– Mūsu Kungs (sav) diviem saviem pavadoņiem, kuri pie viņa atnāca, teica: lai gan viņu Korāna lasījumi atšķīrās burtu un vārdu ziņā,
“abi lasījumi ir pareizi”
Mēs zinām, ka viņš tā teica.
– Tad kāds ir pamatojums mēģināt nonākt pie kādiem secinājumiem, izejot no Korāna vārdiem, tolaik pastāvējušajām nozīmēm un pat to gramatikas?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
– No Korāna teksta dažādiem lasījumiem var izrietēt dažādas nozīmes. Šo jautājumu var izpētīt tefsīra avotos.
Piemēram:
kas atrodas Nisa sūras 43. pantā
“lamestüm”
vārds
“lemestüm”
Ir arī lasījums, kas atšķiras. Pēc Imama Azama, kurš ņem vērā pirmo lasījumu, šis vārds apzīmē dzimumaktu, savukārt Imams Šafii, ņemot vērā otro lasījumu, saka, ka tas apzīmē pieskārienu.
Viena no atšķirīgajām interpretācijām, kas izriet no šī atšķirīgā lasījuma, ir tāda, ka saskarsme starp vīrieti un sievieti, kas nav radinieki, neizraisa mazgāšanās rituāla (abdest) atcelšanu, bet saskaņā ar citu interpretāciju tā izraisa.
– Tāpat, Rūmas sūras 3. panta pēdējais vārds ir gan zināmas, gan nezināmas formas.
“se yağlibûn”
(tie, kas uzvarēs)
gan kā tāds, gan kā
“viņi uzvarēs”
(tie, kas zaudēs)
izlasīts neskaidri/nesaprotami.
Pirmajā šīs divas interpretācijas versijā grieķi uzvarēs persiešus, bet otrajā versijā grieķi
(nākotnē pret musulmaņiem)
no tā var secināt, ka viņš tiks sakauts, un abi šie secinājumi ir apstiprināti.
– Bet jāpiebilst, ka šāda veida lasījumā var izrietēt atšķirīgi spriedumi vai atšķirīgas ietvertās nozīmes.
“Tas nav ikviena darbs, bet gan vīra darbs.”
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
