Kāpēc lūgšanās mēs lasām par notikumiem, kas notikuši iepriekšējos gadsimtos? Kāda ir no tā jēga? Piemēram, Leheb suras nozīme ir šāda: (Ar Allāha, žēlsirdīgā un žēlotāja vārdu. Lai izžūst Abū Leheba abas rokas; un tās izžuva. Viņa manta un viņa nopelnītais viņam nekādu labumu nedeva. Viņš ieies uguns liesmās. Un viņa sieva, kura nesa malku, un kurai ap kaklu bija sasietas virves.) Kāpēc es to atkārtoju katrā lūgšanā? Tas nav pateicības lūgums Allāham, ne arī lūgums par sevi. Kāda ir šīs suras jēga man? Kāpēc es katrā lūgšanā atkārtoju Abū Leheba darbus un viņa likteni? Tāpat arī Jāsīn sura. Pravietis teica: “Lasiet to saviem mirušajiem.” Cik saprotu, tas nav lūgums par mirušā dvēseli. Tas stāsta par Allāha radīto, Viņa dāvanām, žēlastību un dusmām. Kāda ir šīs suras jēga mirušajiem un dzīvajiem, kas to lasa? Es nešaubos ticībā, bet šie jautājumi mani nepārtraukti moka. Ja jūs mani varētu apgaismot, es būtu ļoti pateicīgs.
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Šī tēma ar atbildēm un komentāriem ir pārcelta, lai to izlasītu, klikšķiniet šeit…
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
