– Tā kā mūsu valstī par laulības pārkāpšanu nav paredzēts akmensbēršanas sods, kādu metodi varētu izmantot?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Korānā,
Kādi iemesli ir pieļaujami šķiršanās gadījumā?
tas ir skaidri norādīts.
1. Atklāta amoralitāte (laulības pārkāpums)
Laulības pārkāpums,
Islāmā liels grēks ir tikpat liels kā širk (daudzdievisms), kas ir vēl lielāks grēks. Laulības pārkāpšana ir briesmīgs akts, kas iznīcina ģimenes kārtību un grauj laulības saites.
Nekad nav iedomājams, ka šāds akts varētu notikt musulmaņu ģimenē. Sieviete vai vīrietis, kas pieļauj šādu rīcību musulmaņu mājā, nav tās mājas cienīgs.
“Nespiediet viņus atdot daļu no tā, ko esat viņiem devis, ja vien viņi nav izdarījuši acīmredzamu nepieklājību. Būkite ar viņiem labi…”
(Nisa, 4/19)
„Ak, pravieti! Kad jūs šķiraties no sievām, tad šķirieties no viņām viņu gaidīšanas laikā un skaitiet gaidīšanas laiku. Bīstieties no sava Kunga, Allāha! Neizdzeniet viņas no viņu mājām, un lai viņas pašas neiziet, ja vien viņas nav izdarījušas acīmredzamu netiklību.”
(prostitūcija)
cits…”
(At-Talak, 65/1)
2. Nemieru izraisīšana, viedokļu nesaskaņas
Lai islāmiska sabiedrība varētu radīt mierīgu vidi, ir nepieciešams, lai mierīga būtu ģimene, kas veido sabiedrības pamatu. Savukārt ģimenes mieru nodrošina laulātie, kuri labi saprotas. Ja ģimenes pamats ir nestabils, tad ģimenes ligzda ir lemta sabrukumam.
Lai nodrošinātu mieru un stabilitāti ģimenē, būtu lietderīgi gan ģimenei, gan islāma sabiedrībai salabot un iztaisnot nestabilo stabu, bet ja tas nav iespējams, tad to nomainīt ar jaunu.
Ja sieviete, kas ir viens no ģimenes pamatbalstiem, iebilst savam vīram un rada nemieru mājās, proti, ja sieviete mājās neatbalsta vīra viedokli, bet gan kavē to, mutiski vai fiziski iebilst un cenšas viņu atrunāt vai atturēt no viņa mērķa, tad šādu sievieti šķirt ir kļuvis nepieciešams.
Ja vīrietis neizšķiras ar šo sievieti, tad ir divi iespējamie scenāriji:
Pirmā opcija,
Vīrs nepievērš uzmanību savai sievai un turpina iet savu ceļu.
Taču šādā situācijā mājās sāksies nemiers. Un, ja ir bērni, viņi no tā cietīs, kā rezultātā izaugs depresīva paaudze. Šī paaudze varbūt pat tik ļoti attālinās no ticības un reliģijas, ka vairs neatzīs Dievu.
Jo sieviete, pastāvīgi atrodoties mājās ar bērniem, uz tiem atstās lielāku ietekmi. Nākotnē šie bērni būs liels zaudējums cīnītājam vīrietim un smags trieciens viņa lietai. Turklāt, nespējot atrast mierīgu vidi mājās, vīrietis neizdosies savā darbā vai vismaz nesasniegs vēlamo līmeni. Ja ticīgie vīrieši un sievietes, kuriem jābūt viens otra aizbildņiem (draugiem), nespēj izveidot šo aizbildnību mājās, viņi to nekad neizveidos ārpus tās; viņi nevarēs pavēlēt labo un atturēt no ļaunā. Tāpēc, lai ievērotu Korāna norādījumus, sievieti ir nepieciešams atlaist.
Otrais variants,
ticīgs vīrs paklausīs savas sievas vārdiem un atteiksies no savas lietas un darbiem, lai
Tas var novest pie tā, ka šis vīrietis kļūs par izvirtuli un novirzīsies no reliģijas. Pēdējos gados ir bijuši daudzi šādi piemēri.
„Saki: „Ja jūsu tēvi, jūsu dēli, jūsu brāļi, jūsu sievas, jūsu radinieki, jūsu īpašumi, jūsu tirdzniecība, no kuras jūs baidāties, ka tā cietīs zaudējumus, un jūsu mājokļi, kurus jūs mīlat, ir jums dārgāki par Allāhu, Viņa sūtni un cīņu Viņa ceļā, tad gaidiet, kamēr Allāhs atnesīs Savu lēmumu. Allāhs nevedīs taisnā ceļā ļaunprātīgos ļaudis.”“
(At-Tawbah, 9/24)
“O, jūs, kas ticat! Daži no jūsu sievām un bērniem ir jūsu ienaidnieki. Tāpēc sargieties no viņiem…”
(At-Taghābun, 64/14)
Katra sieviete, kas cenšas novērst vīrieti no Dieva ceļa, ir arī viņa ienaidniece. Vienīgais veids, kā no šāda ienaidnieka izvairīties un pasargāt sevi, ir no viņas attālināties. Labākais veids, kā to izdarīt, ir šķirties no viņas. Jo šādas sievietes nav labas sievietes. Ja dumpīgās sievietes neizlabojas, tad šķiršanās ir ideālais risinājums.
„Dievs ir padarījis vīriešus pārākus par sievietēm, jo viņi tērē savu īpašumu. Tāpēc labās sievietes ir paklausīgas un sargā savu godu, jo Dievs viņus sargā. Ja baidāties no sieviešu nepaklausības un ļaunuma, tad pamāciet viņas, atstājiet viņu gultas un sitiet viņas. Ja viņas jums paklausa, tad nemeklējiet citu iemeslu viņām pārmest. Jo Dievs ir augstākais un varenākais.”
(Nisa, 4/34)
Ja, neskatoties uz aizrādījumiem, atstādināšanu no gultas un pēršanu, viņi neuzlabojas un nepieņem sevi par labu, tad labākais risinājums ir šķiršanās. Taču, ja viņi uzlabojas, tad ir aizliegts meklēt pret viņiem kādu ceļu.
3. Pasaulīgās dzīves un tās greznības priekšroka došana Dievam
Gan vīrietis, gan sieviete ir atbildīgi par paklausību Dievam (kalpošanu) – radīšanas galvenajam mērķim – un par darbu Viņa reliģijas labā. Tie, kas apzinās savu radīšanas mērķi, savas darbības virzienu pielāgo tam. Un strādāt, lai uz zemes nebūtu nekādu nemieru un lai valdīšana piederētu vienīgi Dievam, ir pienākums un atbildība ikvienam, kas apgalvo, ka tic. Lūk, Korāna patiesības:
„Es radīju džinnus un cilvēkus tikai tāpēc, lai tie man kalpotu.”
(Zārijāt, 51/56)
“…Mēs kalpojam vienīgi Tev un lūdzam palīdzību vienīgi no Tevis…”
(Fatiha, 1/4)
“Cīnieties pret viņiem, kamēr nebūs vairs nekādu nemieru un reliģija būs pilnībā Allāha! Ja viņi atkāpsies, tad Allāhs redzēs, ko viņi dara.”
(Al-Anfal, 8/39)
Atteikties no sievietēm (vai vīriešiem), kas ir aizmirsušas savu radīšanas mērķi un tiecas pēc pasaulīgās dzīves greznības, ir pienākums katram ticīgam cīnītājam.
Pretējā gadījumā šīs sievietes vai vīrieši kļūs par apgrūtinājumu un šķērsli aicinātājam. Tāpēc labākais veids ir šķirties no viņiem, ja tās ir sievietes, tad izmaksāt viņām mahr un atlaist viņas.
„Ak, pravieti! Saki savām sievām: „Ja jūs vēlaties šīs pasaules dzīvi un tās greznumu, tad nāciet, es jums došu dāvanu…”
(jūsu vīra/sievas dāvana)
Es jums to došu un atlaidīšu jūs ar labu. Ja jūs vēlaties Allāhu un pēcnāves valstību, tad Allāhs ir sagatavojis lielu atalgojumu tiem, kas rīkojas labi.”
(Al-Ahzab, 33/28-29)
Sievietes un vīrieši, kas necenšas panākt Dieva kārtības iedibināšanu, bet tiecas pēc šīs pasaules dzīves un tās greznības, ir kā šķērslis, kā kupris, kas stāv priekšā tiem, kas cenšas panākt Dieva kārtības iedibināšanu. Šī šķēršļa novēršana ir nepieciešamība ticīgajiem. Jo mūsu Visaugstākais Kungs paziņo, ka tiem, kas tiecas pēc šīs pasaules dzīves un tās greznības, nav daļas nākamajā dzīvē. Tam, kam nav daļas nākamajā dzīvē, nav iespējams būt kopā ar tiem, kam ir daļa nākamajā dzīvē.
“Tie ir tie, kas atsakās no pēcnāves dzīves, lai iegūtu šo pasaulīgo dzīvi. Viņu sods netiks atvieglots, un viņiem netiks sniegta nekāda palīdzība.”
(Al-Baqarah, 2:86)
“Kas vēlas šīs pasaules dzīvi un tās greznību, tiem mēs pilnībā atdosim viņu darbu augļus šajā pasaulē, un viņiem tur nekā netrūks. Bet tie ir tie, kuriem nākamajā pasaulē būs tikai uguns, un viss, ko viņi darījuši, tur izrādīsies veltīgs. Viņu darbi būs veltīgi.”
(Hūd, 11/15-16)
“Kam ir vēlēšanās pēc pēcnāves dzīves labumiem, tam mēs tos palielināsim; kam ir vēlēšanās pēc šīs pasaules labumiem, tam mēs dosim kaut ko no šīs pasaules. Bet viņam nebūs nekādas daļas pēcnāves dzīvē.”
(Aš-Šūrā, 42/20)
Tā kā tam, kas vēlas pasaulīgo dzīvi un tās greznību, nav nekādas saistības ar to, kas vēlas pēcnāves dzīvi, tad vislabākais, ko var darīt ticīgais, ir šķirties no savas sievas, kura vēlas pasaulīgo greznību. Islāma principi skaidri nosaka, kā, kad un kādā veidā šķiršanās jāveic.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
