– Kāpēc Dievs ir radījis dažus cilvēkus pārākus par citiem, zinot, ka tie, kuriem ir vairāk, nedos tiem, kuriem ir mazāk? – Kāpēc Dievs ir izvēlējies ceļu, kurā viens kalps ir atkarīgs no cita, lai nodrošinātu iztiku?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Attiecīgā panta tulkojums ir šāds:
„Dievs ir padarījis vienus no jums pārākus par citiem iztikas un labklājības ziņā. Tie, kuriem ir daudz, nedod savu labklājību saviem vergiem un kalpiem tādā mērā, lai tie būtu viņiem vienlīdzīgi. Kā tad viņi var noliegt Dieva svētību un Dieva tiesības pār viņiem, zinot to?”
(An-Nahl, 16/71).
Dievs,
par iztikas līdzekļiem
Viņš nav devis bagātajiem pārmērīgu bagātību, lai tie vienlīdzīgi dalītos ar nabadzīgajiem. Gluži pretēji, bagāto un nabadzīgo, priekšnieku un strādnieku, palīdzētāju un palīdzības lūdzēju šķiru pastāvēšana cilvēces sabiedrībā ir realitāte, ko paredz Dieva gudrība. Dievs ir īpašuma īpašnieks, Viņš rīkojas ar savu īpašumu, kā vēlas; Viņš padara vienu bagātu, otru nabadzīgu. Bagātais ir atbildīgs par pateicību par savu bagātību un palīdzību citiem, bet nabadzīgais ir atbildīgs par pacietību savā trūkumā.
Panta galvenais mērķis ir sniegt daudzdievjiem redzamu piemēru, lai viņi
-Lai parādītu, cik ļoti viņi klyšījušies, pielīdzinot Dievam elkus-.
Caur šo piemēru Dievs it kā saka:
“Ak, elku pielūdzēji!”
Jūs redzat, ka Dievs ir padarījis dažus no jums pārākus par citiem attiecībā uz iztikas līdzekļiem. Jūs, kas esat paverdzinājuši savus vergus…
-jūsu īpašumos, jūsu amatos-
Kā gan jūs varat pielīdzināt un pielikt Dievam, Visuma Radītājam, kā līdzīgus kādus priekšmetus, ja jūs paši sevi neuzskatāt par Viņam līdzīgiem un neesat Viņam līdzvērtīgi? Vai tādai rīcībai var būt kāds pamatojums?”
No tā var saprast, ka panta
„Kā tad viņi var noliegt Allāha dāvanas un Allāha tiesības uz viņiem, zinot to?”
pēdējais teikums, kas skan šādi:
par iztikas līdzekļiem
nevis par to, ka bagātie nevienlīdzīgi sadala savu bagātību ar tiem, kas ir viņu pakļautībā,
Tas ir aizrādījums par viņu necieņu un nepateicību pret Dievu – par to, ka viņi Viņam pielīdzināja citus.
Islāmā
par iztikas līdzekļiem
“ceļa atvēršana, lai kalps varētu pateikties savam kungam”
Tas nav pieņemami. Jo saskaņā ar islāmu, bagātība nav goda mēraukla. Bagātie nav īpašnieki savai mantai, bet gan tās izplatītāji. Viņi ir atbildīgi par to, lai daļu no Allāha dotās mantas izdalītu viņa nabadzīgajiem kalpiem Allāha vārdā. Tāpat kā cilvēks, kurš saņem algu no valsts, nejūt pateicību pret iestādi vai banku, no kuras saņem algu. Jo viņš zina, ka iestādes un bankas ir tikai izplatītāji, kas viņam dod ne savu, bet valsts naudu.
Sabiedrībā, kas audzināta islāma morāles garā, pateicību izjūt nevis tas, kurš saņem palīdzību, bet tas, kurš palīdz…
“Ja nebūtu šo trūcīgo cilvēku, kā gan es varētu pateikties par savu bagātību?”
, tā viņš domā.
Attiecības starp bagātajiem un nabadzīgajiem islāmā nav attiecības starp padotajiem un pārākstāvošajiem.
„Visaugstākais no jums Dieva priekšā ir tas, kurš visvairāk bīstas Dieva/kurš visvairāk izvairās no Dieva gribas pārkāpšanas.”
(Al-Hudžurat, 49/13)
Šajā pantā ir skaidri noteikts pārākuma mērs.
Jā, sabiedrības iedalījums klasēs ir dievišķās kārtības gudrs atspoguļojums. Atstājot malā reliģisko pārbaudījumu aspektu, pat pasaules kārtība var pastāvēt tikai ar klašu esamību. Pēc savas dabas sabiedriski cilvēki ir spiesti dzīvot kopā. Visiem ir vajadzības, bet neviens nav spējīgs apmierināt visas savas vajadzības. Tāpēc cilvēkiem ir jāmaina savi produkti savā starpā. Lai to izdarītu, ir nepieciešamas dažādas nozares. Kāds būs tekstilnieks, kāds maiznieks, kāds zemnieks, lai šīs kopīgās vajadzības tiktu apmierinātas. Tāpat kādam būs darbaspēks, kādam nauda, lai tiktu celtas mājas, veidoti tirgi, nodrošināts transports.
Patiesībā, vislielākā bagātība ir darbaspēks. Ja darbiniekam nav darbaspēka, kāda jēga ir darba devēja naudai? Tātad, patiesībā, neviens priekšnieks nav pārāks par nevienu darbinieku. Kurš ir vairāk apveltīts ar cilvēciskām tikumiem, tas ir pārāks abās pasaulēs.
Zemāk tulkotā panta vārdi, kas tika atklāti, lai pamācītu dažus nezinošus cilvēkus, kuri nesavienoja pravieša (s.a.v.) nabadzību ar viņa pravieša amatu, izgaismo šo tēmu:
„Vai viņi sadala tava Kunga žēlastību? Mēs esam tie, kas šajā pasaules dzīvē sadala viņu iztiku, vienus padarot pārākus par citiem, lai vieni strādātu par labu citiem. Tava Kunga žēlastība ir labāka par visu, ko viņi sakrājuši.”
(Az-Zuhruf, 43/32).
Visas netaisnības, kas ir notikušas cilvēces sabiedrībā – visā tās vēsturē – ir radušās no cilvēku kaprīzēm. Šīs netaisnības, kas izriet no cilvēciskām vājībām, pieskaitīt islāmam ir zīme tam, ka pasaule ir apgriezusies kājām gaisā.
Nosodīt taisnīgos islāma likumus ar cilvēku netaisnīgajiem spriedumiem ir netaisnība no zemes līdz debesīm.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
