Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Mūsu gribas izmantošana saskaņā ar vēlmi būt, virza mūs uz absolūto esību.
Kad mēs izvēlamies gribu par labu neesamībai, mēs vēlamies relatīvu neesamību, jo absolūtas neesamības nav.
Šajā gadījumā Dieva, kā absolūtas būtības, eksistence un Viņa radīto lietu eksistence ir pretstatā mūsu relatīvajai neesamībai. Mūsu relatīvā neesamība nespēj izturēt tādu absolūtu svaru.
Šajā jautājumā spertie soļi, kas ir pārāk sasteigti, mūs tāpēc novedīs pie ciešanām.
Mūsu relatīvā neesamības griba, pretstatā absolūtās esamības un visu eksistējošo būtņu gribai eksistēt, atgriežas pie mums kā liela ciešana. Pat ja mēs gribētu atkal eksistēt, mūsu griba, kuru iepriekš izmantojām savas neesamības labā, vēršas pret mums, radot neizbēgamu strupceļu.
Jāatceras, ka, ja mūsu ķermenis un visas tā daļas, pat vismazākās šūniņas, vēlas eksistēt, tad mūsu pretrunīga griba būtu pretruna pašiem ar sevi un cietsirdība pret sevi.
Dievs, pirms mūs radīja, jautāja, vai mēs gribam eksistēt vai ne – tas ir pretrunīgs spriedums. Tas ir tikpat absurdi, kā ja mākslinieks pirms gleznas radīšanas jautātu gleznai, vai tā grib tikt radīta.
Patiesībā jautājums būtu jāformulē citādi. Mums nav ne vakardienas, ne nākamās stundas. Kā varam mēs, iesprostoti starp šīm divām neesamībām, ko saucam par pagātni un nākotni, tikt uzskatīti par eksistējošiem?
Tad mums patiešām jācenšas izkļūt no laika īslaicīguma un mūsu mazās pasaules virpuļiem, lai patiesi eksistētu. Dievs ir mūžības un bezgalības valdnieks. Patiesā eksistence pieder Viņam. Absolūtā laime ir pie Viņa. Mūsu dzīve un eksistence, kas ir kā dreboša svece, bez Viņa jau tāpat neeksistē šajos Visuma lielajos vējos. Ja kāds ir zaudējis cerību uz Dievu, uz Viņa neizmērojamo žēlastību un labestību, ja ir novērsies no ticības Viņam, tad viņš ir novērsies no tā, kas ir absolūti esošs.
Jāatceras, ka absolūtas neesamības nav. Šādas domas ir kā pārbaudījums, kas mums parāda, kādi mēs patiesībā esam.
Tāpēc, redzot mūsu bēdīgo stāvokli, mums jāatzīst mūsu Kungs par žēlsirdīgu un jāvēršas pie Viņa ar patiesu atgriešanos, un jāstrādā, paļaujoties uz Viņu.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
