– Vai ir taisnība, kā stāstīts stāstā, ka Abu Zarrs šķīrās no Ummü Zerr, jo ieraudzīja un iemīlēja citu sievieti? Kādas ir šī stāsta detaļas?
– Stāstā
“Viņa man ausis rotājumiem piepildīja.”
Tā arī saka. Vai tad Ebu Zers (ra) vienmēr nav devis priekšroku nabadzībai?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Stāsts, kas minēts jautājumā, noticis starp Jemenas sievietēm. To pravietim Muhamadam (s.a.v.) izstāstījusi arī mūsu māte Aiša.
Šim jautājumam nav nekādas saistības ar mūsu māšu, pravieša sievu, un Abu Zaru al-Gifariju.
Stāsta A’iša (lai Allahs būtu apmierināts ar viņu):
“Vienpadsmit sievietes sēdās kopā un vienojās, ka viena otrai ziņos par savu vīru stāvokli un neko neslēps:
Pirmkārt
(nosodoši):
„Mans vīrs (Jalčins) ir kā vāja kamieļa gaļa kalna virsotnē. Nav viegli viņu uzkāpt, un viņš nav pietiekami trekns, lai viņu nestu.”
viņa teica. (Tātad viņa norādīja uz to, ka viņas vīrs ir skarbas dabas, īgns, lepns un ka ģimene no viņa nekādu labumu negūst).
Otrā lieta.
(nosodot):
„Es negribu izpaust ziņas par savu vīru, jo baidos. Ja sākšu stāstīt, man būs jāizstāsta viss, sīkums pa sīkumam, un tas nav viegli.”
viņa teica. (Ar šiem vārdiem viņa norādīja, ka viņas vīrs ir ļoti sliktā stāvoklī).
Trešais
(nosodoši):
“Mans vīrs ir gara auguma, ja es runāšu, es šķiršos, ja es nerunāšu, es palikšu neziņā.”
viņa teica. (Ar to viņa gribēja norādīt, ka viņas vīrs nav īpaši gudrs).
Ceturtā.
(slavējot):
„Mans vīrs ir kā Tihāmas nakts. Nav ne karsts, ne auksts. Nav ne bīstams, ne garlaicīgs.”
teica.
Piektkārt:
„Mans vīrs ir kā pantera, kad ienāk iekšā, un kā lauva, kad iziet ārā. Viņš nekad neprasa man atskaiti par mājas darbiem.”
teica.
Sestais:
„Mans vīrs, ja ēd, tad daudz (saliekot vienu virs otra), ja dzer, tad iztukšo visu, ja guļ, tad apsedz visu. Viņš neieliek roku manā kleitā, lai saprastu manu bēdu.”
(Viņa gribētu pateikt, ka viņas vīrs par viņu nerūpējas un nedomā par neko citu, kā tik par ēšanu un dzeršanu).
Septītais:
„Mans vīrs ir nespējīgs (impotents). Viņam ir daudz problēmu (viņam ir dažādas slimības). Viņš man sit pa galvu, ievaino mani, savāc visu, ko var, lai to izdarītu (izmanto visu, kas viņam ir pa rokai, lai mani sistu).”
teica.
Astotais:
“Pieskarties viņai (viņas ķermenim) ir kā pieskarties trusim (mīkstam). Viņa smaržo kā smaržīgs augs.”
teica.
Devītais: „Mans vīrs ir vīrs ar augstu stāvu (viņa māja ir ērta), viņa zobena maksts ir gara (viņš ir garš un stāvs), viņa pavarda pelni ir daudz (viņš ir viesmīlīgs), viņa māja ir tuvu sapulču vietai (viņš ir no augstākās sabiedrības).“
teica.
Desmitais: „Mans vīrs ir bagāts, un kāds vēl bagāts! Viņam pieder viss, ko vien jūsu prāts un iztēle var iedomāties. Viņam ir daudz kamieļu. Kamieļiem ir daudz vietu, kur atpūsties, bet ganību vietu maz. Kad viņi dzird mūziku, viņi saprot, ka ir lemti bojāejai.”
(Tas nozīmē, ka kamieļi netiek palaisti ganīties, bet tiek turēti, lai tos nokautu, un, kad tie dzird mūziku un izklaidi, tie saprot, ka tiks nokauti.)
Vienpadsmitais:
„Mans vīrs ir Ebu Zerrs. Bet kāds Ebu Zerrs! Ļaujiet man pastāstīt: Viņš piepildīja manas ausis rotaslietām, padarīja manas rokas apaļas ar eļļu. Viņš mani iepriecināja, un es jutos laimīga un cildināta. Viņš mani atrada kā meiteni no ģimenes, kas dzīvoja pie Šikkas kalna, audzējot nedaudz lopu. Viņš mani atveda uz pārtikušu un laimīgu sabiedrību, kur zirgi rēca, kamieļi rūca, un labība tika arta un pļauta. Es esmu viņa līdzgaitniece, mani nekad neizbāž. (Vakarā) es aizmigu un gulēju līdz rītam. Es dzēru pienu, cik vien gribēju.”Abu Zerrai ir arī māte: Ummū Abu Zerr. Bet kāda māte! Viņas klētis ir pilnas, viņas krāsnis ir lielas, viņas māja ir plaša.
Ebu Zerram ir arī dēls. Bet cik viņš ir pieklājīgs jaunietis! Viņa guļvieta ir kā zobens makstī, kas izvilkts. Viņu paēdina viena jēra kāja, kas ir četrus mēnešus veca (viņš ēd maz).
Abu Zerrilam ir arī meita. Bet cik viņa ir pieklājīga! Paklausīga tēvam. Paklausīga mātei. Viņas ķermenis piepilda viņas kleitu. Viņa apbur (savas vienaudzes un draudzenes) ar savu stāvu.
Abu Zerrilam ir arī viena vergiene. Viņa ir tik uzticīga un laba vergiene. Viņa nevienam neatklāj mūsu ģimenes noslēpumus, nekad neizšķērdē un neiznieko mūsu mājas krājumus, neatstāj mājā nekārtību un vienmēr uztur tīrību. Viņa ir godīga un nepieļauj nekādu netīrību mājā.
Kādu dienu Abu Zarr izgāja no mājas. Visur bija redzami piena maisi, kurus kratīja, lai izdalītu sviestu. Pa ceļam viņš sastapa kādu sievieti. Sievietei bija divi bērni, kas bija tikpat veiklī kā panteras, un tie spēlējās ar viņas krūtīm, kas bija redzamas no apakšas. (Mans vīrs, acīmredzot, iemīlēja šo sievieti) un pameta mani, lai apprecētos ar viņu. Pēc tam es apprecējos ar godājamu vīrieti. Viņš bija labs jātnieks. Viņš paņēma savu šķēpu un vakarā atdzina daudz kamieļu un govju, lai man atnestu. No katra atnestā lopa viņš man deva pāri. (Šis mans vīrs man teica:) „Ak, Umm Zarr! Ēd, dzer un dāvini saviem radiniekiem!”
Ummu Zerr saka: „Tomēr, ja es savāktu visu, ko man ir devis mans otrais vīrs, tas neaizpildītu pat vismazāko Abu Zerra trauku.”
Šo notikumu atstāstot, Aişe saka: “Allahs sūtnis (lai viņam miers un svētības) (lai iepriecinātu mani):”
„Ak, Aiša,“ viņš teica, „es esmu tev kā Ebu Zerrs pret Ummu Zerr.“
(Ar to atšķirību, ka Ebu Zerr ir šķīries no Ummü Zerr, bet es no tevis neesmu šķīries. Mēs dzīvosim kopā.)”
(Buhārī, Nikāh 83; Muslim, Fedāilu’s-Sahābe 92)
Iekļautais teksts iekavās ir ņemts no cita šī hadīsa varianta. Tajā variantā arī Aišas kundze jautā Allaham sūtnim:
“Tēvs un māte lai ir upurēti Tev, ak, Dieva sūtnis!”
Tu man esi pat labāks par Abū Zeru!”
tādējādi parādot augstu intelektu un bystumu.
(skat. Suyûtî, Esbâbu Vurudi l-Hadis Hadisler ve Sebepleri, İhtar Yayıncılık: 158-213)
Saskaņā ar šo paskaidrojumu, kas pievienots stāsta beigās, Hz. Aiše šo vienpadsmit sieviešu stāstu izstāstījusi augstā stilā, kas ir literārās poēzijas piemērs, Rasûlullah klātbūtnē.
Starp hadīsu zinātājiem
“Ummu Zer Hadīss”
Šī ziņa, kas ir plaši pazīstama ar savu nosaukumu, ietver sevī dažādus labus un sliktus ģimenes piemērus par to, kā cilvēki izturas pret saviem dzīvesbiedriem.
(sk. Sofuoğlu, Mehmet, Sahih-i Buhârî ve Tercemesi, ötüken, ist, 1988, 11/5271)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
