– Vai jūdiem un kristiešiem ir ticība praviešiem un pēcnāves dzīvei?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Senajās dievišķajās grāmatās ebreju vai sīriešu valodās.
“Dievs”
Uzzināt, kā tiek lietoti šādi un līdzīgi nosaukumi, ir atkarīgs no ļoti plaša un padziļināta pētījuma.
Tomēr, tas, ko mēs noteikti zinām no Korāna, ir tas, ka visi pravieši savām tautām…
“Dievs”
viņi ieteica verdzību. Tā kā tās grāmatas nav arābu valodā, un
-Kā teikts Korānā-,
“Dievs-Kungs”
Tā kā šie vārdi tiek lietoti arī viņu valodās, tad šajās reliģijās pastāv Dieva vārdi ar līdzīgu nozīmi, kas izsaka tās pašas nozīmes.
Noass, Ābrahāms, Hūds, Sālihs, Lūts, Šu’aib.
piemēram, pravieši aicināja savas tautas ticēt Dievam un Viņam kalpot, proti,
“Bīstieties no Allāha un paklausiet man.”
izteicienos, kas nozīmē
“Dievs”
Lai redzētu, ka viņi izmantoja viņa vārdu, varat apskatīt Šu’ara suru. Tātad, tas ir arābu valodā.
“Dievs”
viņi ir izmantojuši nosaukumu, kas atbilst šim vārdam.
Tāpat, kā teikts Korānā, arī Mozus un Jēzus.
“Dievs-Kungs”
Viņi ir izmantojuši savus vārdus. Tātad viņi ir izmantojuši vārdus, kas apzīmē šīs lietas.
Kā ziņo daži zinātnieki,
Dievs
vārds ebreju valodā
“ELOHUM / Elohim”
tiek lietots kā. Ibn Abbas ivritā
Dievs
viņa vārds
“PROVINCE”
kā tāds tika pieņemts un
“DŽABRĪL / DŽABRAĪL”
vārda nozīme
“Abdullah”,
MIKAELS
viņa vārda nozīme ir
“Ubeidulla”
ir teicis. Jākobs, kurš ir pazīstams arī ar citu vārdu,
“IZRAĒLA”
vārds arī
(ISRA=kalps, ÎL=Dievs)
Tas nozīmē “Abdullah”.
(Taberī, Razī, Sūras al-Baqara, 2/40. panta interpretācija).
Kā ziņo daži pētnieki, pirmo reizi cilvēces vēsturē Dieva visslavenākais vārds ir…
“PROVINCE”
un no tā atvasināts
“ELOHĪM-ELĪM”
ir to vārdi. Turklāt,
JAHVE, ILIJON
arī vārdi ivritā
“Dievs”
ir viens no slavenajiem vārdiem, kas tiek lietots vārda vietā.
Ebreji parasti sauc Dievu par
Elohims
un
Jehova
viņi to sauc šādi.
Elohims
Dieva dusmu pusi,
Jehova
savukārt, pārstāv žēlsirdības pusi. Tā kā ebreji ļoti baidās no Dieva dusmām,
Elohims
viņi labiau vēlas, lai viņu vārds tiktu lietots biežāk
Ebrejs
un
Kristiešiem
tajā ir gan ticība praviešiem, gan ticība pēcnāves dzīvei.
Visās svētajās grāmatās ticības pamatprincipi ir vienādi. Taču laika gaitā, pateicoties nepareizām interpretācijām, var būt parādījušās atšķirības.
Piemēram, kristieši parasti uzskata, ka pēcnāves dzīvē tiks atjaunotas tikai dvēseles, ka cilvēki dosies uz debesīm vai elli ne ar saviem fiziskajiem ķermeņiem, bet tikai ar dvēselēm. Tomēr viņi tic pēcnāves dzīves, debesu un elles esamībai.
Tomēr, saskaņā ar dievišķo gudrību, ir ņemtas vērā seno laiku cilvēku spējas, zināšanas un izpratne; ticība pēcnāves dzīvei ir izskaidrota vienkāršāk un kodolīgāk, bez pārāk lielas iedziļināšanās detaļās.
Savukārt Korāns,
Tā kā tas ir adresēts visiem cilvēkiem līdz pat pasaules galam, tas sniedz skaidrojumus, kas apmierinās katras paaudzes cilvēkus, iedziļinās detaļās un sniedz pierādījumus… Ikviens, kas ielūkosies Desmitajā Vārdā / Hašir Risalesā, par kuru Bediuzzamans paziņojis, ka tas ir vairāk nekā septiņsimt Korāna pantu skaidrojums, pats pārliecināsies par to, ko mēs sakām.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
