– Vai eņģeļi tik daudz pielūdz Dievu tāpēc, ka Dievs viņiem to ir pavēlējis, vai arī viņi paši vēlas tik daudz pielūgt Dievu?
– Ja jau šāda pielūgsme/slavēšana ir Dieva pavēle, tad kāpēc Viņš to pavēl tik daudz?
– Ja eksāmena laikā cilvēki daudz slavē Dievu un pielūdz Viņu, tas viņiem nāk par labu. Kā mums jāskatās uz to, ka eņģeļi tik daudz slavē un pielūdz?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Eņģeļi arī pielūdz Dievu pēc Viņa pavēles.
Proti;
“Varbūt viņi ir Dieva godātie kalpi. Viņi nerunā pirms Dieva vārda un nekavējoties izpilda Viņa pavēles.”
(Al-Anbiya, 21/26-27);
“Viņi nepārkāpj Allāha pavēles un izpilda visu, kas viņiem ir pavēlēts.”
(Tahrim, 66/6);
“Viņam pieder viss, kas ir debesīs un uz zemes. Tie, kas ir Viņa tuvumā, nekad neizrāda pret Viņu iedomību un nekad nenogurst. Viņi Viņu slavē un godā bez mitas, gan naktī, gan dienā.”
(Al-Anbiya, 21/19-20)
kā izriet no iepriekš minētajiem pantiem,
Eņģeļi ir būtnes, kas pilda dievišķus norādījumus.
Eņģeļi,
Viņi burtiski paklausa Dieva pavēlēm.
Viņi nekad neuzdrošināsies viņam pretoties vai sacelties, nepārkāps nevienu viņa aizliegumu, neizdarīs grēku. Jo…
“ismet” un “emanet”
viņiem piemīt šādas īpašības. Visām eņģeļu kopīga iezīme ir:
„Vienmēr jāpateicas un jāslavē Dievs, jāpakļaujas Viņam un jāpielūdz Viņš, jāslavē Viņš.”
(sk. Enbija, 21/26-27; Mumin, 40/7)
– Dievam nav vajadzīga pielūgsme vai atzīšana.
Bet Dievs to vēlas. Jo ir tik brīnišķīga eksistences kārtība, tik unikāls Visuma modelis, tik pārsteidzoši notikumi, kas ietekmē saprātīgu un apzinātu būtņu prātu un apziņu, ka nav iespējams neizbrīnīties un neizjust apjukumu.
Tieši šīs būtnes, saskaroties ar šausminošiem notikumiem, kas pārbauda viņu prāta robežas un satricina viņu emocijas, spēj saskatīt liktenīgo roku, kas gudri vada Visuma darbību.
Viņš atceras To, kurš ir visu šo neatrisināmo situāciju autors, un garīgi atgūstas, tikai slavējot un godinot Viņa transcendentālo gudrību un meklējot pie Viņa patvērumu.
Tāpat kā kalni un to vulkāniskā elpošana, kas izplūst no zemes dzīlēm, pasargā Zemes lodi no satricinājumiem, tāpat arī rožukronis, kas izplūst no cilvēka sirds dzīlēm un ļauj viņam elpot caur mutes atveri, pasargā viņa psiholoģisko pamatu no satricinājumiem.
(Subhanallah)
un tekbir (arābu valodā: الله أكبر, Allahu Akbar)
(Allahu Akbar)
ar tahmidu
(Alhamdulillah)
tas nozīmē.
– Kas vien atmet savu ego un ar uzmanību palūkojas uz šo pasauli, tas ieraudzīs to kā milzīgu mošeju, bet tajā esošās būtnes – kā tās, kas atrodas savā īpašā lūgšanā.
Saule ir šīs mošejas lampa un krāsns, mēness ir tās svece, bet zvaigznes ir tās sveces.
Sema ir šīs mošejas jumts un zeme; Sema ir šīs mošejas pamats.
Šī ir tāda mošeja, ka tajā nav nevienas citas dzīvas būtnes, izņemot cilvēkus un dažus briesmīgus dzīvūnus.
Viss notiek ārkārtīgi precīzi, nepārsniedzot vismazākās robežas. Tie izpilda savus pienākumus ar pilnīgu paklausību.
Piemēram, saule, mēness un zvaigznes katru brīdi pilda savus pienākumus saskaņā ar Dieva pavēlēm, tāpat kā…
Tas pats princips nosaka, ka arī eņģeļiem ir jāpilda savi pienākumi katru brīdi.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
