Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Vīrietim nav atļauts paspiest roku svešai sievietei, ar kuru viņš varētu stāties laulībā; sievietei savukārt nav atļauts paspiest roku vīriešiem, kas nav viņas tuvinieki, piemēram, tēvs, brālis vai tēvocis. Šajā jautājumā mūsu nešaubāmais mērauklis ir tas, kā rīkojās pravietis Muhameds (s.a.v.). Viņš, uzņemot sievietes, kas nāca pie viņa, lai dotu zvērestu, teica:
“Es nespiežu rokas sievietēm. Tas, ko es saku simts sievietēm, ir tas pats, ko es saku vienai sievietei.”
1
Mūsu māte Aiša (lai Dievs ir apmierināts ar viņu) stāsta par to, ko viņa redzējusi pie Dieva sūtņa (lai Dievs viņu svētī un dod viņam mieru):
“Allahs sūtņa (s.a.v.) svētā roka nekad nav pieskārusies nevienas svešas sievietes rokai.”
2
“Kādam no jums ir labāk, ja viņu iedur ar adatu, nekā ja viņš pieskaras sievietei, kurai viņš nedrīkst pieskarties.”
Šāds ir mērs, kas norādīts hadītos. Tāpēc gan darba dzīvē, gan ģimenes attiecībās, gan dažās ceremonijās nav atļauts vīrietim paspiest roku svešai sievietei vai sievietei paspiest roku svešam vīrietim. Turklāt tas nav arī nepieciešams.
Tātad,
“Tā ir ārkārtēja situācija.”
tāpēc cilvēks nevar ar mierīgu sirdsapziņu mēģināt apiet šo aizliegumu.
“Nepieciešamība”,
bet cilvēka
“muztar”
To var izdarīt tikai tad, ja pastāv liela varbūtība, ka viņa dzīvībai, īpašumam vai godam var tikt nodarīts kaitējums, ja viņš paliks tādā stāvoklī un nedarīs to, kas ir aizliegts.
Vai arī katrā negaidītā un steidzamā situācijā, kas nāk prātā kā problēma?
“Tā ir nepieciešamība.”
tādējādi ir nepieciešams darīt un īstenot kaut ko, kas ir aizliegts, kas noved pie ļaunprātīgas izmantošanas. Tad katrs, kurš nāk, pēc saviem mēriem kādu…
“nepieciešamība”
izvirza ieganus, tādējādi attaisnojot visas nepieņemamās lietas.
Tomēr situācija nav tāda.
Nepieciešamība,
tomēr tas var būt pieļaujams, ja palikšana likumīgā ietvarā ir neiespējama. Musulmaņi var palikt un dzīvot likumīgā ietvarā, nekaitējot savām sociālajām attiecībām. Tāpēc, atceroties principu “nepieciešamība rada izņēmumu”, nav tik viegli atrast pamatojumu tam, ka vīrieši šodien varētu spiest rokas sievietēm, kas nav viņu radinieces, un sievietes – svešiem vīriešiem, pamatojoties uz nepieciešamību.
Jo tāda nepieciešamība nepastāv. Ja cilvēks to nedara, viņa dzīvībai, īpašumam vai godam nekāds kaitējums nenodraud. Iespēja, ka apkārtējie to uztvers dīvaini, ir tad, kad cilvēks nespiež roku svešai sievietei.
pieklājības trūkums sabiedriskajā saskarsmē
pievēršot uzmanību tam, kas, kā tiek uzskatīts, notiks,
“reakcionārs, fanātiķis”
būtu grūti atrast attaisnojumus šādai attieksmei.
Līdz ar to šie nepareizie ieradumi un “etiketa” no Rietumiem ir plaši izplatījušies. Kā mums rīkoties šajā sakarā?
Kā mums vajadzētu rīkoties, lai gan nepieļautu nekādu atkāpšanos no mūsu pārliecības un nenonāktu atbildīgā situācijā, gan arī nesāpinātu un neaizvainotu mūsu sarunu biedru, kurš pilnībā neapzinās, ka tas ir reliģiski nosodāms?
Ja jūs uzskatāt šo rīcību par grēku un tā arī ir, tad jums jācenšas izvairīties no šādas situācijas, nedrīkst pieļaut tās atkārtošanos un jārīkojas atbilstoši apstākļiem.
Vēl viens aspekts;
Izmantojiet izdevību un paskaidrojiet sarunu biedram, ka šāda rīcība ir pretrunā ar reliģiskajiem principiem. Viņa izpratne un cieņa pret jūsu viedokli un pārliecību ir civilizētas uzvedības nepieciešamība. Ja jūs skaidri paudīsiet savu nostāju, nākamajās tikšanās reizēs redzēsiet, ka situācija ir atrisināta vai iegājusi noteiktā gultnē.
Tomēr, ja cilvēks jūtas spiests un uzskata rokasspiedienu par grēku, tad, to darot, viņš jau iepriekš ir uzņēmies atbildību, un tādēļ tas joprojām skaitās grēks. Bet
“Tajā nav nekā slikta.”
Ja kāds tā domā, tad viņš ir uzņēmies smagu atbildību, jo ir uzskatījis haramu (aizliegto) par helalu (atļauto).
Starp citu, atgādinām, ka:
Ja sieviete ir vecāka par menopauzes vecumu, tad nav nekā slikta, ja ar viņu sasveicinās, skūpstot roku. Jo starp viņiem vairs nav nekādas jutekliskas pievilcības. Bet vīrietim, lai cik viņš vecs būtu, pat ja viņam ir astoņdesmit vai deviņdesmit gadu, aizliegums paliek spēkā.
Saskaņā ar Hanafī madhhabu, rokasspiediens ar sievieti neizraisa rituālās tīrības (abdest) zudumu.
Avoti:
1 Nesā’ī, Bī’a: 18; Ibn Māğa, Džihād: 43.
2 Buhārī, Ahkām, 49; Ibn Mājah, Džihād: 43.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
