– Kāpēc ticīgam cilvēkam ir grūti dzīvot ar cilvēkiem, kuri ir musulmaņi, bet nav ticīgi?
– Man ir ļoti slikti, esmu ļoti grūtā situācijā, jo dzīvoju ar savu ģimeni, ko man darīt, kā man dzīvot?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Mūsu svētā grāmata, Korāns, caur pravieti Muhamedu (s.a.v.) un tādējādi visiem musulmaņiem, aptuveni saka sekojošo:
“Tad nu kopā ar tiem, kas nožēloja grēkus un atgriezās pie Viņa;”
– Esi uzticīgs savam kursam, kā tev ir pavēlēts!
– Un neaizmirstiet ievērot Allāha noteiktās robežas un nenovirzīties no tām! Viņš taču redz visu, ko jūs darāt.”
(Hūds, 11/112)
Tātad, ja tu esi ieraudzījis patiesību ar prātu un sirdi, nožēlojis grēkus un pievērsies taisnības ceļam, tad pat ja visa pasaule tev stātos pretī, neatgriezies no tā.
Jo, lai saglabātu patiesības piemiņu, uz citām piemiņām netiek skatīts!
Nekad nejūtieties slikti un vientuļi! Jo kas ir tas, ko zaudēja tas, kurš Viņu atrada, un kas ir tas, ko atrada tas, kurš Viņu pazaudēja?
Un Viņš mums pavēl, lai mēs sakām tā:
“Hasbiyallah; Allah man ir pietiekams!”
Lā ilāhe illā hū; Nav cita dieva kā Viņš!
“Uz Viņu es paļaujos, un Viņš ir Lielā Troņa Kungs!”
(At-Tawbah, 9/129)
Pievērsīsimies
“Cilvēki, kas ir musulmaņi, bet nav reliģiozi”
Varbūt varētu nedaudz sīkāk izskaidrot to, ko minējāt. Jo mūsdienās, īpaši mūsu valstī, mums apkārt ir diezgan daudz šādu cilvēku.
Un Korānā ir teikts:
Beduīni:
“Mēs ticam!”
viņi teica. Saki: “Tā kā ticība vēl nav iesakņojusies jūsu sirdīs, tad tikai:
“Mēs esam musulmaņi!”
sakiet!
Ja paklausīsiet Dievam un Viņa sūtnim, tad Dievs nenoliedzīs jūsu darbu augļus. Patiešām, Dievs ir Visžēlsirdīgais, Visžēlastīgais!
Ticīgie ir tikai tie, kuri…
– Viņi tic Dievam un Viņa sūtnim,
– Tad viņi nešaubās un cīnās Allāha ceļā ar savu mantu un savām dzīvībām. Tie, kas ir uzticīgi savās ticības apliecinājumos, tie ir patiesie.
(Al-Hudžurat, 49/14-15)
Tātad, ar vienkāršu “esmu musulmanis” nepietiek. Turklāt, pievērsīsim uzmanību tam, ka Korāns nepieder tikai musulmaņiem,
“ticīgo”
ziņo, ka izglābsies!
Iepriekš minētajos pantos, kuru tulkojumu mēs sniedzām, īsumā ir teikts, ka ticīgais bez šaubām un bez ierunām;
– Dievam, proti, Korāna pantiem,
– Mums ir jātic Resulullaham, proti, mūsu mīļotā Pravieša (sav) autentiskajai sunnai, un
– Viņš vēlas, lai mēs cīnītos Dieva ceļā ar savu mantu un dzīvību. Tas nozīmē, ka mums ir jāpilda Dieva pavēles, jāizvairās no Viņa aizliegtā, un jāsludina Dieva reliģija visiem, kam mēs varam to sasniegt, gan ar savu rīcību, gan ar vārdiem, sākot ar saviem mīļajiem, neskatoties uz visām materiālajām un garīgajām grūtībām.
Tāpēc jums vajadzētu justies mierīgi, domājot, ka jūs pildāt Dieva pavēles un iegūstat Viņa labvēlību.
Tikmēr, cilvēki, kas apgalvo, ka ir musulmaņi, jūsu apkārtnē…
-pat ja tie ir jūsu paši tuvākie cilvēki-
Viņu vienaldzība jūs noteikti pārsteigs un apmulsinās, tas ir tiesa…
Jūs varētu nodomāt, ka;
“Viņi apgalvo, ka ir musulmaņi, bet gandrīz nevienam no Allāha baušļiem nepakļaujas. Turklāt viņi vispār nesaprot manas izrādītās rūpes, kā tas var būt?”
Tāds ir Dieva (Allah’ın) kanunu! / Tāds ir Dieva (Allah’ın) emri!
Mūsu Kungs vēlas, lai mēs Viņam ticētu un kalpotu ar savu prātu, sirdi un, ja tā var teikt, līdz pat kaulu smadzenēm.
Lūk, daži cilvēki savas bezrūpības un ietiepības dēļ, ko viņi nekad neatzīst, tic Dievam ne tā, kā Viņš to vēlas, bet tā, kā viņiem pašiem ir izdevīgāk.
Lai gan viņi apgalvo, ka ir musulmaņi, tie, kas nerīkojas saskaņā ar islāmu, var gūt daudz mācību un pamācību no šiem pantiem:
Pajautā viņiem:
“Kam pieder zeme un viss, kas tajā ir? Nu, ja zināt, pasakiet man!”
“Protams, ka tas pieder Dievam!”
viņi teiks.
Saki:
“Kāpēc jūs neapdomājat? Kāpēc no tā, ko jūs sakāt, jūs neizdarat secinājumus, neņemat mācību un padomu? Kāpēc, zinot un pieņemot šo patiesību, jūs nepakļaujaties Dieva pavēlēm un aizliegumiem, neesat bez nosacījumiem pakļauti Viņa reliģijai? Kāda tā ir jūsu loģika un uzdrīkstēšanās?”
Pajautā viņiem:
“Kas ir septiņu debesu Kungs un varenā troņa Kungs?”
“Protams, ka tas pieder Dievam!”
viņi teiks.
Saki: “Tad kāpēc jūs nebaidāties? Pēc jūsu pašu atzīšanās, kā jūs varat nebaidīties no Allāha un Viņa soda? Kā jūs varat, zinot un pieņemot šo patiesību, nepakļauties Allāha pavēlēm un aizliegumiem, nepieņemt Viņa reliģiju bez ierunām? Kāda tā ir jūsu loģika un uzdrīkstēšanās?”
Pajautā viņiem:
“Kas ir tas, kurš zina visu lietu būtību, visu lietu patieso seju ar savu gudrību, kurš valda pār visu, kurš visu sargā un aizsargā, bet pats nav jāaizsargā? Nu, ja zināt, tad pasakiet!”
“Protams, ka Dievs!”
viņi teiks.
Saki:
“Kā jūs varat būt tik maldināti un apburti? Kā jūs varat to pieņemt un dzīvot tik augstprātīgi, tik tālu no taisnības un patiesības? Kā jūs varat zināt un pieņemt šo patiesību, bet tomēr nepakļauties Dieva pavēlēm un aizliegumiem, nepieņemt Viņa reliģiju bez ierunām? Kāda tā ir jūsu loģika un uzdrīkstēšanās?”
(Al-Mu’minūn, 23/84-89)
Ticība prasa pierādījumus. Dievs nedod vadību tam, kurš savu ticību nepierāda. Šajā brīdī atkal palīgā nāk Korāns un saka:
“Vai var būt vienāds tas, kuram viņa ļaunais darbs ir parādīts kā skaists un kurš to uzskata par labu, ar to, kuram tā nav?”
Dievs novirza no taisnā ceļa, ko vēlas, un ved taisnajā ceļā, ko vēlas.
Tāpēc neskumi un neiznīcini sevi ar ilgošanos, ja viņi netic un neiet pa taisno ceļu!
Patiesi, Allah zina, ko viņi dara.
(Fātir, 35/8)
Jā. Dieva vadība nāk no Dieva. Bet vispirms tā ir jāizpelnās. Īpaši tam, kurš apgalvo, ka ir musulmanis!
Lai to nopelnītu, vispirms ir jātic Viņam tā, kā Viņš to vēlas, nevis tā, kā to vēlas mūsu pašu iegribas!
Kompleksā nezināšana
Daži cilvēki, kuri nezina, bet domā, ka zina, ir uz nepareizā ceļa, bet domā, ka ir uz pareizā, un tādējādi iekrīt lamatās.
Šeit ir vērts ieklausīties Korāna nopietnajā brīdinājumā, kas īpaši attiecas uz daudziem cilvēkiem un musulmaņiem, kuri mūsdienās neapzināti ir pakļauti sātana slazdiem:
“Tam, kas ignorē un atsakās no Dieva atgādinājuma, Viņa vēstījuma, mēs uzsūtām šaitānu, kas kļūst par viņa draugu. Un šie šaitāni, bez šaubām, novirza no taisnā ceļa tos, kas ignorē Dieva atgādinājumu un Viņa likumus.”
Turklāt šie cilvēki pat neapzinās, ka seko sātanam un ir novirzījušies no ceļa, bet domā, ka ir uz pareizā ceļa un ir atgriezušies pie ticības.”
(Zuhruf, 43/36-37)
Mūsu pienākums ir neatlaidīgi iet taisnības ceļu, pastāvīgi stiprināt savu ticību un ar skaistu valodu un savu piemēru stāstīt cilvēkiem par islāma skaistumu un iecietību, pacietīgi izturēt to, ko mums dara un saka, lūgties un paļauties uz Dievu.
Kamēr mēs pildām Viņa pavēles, Viņš mums noteikti palīdzēs, par to mums nav šaubu.
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Kāda ir pareizā paziņošanas metode; kam jāpievērš uzmanība…
– Ja vecāki ir bezdievīgi un grēcinieki, kāda tad ir paklausība viņiem…?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
