– Nesen pie manis atnāca draugs un teica: „Kāpēc Dievs radīja tādus parastus cilvēkus kā mēs? Kāpēc tik augstākā būtne tērē savu laiku, radot tādus parastus cilvēkus kā mēs? Kāds ir iemesls? Kāpēc tika radīts Ādams? Kāpēc Dievs tērē savu laiku ar mums?”
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Ja mēs Visumu uzskatām par koku, tad cilvēks ir tā koka
ir tā auglis.
Jo visas Visuma būtnes ir radītas cilvēkam, bet cilvēks ir radīts Dievam.
Tāpat kā koks ar visu savu būtību kalpo augļa attīstībai un nogatavināšanai, tāpat visas būtnes, sākot no dzīvām līdz nedzīvām, ir nodotas cilvēces kalpošanai.
Un tāpat kā, iestādot zemē augļa sēklu, mēs iegūstam milzīgu koku, tāpat arī, iestādot pareizās vietās cilvēka sirdi, kas ir Visuma auglis, mēs iegūsim tik lielus augļus kā ticība, dievbijība, kalpošana un mīlestība, kas pārsniegs Visuma robežas.
Tātad, tāpat kā koks tiek audzēts tā augļu dēļ un tā augļi ir vērtīgāki par pašu koku, tāpat arī Visums ir radīts cilvēka dēļ, un cilvēks ir reta un vērtīga būtne, kas ir vērtīgāka par pašu Visumu.
No citas puses, ja Visums ir fabrika, tad cilvēks ir tās produkts; ja Visums ir pils, tad cilvēks ir tās sultāns.
Tāpēc ir jāpievērš uzmanība šiem cilvēka aspektiem un jānorāda uz Dieva bezgalīgajām dāvanām, ko Viņš mums ir piešķīris.
Dievs radīja šo Visumu, lai parādītu Savu bezgalīgo zināšanu, spēku, gudrību un žēlastību.
Dieva vārdi un īpašības, kas izpaužas visā Visumā, izpaužas divējādi: kā vienotība un kā vienīgums.
Vahidijet nozīmē, ka Dieva vārdi un īpašības vienlaicīgi izpaužas visā esamības sfērā, bet ehadijet nozīmē, ka tās izpaužas katram esamības elementam atsevišķi un individuāli.
Noslēpumu, kas ļauj katrai būtībai palikt savā vietā un baudīt kādu mūžīguma veidu šajā laicīgajā pasaulē, sauc par kayyumiyet.
“Tas, kas visu uztur/kas visu notur pie dzīvības”
nozīmējošs
Aizbildnis
viņa vārda izpausme kā universāla izpausme, kas uztur visu esamību,
vienība un varenība
Tāpat kā punktā, pat cilvēkā, kurš ir Visuma centrs, tā ass un apzināts/apzinātības pilns auglis, izpaužas arī Kayyumiyet’i (Dievišķā pastāvēšanas spēka) ietekme.
i ehadiyet ve cemal
tam ir izpausme šajā punktā.
Tātad, tāpat kā Visums pastāv pateicoties noslēpumainajai pastāvēšanas spējai (kayyumiyet), tāpat arī Visums, zināmā mērā, pastāv pateicoties cilvēkam, kurš ir pilnīgākais šīs pastāvēšanas spējas (İsm-i Kayyum) izpausmes nesējs; proti, tā kā lielākā daļa Visuma gudrību, mērķu un nolūku ir vērsti uz cilvēku, tad šķiet, ka cilvēkā esošā pastāvēšanas spējas (kayyumiyet) izpausme ir kā Visuma balsts.
Jā.
Visvarenais un Mūžīgais Dievs ir radījis cilvēku šajā Visumā un radījis Visumu viņa dēļ.
Var teikt, ka tā ir tāpēc, ka cilvēkam piemīt plašums un visaptveroša būtība, kāda nav nevienai citai būtnei, tādēļ viņš spēj izprast un izbaudīt visus Dieva vārdus (esma-i İlahiyye). Īpaši ar baudu, ko sniedz uzturs, viņš izprot daudzus no Dieva skaistajiem vārdiem (esma-i hüsna). Savukārt eņģeļi to nevar izprast pat ar šo baudu.
(sk. Nursi, Lem’alar, 353)
– Dievs ir radījis cilvēku kā Visuma centru, un lielākā daļa Visuma gudrību ir radītas, lai kalpotu cilvēka dzīvei.
Lai gan tā ir maza būtne, tā ietver sevī visu plašo Visumu. Dievs, kura spēks un gudrība ir bezgalīga,
-cilvēka roku darbs-
Viņš ir radījis elektronisko smadzeni, kas ir tik maza kā naga gals, bet spēj uzglabāt simtiem tūkstošu grāmatu, un ir iemiesojis milzīgu saules sistēmu tik mazā atomu sistēmā, ka to nevar saskatīt pat ar mikroskopu. Tāpat kā Viņš ir iemiesojis plašu Visuma harmoniju mazā būtnē – cilvēkā. Cilvēka tik liela nozīme un svarīgā loma ir saistīta ar šādu gudrību:
cilvēkam ir trīs svarīgi uzdevumi:
Pirmkārt:
Visus Visuma labumus, kā pērles uz diega, sakārtot un izkārtot caur cilvēku, lai tie kalpotu cilvēka labā. Jā, Dievs ir piesējis labumu diegu galus pie cilvēka galvas, padarot cilvēku par sarakstu, kurā ietverti visi žēlastības dārgumu veidi.
Otrā funkcija:
Tas ir spēja un gatavība būt par adresātu Visvarenā un Mūžīgā Dieva uzrunām.
Patiešām, cilvēkam kā radībai ar visplašāko un vislielāko spēju un ietilpību ir jābūt visizcilākajam adresātam Dieva vārdiskajiem un darbības/kosmiskajiem vēstījumiem, ar lielu apbrīnu jānovērtē un jāslavē Viņa mākslas darbi, jābūt visaugstākajai balsij, kas to sludina, un kā apzinātai būtnei jāizsaka pateicība, slava un cildinājums par visiem Viņa neskaitāmajiem labumiem un dāvanām. Tas ir ļoti svarīgs uzdevums.
Trešais uzdevums:
Cilvēka dzīvei ir trīs aspekti: būt par spoguli Visvarenajam un Mūžīgajam Dievam, Viņa īpašībām un Viņa visaptverošajām kvalitātēm.
(Plašāku informāciju skat. Lem’alar, lpp. 352-354)
– Īsumā,
Tā kā cilvēks ar savu visaptverošo dabu, plašajām spējām, brīnišķīgajiem talantiem un dotībām ir kā meistars šajā Visumā, Dieva brīnumainās mākslas un valdīšanas vēstnesis, radīšanas koka visizgaismotākais auglis, viņš spēj savā dvēseles spogulī vienlaikus atspoguļot Visumā izpaustās Dieva skaistās īpašības, tādējādi būdams kā mazs Visuma rādītājs un miniatūra, kas atspoguļo visu īpašību rakstus, un kā kalps, kas spēj izpildīt visu būtņu īpašos pielūgsmes aktus vispārējā nozīmē, tad Dievišķā gudrība paredzēja viņa radīšanu un iecelšanu par vietvaldi uz Zemes.
Kā teicis Ali ibn Abi Talibs:
Cilvēks ir maza būtne, bet vienlaikus arī tik liela un plaša, ka spēj ietvert sevī veselus pasaules.
.
(sk. Lemalar, mēnesis)
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Cilvēks un Visums; Mazais Visums un Lielais Cilvēks
– Vai viss Visumā ir radīts cilvēka dēļ?
– Ja jau pastāv eņģeļi, kāpēc tad tika radīti cilvēki?
– Tā kā visā bezgalīgajā Visumā vissvarīgākais auglis un mērķis ir cilvēks…
– Cilvēka kā būtnes, kas spēj sazināties ar Dievu un uzrunāt Dievu…
– Kāpēc cilvēks ir radīts? Kāda ir Dieva vajadzība pēc mūsu pielūgsmes…?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
