– Mani jautājumi par At-Tawbah 16 un Muhammad 31…
1. Kāpēc 16. pants no Sūras at-Tawbah un 31. pants no Sūras Muhammad, kur ir frāze „līdz mēs to zināsim”, tiek interpretēta kā „līdz mēs to noteiksim/atklāsim”? Vai tas ir balstīts uz tiem pantiem, kas norāda uz Allāha zināšanu par neredzamo?
2. Ja frāzes „līdz mēs to apzināsimies” nozīme ir tāda, ka Dievs faktiski redz un dzird mūsu darbus, lai tas atbilstu taisnīgumam, tad kāpēc tas netiek teikts tieši tā?
– Kāpēc tas tika pasniegts tādā veidā, ka to varēja pārprast?
3. Vai vārdu “lemma” un “lem” lietojums arābu valodā ir tādā nozīmē, ka “tā nav bijis pagātnē, bet var būt nākotnē”?
– Ja tā ir, vai tas nav pretrunā ar Korāna pantiem, piemēram, 16. sūras “At-Tawbah” un 31. sūras “Muhammad”, kur ir teikts, ka Allāhs zina to, kas ir apslēpts?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Vai jūs domājāt, ka tiksiet atstāti, kamēr Allahs vēl nav pārbaudījis tos no jums, kas cīnījās, un kas nav ņēmuši sev par aizbildņiem nevienu citu kā Allahu, Viņa sūtni un ticīgos? Allahs zina, ko jūs darāt.
“
Vai jūs domājat, ka tiksiet atstāti bez pārbaudes, lai Allah atšķirtu tos, kas cīnās Viņa labā, neņemot par saviem sabiedrotajiem nevienu citu kā Allah, Viņa Vēstnesi un ticīgos? Allah zina visu, ko jūs darāt.”
„Vai jūs domājat, ka Allahs atstās jūs tādus, kādi esat, neatklājot tos, kas cīnās par Viņa lietu, un tos, kas neuzskata par saviem draugiem nevienu citu kā Allahu, Viņa pravieti un ticīgos? Allahs zina, ko jūs darāt.”
(At-Tawbah, 9/16)
Un mēs jūs pārbaudīsim, lai mēs zinātu, kuri no jums ir cīnītāji un kuri ir pacietīgi, un lai mēs pārbaudītu jūsu ziņas.
„Mēs jūs pārbaudīsim, lai atšķirtu tos, kas cīnās par ticību, no tiem, kas ir pacietīgi, un lai atklātu jūsu patiesos nodomus.”
(Muhammeds, 47/31)
Kā norāda Razī un citi komentētāji, šeit ar vārdu “zināšanas” ir domāta metafora, bet patiesībā ir domāts “īpašums”. Mērķis ir panākt, lai no viņiem nāktu džihāds. Kā saka Sujūtī:
ilm-i šuhûd,
tas ir, zināšana ir tad, kad notiek tas, kas ir zināms.
Tātad, apgalvot, ka Dievs zina par visu, kas pastāv, jau no to pastāvēšanas sākuma, balstoties uz šādiem pantiem, nav pareizi. Jau tāpat…
Dievam laiks nav svarīgs.
Pagātne, nākotne
un
stāvoklis
Viņi ir vienādi Viņa priekšā. Tāpēc, kā teicis Kurtubī:
„Dievs zina, kas ir bijis un kas būs, un kā būtu bijis, ja kaut kas nebūtu noticis.”
Pēc Bejdavīja teiktā, vārds “lemmā” (kad) norāda uz gaidīšanu, uz to, ka kaut kas tāds (izgājiens karā) ir bijis paredzēts. Panta beigās…
Un, patiesi, Allah zina, ko jūs darāt.
Tas, ka tā ir teikts, norāda, ka ar to nav domāta virspusēja nozīme, un tādējādi šāda nozīme tiek noraidīta.
Kā norāda Zemahšerī, šis izteikums pantā attiecas uz personu, kura
Dievs zina, kas par mani ir teikts.
kā viņš teica. Šī vārda ārējā nozīme
“Dievs nezina, ko par mani runā.”
lai gan domātā nozīme ir,
ka tāda lieta nav notikusi.
Īsumā,
Šāda veida lietojums pastāv arābu valodā un norāda uz citām nozīmēm, kas atšķiras no virspusējās nozīmes.
Tāpat ir zināms, ka Korānā attiecībā uz Allāhu tiek lietoti dažādi izteiksmes veidi. Dažreiz, runājot par Viņu,
“mēs”
viņš teica, pēdējās pantu rindās
„Dievs ir Visvarens un Gudrs, Piedodošs un Žēlsirdīgs.”
kad nozīme tiek izteikta
“kâne” (bija / kļuva)
piemēram, vārda lietošana…
Ja mēs pieņemam šo apgalvojumu burtisku nozīmi,
„Dievs ir Visvarens un Gudrs, Piedodošs un Žēlsirdīgs.”
Mums vajadzēja tā teikt.
Īsumā, šie izteicieni ir valodas bagātība. Tie ir literāri izteicieni. Tie ietver retoriskās figūras.
“Kāpēc Visuvarenais Dievs izmanto šos izteicienus, kas rada dažādas asociācijas, vai Viņš nevarēja izmantot skaidrākus un precīzākus izteicienus?”
Uz jautājumu varam atbildēt ar Al-i İmran 7. ajetu:
„Viņš ir Tas, kurš tev atklāja Grāmatu. Daži tās panti ir skaidri un nepārprotami, tie ir Grāmatas pamats. Citi panti ir alegoriski. Tie, kuru sirdīs ir novirze, seko alegoriskajiem pantiem, lai radītu nesaskaņas un izdarītu nepareizus tulkojumus. Bet to patieso nozīmi zina tikai Dievs. Tie, kas ir dziļi izglītoti, saka: „Mēs ticam tai, viss nāk no mūsu Kunga.” Šo smalkumu saprot tikai tie, kam ir saprāts.”
Īsumā, šādi panti ir kā pārbaudījums.
Tas ir, lai atšķirtu tos, kuru sirdīs ir viltība, no tiem, kuru sirdīs tās nav.
Taisnība ir,
līdzīgs
panti
(proti, tādus pantus, kurus var interpretēt dažādos veidos)
izturīgs,
tas nozīmē interpretēt to, ņemot vērā skaidros un nepārprotamos pantus.
PIELIKUMS:
Attiecīgo pantu interpretācijas (kā minēts atbildes daļā):
Pirmkārt: lai Dievs zinātu tos, kas no jums cīnījās, un šeit vārds „zināšana” nozīmē „zināmais”, proti, lai no viņiem izrietētu cīņa, taču tas, ka kaut kas pastāv, nozīmē, ka tā pastāvēšana ir Dievam zināma, tāpēc Dieva zināšana par tā pastāvēšanu ir kā metafora tā pastāvēšanai. Hišāms ibn al-Hakams ar šo aju pierādīja, ka Dievs nezina lietu, kamēr tā nepastāv. Jāzina, ka, lai gan šīs aijas ārējā nozīme var radīt iespaidu par to, ko viņš teica, tomēr mērķis ir tas, ko mēs paskaidrojām.
(Razi)
Ar zināšanas noliegšanu tiek domāts zināmā noliegšana, kā kāds teicis: “Dievs nezina par mani to, kas par mani teikts,” – tas nozīmē, ka tas nav atrasts manī.
(Izpētnieks)
Tātad, kad Visaugstākais Dievs noteica saviem kalpiem džihādu, Viņš paskaidroja, ka tam ir sava gudrība – pārbaudīt savus kalpus, lai atšķirtu tos, kas Viņam paklausa, no tiem, kas Viņam nepaklausa. Viņš, Visaugstākais, zina, kas bija, kas ir un kas būs, un kas nebūtu bijis, ja būtu bijis, kā tas būtu bijis. Viņš zina lietu pirms tās rašanās un tās rašanās laikā, kāda tā ir. Nav cita dieva kā Viņš, un nav cita Kunga kā Viņš, un neviens nevar atcelt to, ko Viņš ir nolēmis un izpildījis. (Kurtubi)
Vārda „lamma” (لَّمّاً) nozīme, kas ietver sevī gaidīšanas nozīmi, norāda uz to, ka šī parādība ir sagaidāma. „Un Dievs zina, ko jūs darāt” (وَٱللَّهُ خَبِيرٌ بِمَا تَعْمَلُونَ) – Viņš zina jūsu nodomus, un tas ir kā pretstats tam, ko varētu iedomāties no Viņa vārdiem: „Un Dievs vēl nezina” (وَلَمَّا يَعْلَمِ ٱللَّهُ).
(Bejdavi)
{ أَمْ } nozīmē nolieguma jautājuma partikulu { حَسِبْتُمْ أَن تُتْرَكُواْ وَلَمَّا } vēl nav { يَعْلَمِ ٱللَّهُ } atklājis { ٱلَّذِينَ جَٰهَدُواْ مِنكُمْ } tos, kas cīnījušies jūsu vidū.
(Dželālejn)
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Apmelojums, ka Dievs nezina, kādas darbības cilvēks veiks…
– Kā teikts Al-i Imrān sūras 140. pantā: “Tādējādi Allāhs ticīgos…
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
