Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Mēs apsvērsim šo jautājumu no vairākiem viedokļiem un atstāsim sintēzi jūsu ziņā.
1.
Visums pieder Dievam. Viņam ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu, kā Viņš vēlas. Tas, kādas dzīvās būtnes tiks radītas un kā tās izskatīsies, pilnībā ir atkarīgs no Viņa lēmuma. Šajā radīšanā Dievs ir ieviesis noteiktus likumus, piemēram, augšanas, attīstības, diferenciācijas un vairošanās likumus, un šos likumus Viņš ir saistījis ar noteiktiem cēloņiem. Šie likumi attiecas ne tikai uz cilvēkiem, bet uz visām dzīvām būtnēm.
Dievs katrai dzīvai sugai ir devis visaugstāko un tai vispiemērotāko attīstības pakāpi. To sauc par pilnības punktu, proti, par šīs sugas visperfektāko stāvokli. Tāpat kā tulpē, arī rozē, lakstīgalā, govij, mušā un zirgam ir savs pilnības punkts. Lai šī suga sasniegtu šo pilnības punktu, pastāv virkne cēloņu un likumu. Ja šie likumi netiek ievēroti, šī suga savu dzīvi pabeidz, nesasniedzot pilnības punktu. Tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan uz augiem, gan uz dzīvniekiem.
Piemēram, ja kāda dzīva būtne nesaņem pietiekami daudz ūdens vai barības vielu, tās organismā rodas dažādi defekti. Šī trūkuma un slimības pakāpe ir tieši proporcionāla tam, cik daudz šīs vielas ir nepieciešams šai dzīvai būtnei.
Tāpat, ja kāda būtne ir tikusi pakļauta radiācijai embrija stadijā,
mutācija
Var būt dažas izmaiņas, ko sauc par [nosaukums]. Atkarībā no starojuma ilguma un intensitātes, organismā var rasties defekti un anomālijas. Organisma pakļaušana starojumam vai līdzīgām ķīmiskām reakcijām var notikt gan dabiskā vidē, gan laboratorijā.
Piemēram, daži ķīmiski eksperimenti, kas tiek veikti ar pelēm vai trušiem laboratorijās, var izraisīt to, ka tie kļūst invalīdi tādā vai citādā veidā. Visas šīs iespējamās izmaiņas un atšķirības ir pētniecības un izpētes objekts.
Pēc šīs ievadinformācijas, jautājumā ir teikts:
“Kāpēc Dievs rada kropļus vai mutācijas skartus radījumus?”
Ja atgriežamies pie jautājuma, tam var būt divas atbildes.
Pirmkārt,
Lai cik daudz jūs mainītu cēloņus un likumus, katra dzīva būtne noteikti tiek radīta vispilnīgākajā veidā.
Otrs ir
Kad jūs iejaucaties cēloņos un likumos, jūs saņemat atbilstošus rezultātus.
Šobrīd Visumā notiek otrais variants. Tas nozīmē, ka Visaugstākais atbild uz mūsu uzdoto jautājumu. Vai tas nav vairāk atbilstoši Viņa gudrībai un taisnīgumam?
Piemēram, mēs ievadām noteiktu devu desmit dienu vecam peles embrijam mātes dzemdē.
X
Mēs vēlamies uzzināt, kādu atbildi saņemsim, izstarojot staru. Mēs saņemsim atbildi, kad uzdosim šo jautājumu, proti, kad veiksim eksperimentu. Atbilde varētu būt kļuvusi invalīda vai slima pele.
Visuvarenais Dievs visu ir pakļāvis likumiem un cēloņiem. Atkarībā no tā, vai dzīvās radības ievēro šos cēloņus vai likumus, tajās parādās dažādas deformācijas vai slimības. Jūs to varat saukt par atbildi uz jautājumu. Kādu atbildi saņemsim uz kādu jautājumu dzīvās radības pasaulē, to nosaka eksperimenti un prakse. Dieva gudrība, taisnīgums un valdīšana radīšanā to prasa.
2.
Dievs ir vienīgais īpašnieks. Visa pasaule un pēcnāves dzīve ir Viņa pārziņā.
Īpašnieks var rīkoties ar savu īpašumu, kā vēlas.
Viņš var savā zemesgabalā celt ēkas vai sēt labību, kā vēlas. Nevienā gadījumā šāda rīcība viņu nenostāda netaisnīgā situācijā un nepadara atbildīgu.
Dievam ir tūkstoš viens cildens vārds, un katrs no tiem vēlas izpausties kā atšķirīgs mākslas darbs, atšķirīga izpausme, atšķirīgs atspulgs.
Piemēram,
Rezzak
Tāpat kā vārds “Rızk” (apgādātājs) vēlas, lai pastāvētu radības, kurām nepieciešams uzturs, tāpat vārds “Šafi” (dziedinātājs) vēlas, lai pastāvētu slimnieki/slimības… Atšķirības Visumā izriet no šo vārdu dažādām izpausmēm.
Lai Dieva bezgalīgā zināšana, spēks un gudrība tiktu pilnībā izprasta no tās apzinātajām būtnēm, kurām tā ir adresēta, mākslas darbiem ir jābūt ar atšķirīgu estētiku, savstarpēji pretrunīgiem, veidojot kontrastu. Jo,
“Lieta ir pazīstama tikai caur savu pretstatu.”
Saskaņā ar zinātnisko principu, pastāvēšanai ir nepieciešama pretstatu esamība. Tāpēc,
“relatīvās patiesības”
lai atklātos tā sauktās relatīvās, nosacītās, subjektīvās patiesības un tādējādi tiktu izprasta atšķirība starp dažādām mākslām. Šajā ziņā var teikt, ka skaisto skaistums ir parādā neglīto neglītumam, izcilo izcilība ir parādā trūkumu trūkumiem.
Dievs ir ietērpis cilvēku un dzīvnieku ķermeņus kā apģērbu viņu dvēselēm. Viņš ir radījis dvēseli kā modeli, lai parādītu tās dažādo izpausmju izpausmes. Dažādie ķermeņi/miesas apģērbi ir uzvilkti uz šī elastīgā dvēseles modeļa, kas atbilst katram šim veidolam –
saīsinot, pagarinot, samazinot, apgriežot un pārveidojot
– Viņš ir vēlējies radīt tos dažādās formās. Šī dažādība ir paredzēta, lai parādītu daudzu Viņa vārdu, piemēram, dievišķās zināšanas, spēka un gudrības, izpausmi. Tādējādi katra būtne, ieskaitot klibos un aklos, ir brīnišķīgs mākslas darbs; tā atspoguļo Dieva zināšanas, spēku un gudrību. Pat tas, kas mums, cilvēkiem, šķiet kā trūkums, patiesībā ir brīnišķīgs mākslas darbs.
Atšķirībā no cilvēkiem, kuri ir smalki, izsmalcināti un nedaudz izlutināti, citas būtnes parasti ir apmierinātas ar savu stāvokli. Piemēram, neviena skudra nesūdzas, ka nav zilonis, un neviena muša nesūdzas, ka nav kamielis. Viss zina, ka ir pateicīgs savam Radītājam par savu vērtību un izmēru, un izsaka pateicību.
No šī viedokļa raugoties, cilvēkiem ar invaliditāti ir jāapzinās, ka viņiem jābūt pateicīgiem par savu stāvokli – ar ticības apziņu –, un jādomā, ka viņi saņems lielu atlīdzību par šiem trūkumiem šajā īsajā pasaulīgajā dzīvē.
“kas dod vienu, iegūst tūkstoti, tādējādi neviens necieš zaudējumus, bet gan gūst lielu peļņu”
viņiem vajadzētu to zināt un pateikties savam Kungam.
Dzīvnieki, kuru dvēseles ir nemirstīgas, arī pateicas savam Kungam par savu eksistenci – pat ja tā ir nepilnīga.
“Viss slavē un godā Dievu.”
(Isra, 17/44)
Šo faktu ir iespējams saprast no panta, kurā teikts:
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
