– Kāpēc nav iespējams sasniegt tādu pašu pakāpi kā pravietis Muhameds (s.a.v.) dievbijībā?
– Kāpēc mēs nevaram sasniegt mūsu Kunga līmeni?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Padevības vērtība ir proporcionāla dievbijīgā cilvēka paklausības apziņai. Savukārt paklausības apziņa ir cieši saistīta ar to, cik augsts ir cilvēka prāta, sirds, domu un citu garīgo spēju izpratnes līmenis.
Padevības apziņu un izpratni var vērtēt no diviem aspektiem:
Pirmkārt:
Ar Marifetullah teleskopu vērot Visaugstākā Dieva, patiesā Radītāja, augstāko valdīšanas troni. Dievu izprast nozīmē apzināties Viņa majestātiskumu un varenību, žēlastību un mīlestību, zināšanas un spēku, kā arī visu Viņa vārdu un īpašību svētumu un cēlumu.
Otrkārt:
Izprast, ka Abdins (kalps) savā būtībā ir nezinošs, nespējīgs, trūcīgs un vienmēr ir atkarīgs no atbalsta un palīdzības.
Īsumā, pielūgsmes un dievbijības pilnība,
ASV
ar
Dievs
Tas ir atkarīgs no tā, cik labi darbojas saziņas un komunikācijas kanāli. Tas ir tieši proporcionāls tam, cik labi cilvēks spēj apzināties savu paša niecību un nabadzību, kas ir viņa iedzimta īpašība, un cik liela ir viņa Kunga, Visvarenā, varenība.
Patiesa pieminēšana, domāšana, pateicība, lūgšana un pazemība ir šīs komunikācijas līnijas svarīgākie stūrakmeņi.
Un tieši šajā punktā viņš ar savu unikālo dievbijību sasniedza miradžu,
“Kā divi loka gali vai vēl tuvāk.”
Nav iespējams sasniegt tādu dievbijības pakāpi, kāda bija pravietim Muhamedam (s.a.v.).
– Šajā sakarā mēs centīsimies izmantot arī šādus Bediuzzamana kunga izteikumus:
“…Bet visaugstākā pakāpe ir Muhameda kalpošana, kas tiek apzīmēta ar titulu ‘Mahbubiyet’ (mīlestība pret Dievu). Kalpošanas būtība ir lūgšana, pateicība, lūgšana ar pazemību, bijība, bezspēcība, nabadzība un neatkarība no cilvēkiem, tādējādi sasniedzot šīs patiesības pilnību.”
(sk. Vēstules, lpp. 455)
“Izskaidrojot, ka Muhameda, lai viņam miers, sūtība, kas vispilnīgākajā veidā māca, pierāda un sludina patieso vienotību visos tās aspektos, ir tikpat neapstrīdama kā pati šī vienotība, viņš minēs trīs no daudzajiem pierādījumiem, kas liecina par Muhameda, lai viņam miers, garīgās personības nozīmīgumu un cēlumu.”
“Pirmkārt:
Cēlonis ir kā darītājs.
ar savu noslēpumu,
visu laiku visu tautu labie darbi tiek ierakstīti viņu labo darbu grāmatā.
un jo īpaši katru dienu
visas ummas (islāma pasaules) izteiktās salavāt lūgšanas
ņemot vērā to absolūto pieņemamību; to neizmērojamo lūgšanu prasīto stāvokli un pakāpi
Tas liek aizdomāties, kāda veida saule ir Muhameda (s.a.v.) garīgā personība visā Visumā.
saprotams…”
“Otrkārt:
Tā kā Muhammediye (asm) būtība ir islāma pasaules dižā koka izcelsme, kodols, dzīvība un pamats, tad ar savām ārkārtējām spējām un īpašībām…
Tas liek domāt par garīgo progresu, kas izriet no tā, ka viņš vispirms izjūt un izpilda visus svētos vārdus, lūgšanas un pielūgsmes, kas veido islāma pasaules garīgumu.
Šis teksts skaidro, cik augsta ir Muhammediškā paklausība (lai viņam miers), kas sasniedz mīlestības pakāpi, salīdzinot ar citām paklausībām.
Cik lielā mērā šī Persona (lai viņam miers) ir progresējusi bezgalīgajos pilnības pakāpienos.
paziņo.”
“Treškārt:
Viņš, Visaugstākais un Visvarenais, visu cilvēci pārstāvot, varbūt
uzskatot Muhameda, lai viņam miers un svētība, par savu sarunu biedru visā universā.
; protams, ka Viņš to ir apveltījis ar neizmērojamu pilnību un neizmērojamu žēlastību, un Muhameda (lai viņam miers un svētība) garīgā personība,
ka tas ir garīgais Visuma saules atspulgs, šī Visuma, kas ir Lielais Korāns, lielākā zīme, un šī Lielā Atšķiršanas grāmata, Lielākais Vārds un Vienīgais Vārds, un tā lielākā izpausme ir kā spogulis.
pasniedz nodarbības.”
(skat. Lem’alar, lpp. 436-437)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
