Vai mums jāguļ ar gultu, kas vērsta pret kiblu? Kas notiks, ja mūsu galva būs vērsta citā virzienā, nevis pret kiblu, vai pat pretēji kiblai?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
“Mēs esam padarījuši miegu par jūsu atpūtas līdzekli.”
1
Visuvarenais Dievs, kurš to pavēlēja, paziņo, ka miegs ir arī svētība. Miegs ir atpūtas līdzeklis, kas palīdz atpūsties ķermeņa mašīnai, kas ir nogurusi visu dienu, un tas ir svētība, jo ļauj sākt nākamo dienu ar lielāku enerģiju un vitalitāti.
Tomēr šo dāvanu ir jāizmanto pareizi. Jo, ja mēs to neizmantojam tik daudz, cik mums nepieciešams, miegs var mūs atņemt daudzas pasaulīgas un garīgas svētības. Tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka miega laiku, kas ir kā neuzmanības brīdis, ir jāplāno labi un jāizmanto tikai tik daudz, cik mums nepieciešams.
Kādā hadīsā ir teikts par miegu:
nāves jaunākais brālis
Pravietis (savsallallahu aleyhi ve sellem), to raksturojot kā tādu, norāda, ka miega un nāves Paradīzē nav.2
Pirms iemigšanas, kas ir kā nāves brālis, ir ļoti lietderīgi sagatavoties, lai šis brīdis būtu veltīts lūgšanai. Tāpat kā mēs cenšamies sagatavoties nāvei, cik vien iespējams, ar lūgšanām, dievkalpojumiem, atmiņām un kalpošanu, tāpat ir jābūt gataviem arī pirms miega.
Ir kāda patiesība, par kuru mēs bieži vien nedomājam, proti, ka mēs šajā pasaulē aizveram acis, bet atveram tās tikai kapā. Vai tad ticīgais vienmēr un visās situācijās nav aicināts pārdomāt savas ierašanās šajā pasaulē mērķi un izprast savas radīšanas jēgu?
Mēs uzzinām no mūsu pravieša (lai viņam miers), kādas sagatavošanās darbības jāveic pirms gulētiešanas un kāda veida sagatavība ir nepieciešama, ievērojot viņa praktiskās sunnas.
Pirms gulētiešanas pravietis Muhameds (s.a.v.) ņēma ablūciju, skaitīja dažas lūgšanas, gulēja ar labo roku zem labā vaiga, ar seju pret kiblu, un iemiga pārdomās un zikrā. Viņš cēlās agri no rīta un ar mieru un pazemību vērsās pie sava Kunga.
Mūsu pravieša (s.a.v.) miegs nebija tāds pats kā mūsējais. Viņa acis varēja būt aizvērtas, bet viņa sirds nekad negulēja, viņš nekad nebija apātiskā stāvoklī.
Kiblas virzienam, atšķirībā no citiem virzieniem, ir svēta nozīme.
Tā ir virziens, kurā visi musulmaņi piecas reizes dienā lūdzas. Katram ticīgajam ir jāizrāda cieņa un godbijība pret kiblu, virzienu, kurā viņš vēršas tikai lūgšanai.
Tāpēc gan guļot, gan esot nomodā, izstiept kājas pret kiblu ir nepieklājīgi un neatbilst islāma etiķetei. Īpaši guļot, cik vien iespējams, jāizvairās no kāju izstiepšanas pret kiblu. Tomēr, ja nav iespējams citādi novietot gultu un kāju puse obligāti ir vērsta pret kiblu, tad, ņemot vērā šo nepieciešamību, tas nav aizliegts.
Zemsvītras piezīmes:
1. Sūras An-Naba 9. pants.
2. Kešfü’l-Hafâ, 2: 329.
(Mehmeds Paksu, Ģimenes lietām veltītas fatvas)
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
Vai gulēt uz vēdera ir grēks? Kādi ir miega etiķetes noteikumi?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
