– Kāpēc visām labākajām īpašībām jābūt tieši viņam?
– Kāds trūkums varētu viņam liegt būt dievam?
– Ja jau visam ir radītājs, tad vai tas varētu būt tikai islāma Dievs, bet ne kristietības trīsvienības Dievs vai jūdaisma Jehova?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
– Dievs
, tas nozīmē patiesais dievs.
Patiesais Dievs ir tas, kurš radījis visu eksistējošo. Nespējīga būtne neko nevar radīt. Tas, kurš nespēj radīt visu, daudzos aspektos nevar būt Dievs.
Pirmkārt:
Absolūtais Dievs ir Dievs, kuram pielūdz visas būtnes. Tas, kurš nav radījis visas būtnes, nav pelnījis to pielūgsmi. Tas, kurš nav pelnījis to pielūgsmi, nevar būt absolūtais Dievs.
Otrkārt:
Absolūtais Dievs nozīmē to, kurš radījis visu.
“Katram adatas dūrienam ir nepieciešams savs meistars.”
Ņemot vērā realitāti, mēs redzam, ka visām esošajām lietām ir Radītājs. Nepieciešamība pēc bezgalīgas varas, lai radītu visu radīto, ir neapstrīdama patiesība. Tā kā nespējīgs radītājs nevarētu radīt visu šo eksistenci, nespējīga radītāja un nespējīga dieva koncepcija ir loģiski nepieņemama. Jo šīs brīnišķīgās eksistences var radīt tikai ar bezgalīgu varu. Nespējīgs nozīmē tāds, kam nav bezgalīgas varas. Šīs loģiskās ķēdes neapstrīdamais secinājums ir: nespējīgs nevar būt Dievs.
– Izcilība
MŪŽĪBA
‘ir nepieciešams. Pretstats pilnībai ir
trūkums
Tas ir pilnīgs pretstats mūžībai. Jo trūkumi ir vēlāk radušos būtņu īpašība.
Ir neiespējami, ka mūžīgā Dieva esamībā vēlāk parādītos kādi trūkumi.
Jo,
Mūžīgais Dievs
‘ın eksistencija ir brīva no trūkumiem, kas ir vēlāk radīto lietu īpašība.
Jo tās ir vēlāk radušās īpašības.
Mūžīgs
nevar pastāvēt kopā ar to, kas ir.
Jo tādā gadījumā mūžīgajā esībā būtu jābūt nemūžīgām lietām, kas ir loģisks pretrunā.
Jo,
Pretstāvokļi nevar pastāvēt vienlaicīgi;
Tāpat kā ir neiespējami, ka kāds vienlaikus būtu gan nakts, gan diena, tāpat ir neiespējami, ka mūžīgais ietvertu sevī to, kas nav mūžīgs.
Tādēļ jāpieņem kā neapstrīdama patiesība, ka mūžīgai, pilnīgai būtībai jābūt brīvai no nepilnīgām, nemūžīgām īpašībām.
– Mākslas darba izcilība liecina par tā radītāja izcilību. Tādiem zvaigžņu cienīgiem zinātniekiem kā Imams Gazali.
“Nav iespējams, ka pastāvētu kaut kas skaistāks par esošo Visumu.”
Tāda izcilība, kas liek cilvēkiem to atkārtot, protams, liecina par Stvorītāja bezgalīgo pilnību.
Šī kustība patiešām liecina, ka visu šo Visumu ir radījis kāds filozofs.
“absolūta skaistuma, pilnības, nevainojamības, transcendentāla būtne” viņš/viņa.
teica, ka patiesās reliģijas runā par patiesību –
– lai gan ar dažām niansēm saistītas kļūdas ir iespējamas –
viņi ir apvienojušies.
Jo tas ir fakts, ko atzīst visi saprātīgie cilvēki. Jo:
„Visas pilnības visā Visumā ir Visaugstākā Būtnes pilnības un skaistuma izpausmes. Varbūt, salīdzinot ar Viņa patieso pilnību, viss skaistums, pilnība un krāšņums visā Visumā ir tikai vāja ēna.”
(sk. Sözler, lpp. 620)
– Patiesībā, visās dievišķajās reliģijās ticības pamatprincipi, sākot ar Dieva jēdzienu, ir vienādi. Atšķirības starp dažādām reliģijām ticības pamatprincipu jomā ir tikai apjoma un detalizācijas ziņā. Vispārējās atšķirības attiecas uz dažādu šariatu “furuat” daļām, kas saistītas ar pielūgsmi, darījumiem un atsevišķiem likumiem.
Tāpēc, ņemot vērā to dievišķo izcelsmi, Dieva koncepcija jūdaismā un kristietībā, kas ir patiesas reliģijas, neatšķiras no Dieva koncepcijas islāmā.
Dažādi nosaukumi un apzīmējumi, kas izteikti dažādās valodās un dažādās reliģijās, nemaina šo faktu. Piemēram, šie dažādie vārdi ebreju, arābu, angļu un citās valodās norāda uz vienu un to pašu nozīmi.
Taču Trīsvienības doktrīna ir pretrunā arī patiesajai kristīgajai mācībai. To mēs uzzinām no Korāna.
„Tie, kas saka: „Dievs ir trešais no trim (trīs dieviem)”, tie ir neticīgie. Un nav cita dieva kā vienīgais Dievs. Un ja viņi neatteiksies no šiem saviem vārdiem, tad viņus…“
(uzstājot uz šiem vārdiem)
Tiem, kas ir neticīgie, noteikti piemeklēs smaga sodība.”
(Al-Ma’ida, 5/73)
Šis fakts ir uzsvērts attiecīgajā pantā.
– Rezumējot,
Arī tie, kas pieder pie „grāmatas tautām”, tic Dievam, Visuma Radītājam. Taču viņi kļūdās Dieva īpašībās.
Šajā jautājumā ievērojama daļa filozofu tic Dievam, kuru viņi apraksta kā transcendentālu būtību, taču viņi kļūdās Viņa īpašībās.
Islāma reliģijā pieņemtais Dievs ir pats Dievs, kāds Viņš ir aprakstīts Korānā. Tāpēc šajā jautājumā – izņemot cilvēku kļūdainās interpretācijas – kļūdas iespējamība ir nulle.
Tomēr neviens neteiktu, ka pašreizējā Tora un Bībele ir pilnībā Dieva atklāsme no sākuma līdz beigām.
“Grāmatu tautas garīdznieks”
nav pat.
Tāpēc, no veselā saprāta viedokļa raugoties, Korānā ir teikts:
“Dieva koncepcija”
tam ir jābūt galvenajam. Savukārt, priekšstati, kas tam neatbilst, ir
“kļūdains”
tam ir jābūt ar zīmogu.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
