
pilnīgi nepieejams, viszinošs.”
(En’am, 6/103)
Ar Dievu var sazināties tikai caur tiešu un patiesu ticību.
3. Dievišķības jēdziens ir izskaidrots islāmā.
Nevar būt vairāku, ierobežotu, trūcīgu dievu koncepcija, jo tā ir pretrunā ar pašu dievišķuma jēdzienu. Tādus nevar saukt par dieviem, un tiem nevar piešķirt dievišķas īpašības.
Tātad, sekojot šai loģiskajai argumentācijai,
“Kāds ir visizcilākais dievs?”
arī šis jautājums ir bezjēdzīgs. Jo arī tas ir balstīts uz dizainu, iztēli. Islāms
“Nav cita dieva kā vien Dievs”
Ar šiem vārdiem Viņš noraida to, ka mēs ar savām rokām vai prātu radām sev elkus.
Nav cita dieva kā vien Allahs.
Viņš norāda, ka, atsakoties no jebkāda veida dievības izpratnes, kas balstīta uz cilvēciskām iedomām un fantāzijām, mēs varam atrast ticības ceļu pie Visaugstākā Dieva.
4. Tas ir nevis pierādījums, bet gan arguments par Dieva eksistenci.
Pierādījums
tas attiecas uz lietām, kas ir prāta un sajūtu objekts un priekšmets.
Burhan
tomēr skatās tālāk par to. Šajā ziņā, pirmkārt, mūsu mīļais pravietis (s.a.v.) ir Allāha Visaugstākā lielākais pierādījums. Tāpēc ticība Allāham Visaugstākajam ir iespējama tikai…
“Muhammeds, Dieva sūtnis”
izteicienu
Lā ilāhe illallāh
ir iespējams ar līdzvērtīgu akceptu.
Kristieši apvienoja savu sākotnējo, tīro ticību ar antīko grieķu filozofiju. Tā rezultātā radās filozofisks Dieva jēdziens. Viņu spriedelējumi par Trīsvienību izraisīja ateistiskās domas rašanos kā reakciju.
“Bet daži uzskata, ka visas neredzamās būtnes ir Dieva pusē.”
(Viņam/Viņai līdzvērtīgs)
viņi sāka piešķirt tam kādu nozīmi, lai gan viņi to nebūtu darījuši
(visus n)
Viņš ir Radītājs, un viņi Viņam nepamatoti piedēvē dēlus un meitas savas neziņas dēļ! Viņš ir bezgalīgi slavens un Viņa cildenumam nav robežu, kas pārsniedz jebkuru cilvēku iztēli un iedomu.”
(Al-An’am, 6/100)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
