– Vai pastāv kāds hadīts vai teiciens, kas piederētu pravietim Muhamedam vai Aišai, kurā būtu teikts, ka no mēra bēgošais ir kā no kara bēgošais?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Šis ir stāsts, kas nāk no mūsu mātes, Aishas:
„Kas bēg no mēra, tas bēg no kara. Bet kas paliek tur, kur izcēlies mēris, tas ir kā cīnītājs Allāha ceļā.”
(Feyzü’l-kadir, 4/288; Hejsemi, Mecmeu’z-zevaid, 2/315)
Nureddins Hejsemi norāda, ka šī stāstījuma ticamība ir augsta, jo tā ir balstīta uz uzticamiem avotiem.
(Mecmeu’z-zevaid, mēnesis)
Kā šis izteiciens jāsaprot, ir skaidri norādīts šajā hadīsa stāstījumā, ko no pravieša Muhameda (s.a.v.) ir pārnesusi mūsu māte Aiša:
„Mēris bija kāda veida sods, ar kuru Visaugstākais Dievs sodīja tos, kurus Viņš vēlējās. Dievs to padarīja par žēlastību ticīgajiem. Tāpēc, ja kāds, kurš saslimis ar mēri, paliek savā vietā, pacietīgi izturot to, kas viņu piemeklējis, un gaidot atlīdzību no Dieva, un zinot, ka viņam notiks tikai tas, ko Dievs ir paredzējis, tad viņam tiks piešķirta mocekļa balva.”
(Buhārī, Tıb 31; sk. Buhārī, Enbiyâ 54; Kader 15; Müslim, Selâm 92-95)
Mēris (sērga),
Tā ir lipīga slimība, kas izraisa masveida nāves gadījumus. Tās neparastā parādīšanās kādā reģionā un tās izraisītā liela mirstība ir iemesls, kāpēc tā tiek uzskatīta par sērgu.
Šajā hadīsā nav norādīts, ka musulmaņi nevar saslimt ar šo slimību, bet gan tas, ka šī slimība ir kļuvusi par žēlastības avotu viņiem, un šī žēlastība izpaudīsies kā mocekļa atalgojums tiem, kas ievēro tās nosacījumus.
Šie nosacījumi ir uzskaitīti šādi:
Persona, kas inficēta ar mēri;
viņš būs pacietīgs un gaidīs savu atalgojumu no Allaha, neizkustēsies no savas vietas, zinās, ka viņu piemeklēs tikai tas, ko Allahs ir lēmis, un viņš to pieņems.
Pacietība pret slimību un atlīdzības gaidīšana no Dieva nenozīmē, ka nevajag meklēt ārstēšanu. Viņš meklēs ārstēšanu gan pats, gan izmantojot medicīnas zinātnes iespējas.
Taču, tāpat kā agrāk, kad mēra laikā medicīnai nebija nekādu iespēju, tāpat tagad var nebūt iespēju ne pašam slimniekam, ne arī tās vietas iedzīvotājiem, kur slimība izplatījusies. Šādā situācijā jārīkojas tā, ka bez kurnēšanas jāgaida atlīdzība no Allāha, jāpaļaujas uz Visaugstāko. Būtībā šāda attieksme ir tāda, kas no katra musulmaņa tiek prasīta un gaidīta vienmēr un visos apstākļos.
Ir svarīgi, lai slims cilvēks neizietu no vietas, kur viņš atrodas, lai neizplatītu slimību uz citām vietām.
Lūk, šis ir hadīss.
karantīna
tādējādi pieprasot, lai šo praksi īstenotu paši ticīgie.
Tas, ka islāms ir pieņēmis tik nopietrus pasākumus sabiedrībai svarīgā jautājumā, ir tā īpaša iezīme, turklāt jau piecpadsmit gadsimtus pirms mūsu ēras.
Kā norādīts citos hadīsos par šo tēmu, ieceļošana un izceļošana no mēra skartās teritorijas ir aizliegta. Tā ir pilnīga karantīna.
Tāpat kā uzskatīt, ka noteikti saslimsi, ja paliksi vietā, kur ir slimība, tāpat arī apgalvot, ka nesaslimsi, pat ja ieiesi šajā vietā, galu galā nozīmē neticēt Dieva gribai.
Tātad, ticīgais, kurš miris mēra dēļ un kurš praktizē šo ticību un ievēro tās principus, tiks uzskatīts par mocekli.
Patiesībā, mūsu pravietis (lai viņam miers);
“Mēra dēļ mirušais ir moceklis.”
(Muslims, Imāre 166);
“Mēris ir moceklība katram musulmanim.”
(Buhārī, Džihāds 30, Medicīna 30)
ir pavēlējis.
Tā kā moceklis ir tas, kurš atdod savu dzīvību cīņā ar ienaidnieku, lai aizsargātu musulmaņus no briesmām, tad arī tas, kurš pacietīgi iztur šo lipīgo un nežēlīgo slimību un cenšas neinficēt citus musulmaņus, proti, cīnās, lai aizsargātu musulmaņus no šīs slimības, ir uzskatāms par mocekli. Jo abi ir miruši, aizsargājot musulmaņus.
Lūk, Hz. Aişe’s
„Kas bēg no mēra, tas bēg no kara. Bet kas paliek tur, kur izcēlies mēris, tas ir kā cīnītājs Allāha ceļā.”
Šis citāts ir vēl viens pierādījums šai līdzībai.
No otras puses, mūsdienās, kad parādās publikācijas par to, ka daži AIDS slimnieki izmanto īpašus paņēmienus, lai inficētu veselus cilvēkus, kļūst skaidrs, cik aktuāla, ētiska un humāna ir šāda un līdzīga veida notikumu nozīme.
Saskaņā ar to:
– Hadīss uzsver, ka pacietība ir nepieciešama pat visbezcerīgākajās situācijās un ka tās rezultāts ir patiesi ārkārtējs un iepriecinošs.
–
Pacietība,
Tā ir musulmaņa lielākā patvēruma vieta un ierocis, lai aizsargātu savu ticību.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
