Mans draugs man teica: „Starp obligātajiem pienākumiem hidžābs ir pēdējais, un musulmaņiem nevajadzētu piespiest savas meitas valkāt hidžābu. Pat ja meitai ir septiņpadsmit gadu, nevajadzētu viņu piespiest, labāk, lai viņa to dara pēc savas gribas.” Vai varētu uzzināt, cik patiesa ir šī informācija?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Cilvēks nav atbildīgs par negatīvām domām, kas viņam ienāk prātā, ja vien viņš tās nepārvērš darbībā.
Tomēr doma par hidžāba noņemšanu kādu sīku iemeslu dēļ rodas no tā, ka netiek pilnībā izprasta tā nozīme. Tas ar laiku var novest pie tā, ka sieviete vairs nevalkā hidžābu pat pie mazākajām grūtībām.
Vispirms apskatīsim reliģisko aspektu, kas saistīts ar sieviešu galvassegām. Šajā jautājumā Korānā ir divi panti. Šajos pantos Visaugstākais Dievs skaidri un nepārprotami saka:
„Ak, pravieti! Saki savām sievām, savām meitām un ticīgo sievām, lai tās, izejot no mājām, apklātu sevi ar saviem ārējiem apģērbiem…”
1
„Un arī ticīgajām sievietēm saki, lai viņas sargā savas acis no tā, kas ir aizliegts, lai viņas sargā savu godu un lai viņas neatklāj savus rotājumus, izņemot to, kas ir redzams. Un lai viņas cieši apklāj savas galvas ar šallēm, lai tās nosedz arī savus kaklus.”
2
Korānā nav skaidri norādīts, kā sievietēm, kas tic, jāģērbjas un kuras ķermeņa daļas tās var atklāt. Taču šis hadīss, kas ir šāda satura, izskaidro Korāna pantus. Mūsu pravietis (s.a.v.) uzrunājot savu svainīci, Hz. Esmu, teica:
„Ak, Esma! Kad sieviete sāk menstruēt, viņai nav atļauts rādīt savu ķermeni svešiem vīriešiem, izņemot rokas un seju.”
3
Tātad, musulmaņu sievietei, kura ir sasniegusi pubertāti, ir obligāti jāapsedz galva, jo tā ir gan Allāha, gan pravieša (s.a.v.) pavēle. Tas nozīmē, ka ir obligāti (farz-ı ayn) apsegt galvas pārējo daļu, kaklu un krūtis, atstājot seju atklātu. Atklāt tos ir grēks (haram), jo tas ir obligātā pienākuma (farz) neizpildīšana. Kā skaidri redzams no panta…
“godīguma un cieņas aizsardzība”
Galvassegas nēsāšanai ir gan savs mērķis, gan iemesls. Lai gan sievietes, kas nenēsā galvassegu, var saglabāt savu godu un nevainību, tas netiek uzskatīts par “Dieva pavēlei atbilstošu aizsardzību”. Tā kā viņas nepilda Dieva un Viņa sūtņa pavēli, viņas grēko un uzņemas lielu atbildību.
Ja sievietei, kas ir ticīgā, ir aizliegts un grēcīgi staigāt ar atklātu galvu, ko viņa var darīt, lai atbrīvotos no šīs atbildības? Risinājums ir acīmredzams. Ja viņai draud briesmas vai veselības problēmas, piemēram, apdegumi, kas saistīti ar galvas apsēju, tad viņa var to nēsāt atklātu, kamēr šīs briesmas vai veselības problēmas nepāriet. Bet ja tādas situācijas nav, tad galva jāapsedz.
Kas notiek, ja to neaizver?
Kā jau sākumā teicām, tas ir grēks. Grēcinieks, lai atbrīvotos no šī grēka, nožēlo savu rīcību, lūdz Dievam piedošanu.
Al-i İmran sūrā ir ietverts šāds svētais pants:
“Un kad viņi izdara kādu grēku vai nodara pārestību paši sev, tad, atceroties Allāhu, lūdz Viņu piedot viņu grēkus, un tie, kas nepaliek pie saviem grēkiem, apzinoties to, – lūk, viņu atalgojums ir piedošana no viņu Kunga un dārzi, zem kuriem tek upes, kur viņi paliks mūžīgi. Cik skaists ir to atalgojums, kas dara labus darbus!”
4
Tātad, lai grēks tiktu piedots un atgriešanās tiktu pieņemta, ir nepieciešams, lai cilvēks vairs nepieļautu šo grēku, ja nav nekāda attaisnojuma tā turpināšanai. Kas notiek, ja cilvēks turpina darīt kaut ko aizliegtu, tikai tāpēc, ka nespēj savaldīt savas kaislības un baidās no apkārtējo reakcijas? Šeit ir kāda hadīsa tulkojums par šo tēmu:
“Kad ticīgais izdara grēku, viņa sirdī parādās melns punkts. Ja viņš atsakās no šī grēka un lūdz Dievam piedošanu, viņa sirds attīrās no šī melnā punkta. Ja viņš turpina grēkot, šis melnums pieaug. Tieši šajā nozīmē Korānā ir minēts, ka ‘grēks pārklāj sirdi’.”
5
Jā,
“Katrā grēkā ir ceļš uz bezdievību.”
Šis teiciens pauž svarīgu patiesību. Proti, cilvēks, kas turpina grēkot, ar laiku pie tā pierod un vairs nespēj no tā atteikties. Šis ieradums viņu dienu no dienas velk arvien lielākās garīgās briesmās. Viņš var sākt ticēt, ka grēkam nav pēcnāves soda, pat ka elles nemaz nevajadzētu būt. Citiem vārdiem sakot, sēkla, kas iesakņojusies sirdī, ar laiku – Dievs pasargi – var izaugt par indīgu koku.6
Lai izvairītos no šādas briesmas un nepadotos velna ļaunprātībai, cilvēkam ir jāatgriežas pie Dieva, jāatmet grēks, kas to prasa, un jāsaved sevi kārtībā, cik ātri vien iespējams.
Tādējādi jūs gan izpildāt Dieva pavēli, uzskatot to par svarīgāku par visu pārējo, gan arī
“nevalkāt galvassegu”
Tādējādi jūs atraidīsiet šaubas sējošo velnu. Musulmaņam jau tāpat ir jācenšas iegūt Allāha labvēlību, un vienlaikus, izdarot kādus grēkus, viņš piepilda velna vēlmes.
“lai neapvainotu”
nav iespējams, ka mēs nonāktu tik smieklīgā situācijā.
Zemsvītras piezīmes:
1. Ahzāb sūras, 59. pants.
2. Sūras “An-Nūr” 31. pants.
3. Abū Dāvuds, Libās: 33.
4. Sūras Āl-i Imrān, 135-136. pants.
5. Ibn Madže, Zuhd:29.
6. Lem’alar, 7. lpp.; Mesnevî-i Nuriye, 115. lpp.
(Mehmet Paksu, Sunnets un ģimene)
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
Vai ir kauns, noziegums vai grēks nenēsāt galvassegu?
Kā varu sākt valkāt hidžābu?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
